2024. gada 21. un 22. septembrī ārlietu ministre Baiba Braže uzsāka vizīti Ņujorkā, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas (ĢA) 79. sesijas Augsta līmeņa nedēļas pasākumos un tiktos ar sadarbības partneriem no visiem pasaules reģioniem.
B. Braže piedalījās ANO Nākotnes samita atklāšanā un Nākotnes pakta pieņemšanā, kā arī uzstājās ar uzrunu Nākotnes samita Interaktīvajā dialogā par multilaterālisma stiprināšanu starptautiskajam mieram un drošībai. Nākotnes pakts atspoguļo pasaules valstu kopīgos centienus uzlabot globālo pārvaldību un reformēt starptautiskās institūcijas atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem klimata pārmaiņu, pieaugošās nevienlīdzības un jauno tehnoloģiju jautājumos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un drošu nākotni nākamajām paaudzēm.
“Digitālajām un jaunajām tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls virzīt progresu uz ilgtspējīgu nākotni, un tās var revolucionizēt veidu, kā risinām vides, ekonomikas un sociālās problēmas. Tomēr šo jauno rīku ļaunprātīga izmantošana var radīt būtiskus drošības riskus. Mums ir jānodrošina iekļaujoša digitālā transformācija, kuras centrā ir cilvēktiesības. Mums ir jāstiprina noturība pret dezinformāciju. Latvijai ir vērtīga pieredze informācijas integritātes veidošanā un medijpratības veicināšanā, un mēs esam gatavi dalīties šajā ekspertīzē ar starptautisko sabiedrību,” uzrunā sacīja Baiba Braže.
Ministre uzsvēra nepieciešamību strādāt ar plašu sadarbības partneru loku, lai Nākotnes pakta ideju ieviešana būtu jēgpilna. Būtiski ir iespējot un iesaistīt lēmumu pieņemšanā sievietes un meitenes, kā arī nodrošināt jauniešu iesaisti. B. Braže pilnībā atbalstīja dialogā izskanējušo bijušā Kolumbijas prezidenta Huana Manuela Santosa (Juan Manuel Santos) pausto ideju, ka nākamajai ANO ģenerālsekretārai jābūt sievietei.
Vizītes laikā B. Braže un Andoras ārlietu ministre Imma Tora Fausa (Imma Tor Faus) parakstīja Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Tai ir būtiska nozīme starpvalstu sadarbības veicināšanai uzņēmējdarbības jomā.
Tāpat ārlietu ministre apmeklēja Latviešu skolu Ņūdžērsijā, kur pateicās latviešu kopienai par latviskās dzīvesziņas un tradīciju uzturēšanu un latviešu valodas kopšanu. “Jūs esat mūsu labākie vēstnieki,” tikšanās laikā uzsvēra B. Braže.
Ministre arī sniedza interviju starptautiskajam medijam “Politico”.
Nedēļas nogalē, 21. un 22. septembrī, ārlietu ministrei bija divpusējas tikšanās ar Bosnijas un Hercegovinas, Dienvidsudānas, Ēģiptes, Kubas, Namībijas, Senegālas, Uzbekistānas, Vjetnamas ārlietu ministriem.
ANO ĢA 79. sesijas Augsta līmeņa nedēļa Ņujorkā notiek no 21. līdz 30. septembrim. Paralēli diskusijām par starptautiskajām aktualitātēm šajā sesijā būtiska uzmanība tiks pievērsta starptautiskās solidaritātes un noteikumos balstītās kārtības stiprināšanai.
Piedaloties ANO pasākumos, tiks uzsvērta Krievijas atbildība par pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā, multilaterālisma un starptautiskās kārtības stiprināšana un globālās pārvaldības reformas nepieciešamība.
Latviju augsta līmeņa nedēļas pasākumos pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Aicinām sekot aktuālajai informācijai par darba vizītes norisi Ārlietu ministrijas sociālo tīklu kontos.
Papildu informācija
- Ministres uzruna Nākotnes samita Interaktīvajā dialogā (1 h 8 min).
- Ministres intervija “Politico” (pilns intervijas teksts angļu valodā www.politico.eu).
- Divpusējās attiecības
- Latvijas Republikas un Andoras Firstistes divpusējās attiecības
- Latvijas Republikas un Bosnijas un Hercogovinas divpusējās attiecības
- Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas divpusējās attiecības
- Latvijas Republikas un Kubas Republikas divpusējās attiecības
- Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas divpusējās attiecības
- Latvijas Republikas un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas divpusējās attiecības
- Diplomātiskās attiecības ar Dienvidsudānas Republiku nodibinātas 2021. gada 24. septembrī, ar Namībijas Republiku – 1997. gada 11. aprīlī, ar Senegālas Republiku – 1992. gada 9. jūnijā.
- Ārpus Latvijas dzīvo ievērojams skaits mūsu tautiešu (vismaz 420 000 cilvēku), no kuriem pēc Ārlietu ministrijai pieejamajiem datiem ap 98 954 dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs.
- Mūsu diasporai Amerikas Savienotajās Valstīs ir nozīmīga loma sadarbības saišu stiprināšanā starp Latviju un Amerikas Savienotajām valstīm, it īpaši ekonomikā, kā arī latviešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšanā ārpus Latvijas.
- Diasporas skolas Amerikas Savienotajās Valstīs ir vienas no svarīgākajām izglītošanās vietām latviešu valodas un kultūras saglabāšanai vairākās paaudzēs ārpus Latvijas.
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)
Šobrīd Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes dalībvalsts statusu (2026–2027), kas ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem. Tas minēts arī Nacionālajā Attīstības plānā līdz 2027. gadam. Latvija aktīvi iesaistās ANO dienaskārtības jautājumos, sniedzot savu pieredzi un ekspertīzi. Latvija ir bijusi ievēlēta nozīmīgās ANO struktūrās, kā Cilvēktiesību padome, Ekonomisko un sociālo lietu padome, un Miera veidošanas komisijā. Latvija iestājas par starptautisko tiesisko kārtību, visu ANO dalībvalstu neatkarību un teritoriālo integritāti, kā arī par atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un cīņu pret neiecietību, tādējādi nodrošinot taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.
