Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā.
BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un Baltijas Asambleju (parlamentiem). BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu un rezolūciju izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.
BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. Kopš 2003. gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. Rotācijas kārtībā 2024. gadā prezidējošā valsts ir Lietuva, 2025. gadā pienākumus pārņems Latvija. 2023. gadā prezidējošā valsts bija Igaunija.
Lietuvas noteiktās BA un BMP sadarbības prioritātes 2024. gadam:
- reģionālā drošība, tostarp kritiskās infrastruktūras drošība;
- reģionālās savienojamības stiprināšana;
- atbalsts Ukrainai, tostarp vienotu sankciju īstenošana.
BMP darbību nosakošie pamatdokumenti
BMP Premjerministru padome
Premjerministru padome, kurā darbojas Baltijas valstu valdību vadītāji, ir BMP augstākā lēmējinstitūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā, parasti gada nogalē. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus kopīgu paziņojumu formā un apstiprina Baltijas valstu sadarbības prioritārās jomas.
2023. gada 3. februārī Tallinā notika pirmā BMP Premjerministru padomes sanāksme Igaunijas prezidentūrā. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālie drošības un aizsardzības sadarbības jautājumi, Krievijas īstenotais karš Ukrainā, Rail Baltica projekta īstenošana, kā arī enerģētikas drošība.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses paziņojums pēc 2023. gada 3. februāra BMP premjerministru sanāksmes: Baltijas valstīm stiprinot sevi, stiprākas kļūst arī ES un NATO
12. maijā Tallinā notika BMP Premjerministru padomes ārkārtas sanāksme, kurā piedalījās arī Baltijas valstu enerģētikas ministri. Sanāksmes laikā tika pārrunātas enerģētikas drošības aktualitātes, gatavošanās NATO samitam Viļņā un Krievijas karš Ukrainā.
Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) parakstīja Latvijas un Igaunijas sadarbības memorandu dabasgāzes piegādes nodrošināšanai krīzes apstākļos.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses paziņojums pēc 2023. gada 12. maija BMP premjerministru ārkārtas sanāksmes: Baltijas valstis ir apņēmības pilnas kopā īstenot elektrotīklu sinhronizāciju pēc iespējas ātrāk
BMP Sadarbības padome un Baltijas Padome
BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.
Baltijas Padome ir augstākā Baltijas Asamblejas un BMP sadarbības forma. Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas un BMP Sadarbības padomes tikšanās, tradicionāli Baltijas Asamblejas sesijas ietvaros, kuras laikā tiek apspriesti kopīgo interešu jautājumi un noteiktas sadarbības prioritātes nākamajam kalendārajam gadam. Baltijas Padomes laikā var pieņemt kopīgus dokumentus pēc konsensusa principa. Baltijas Padomes laikā BMP Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto un atbild uz deputātu jautājumiem. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā.
BMP Sekretariāts
Sekretariāts nodrošina BMP darbību. Sekretariātā ietilpst Baltijas valstu Ārlietu ministriju amatpersonas, kuras atbild par Baltijas valstu sadarbības koordināciju. Sekretariāta vadība mainās rotācijas kārtībā atkarībā no tajā gadā BMP prezidējošās valsts. Sekretariāts iesaistās Premjerministru padomes, Sadarbības padomes un Baltijas Padomes sanāksmju gatavošanā un darbojas kā starpnieks informācijas un dokumentu apmaiņā starp Baltijas valstu amatpersonām. Sekretariāta vadība rotācijas kārtībā izstrādā Baltijas valstu sadarbības prioritātes, Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojumu Baltijas Asamblejai, kā arī Baltijas Padomes un BMP kopīgos paziņojumus.
BMP Vecāko amatpersonu komitejas
Lai nodrošinātu BMP mērķtiecīgāku un strukturētāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas Vecāko amatpersonu komitejas (VAK). Kopš 2005. gada BMP reformas darbojas piecas pastāvīgās VAK:
- Aizsardzības,
- Enerģētikas,
- Iekšlietu,
- Transporta un sakaru,
- Vides
VAK sastāvā ietilpst viena attiecīgās nozares ministrijas amatpersona no katras valsts un eksperti.
VAK īsteno Premjerministru padomes un Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus un izpilda citus pienākumus, ko tai uzdevusi Premjerministru padome, Sadarbības padome vai citi ministri. VAK savas nozares ietvaros iesniedz priekšlikumus par prioritātēm Baltijas valstu sadarbībā un par BMP ikgadējo darba plānu, kā arī sagatavo ziņojumu par savu darbu iepriekšējā gadā un iesniedz to apspriešanai Sadarbības padomē.
Īpašu uzdevumu veikšanai jomās, ko neaptver Vecāko amatpersonu komitejas, var nodibināt Īpašu uzdevumu grupas (Task Force). Tās dibina Premjerministru padome pēc savas iniciatīvas vai pēc citu ministru ieteikuma, saskaņojot to ar Sadarbības padomi. Premjerministru padome izvirza konkrētu uzdevumu, kas īpašu uzdevumu grupai ir jāveic noteiktā laika periodā.