Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas divpusējās attiecības

Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība izglītības jomā
• Sadarbība kultūras jomā
• Sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība transporta un sakaru jomā
• Pārrobežu sadarbība
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
  
• Informācijas avoti

  ---

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Igaunijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 21. jūlijā, atjaunotas 1991. gada 6. septembrī.

Igaunijas Republikas vēstnieki Latvijas Republikā:

• Leili Utno (Leili Utno) (1992–1994)

• Tomass Tīvels (Toomas Tiivel) (1994–1998)

• Juhans Haravē (Juhan Haravee) (1998–2002)

• Tomass Luks (Toomas Lukk) (2002–2006)

• Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) (2006–2010)

• Mati Vārmans (Mati Vaarmann) (2010–2014)

• Teniss Nirks (Tõnis Nirk) (2014–2018)

• Arti Hilpuss (Arti Hilpus) – kopš 2018. gada 31. jūlija.

Latvijas Republikas vēstnieki Igaunijas Republikā:

• Anna Žīgure (1992–1995) (rezidēja Helsinkos)

• Andris Piebalgs (1995–1998)

• Gints Jegermanis (1998–2001)

• Edgars Skuja (2002–2005)

• Rihards Muciņš (2005–2008)

• Kārlis Eihenbaums (2008–2013)

• Juris Bone (2013–2017)

• Raimonds Jansons - kopš 2017. gada 8. jūnija.

Goda konsuli 

Igaunijā darbojas viens Latvijas goda konsuls:  Gerts Tartlans (Gert Tartlan) Ida-Virumā apriņķī.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvija novērtē līdzsvarotās un uz sadarbību tendētās divpusējās ekonomiskās attiecības, kas ir izveidojušās, pateicoties izcilajām politiskajām attiecībām abu valstu starpā. Ievērojot labās kaimiņattiecības starp abām valstīm, Latvija ir ieinteresēta turpināt intensīvu ekonomiskās sadarbības dialogu ar Igauniju. 

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Igauniju

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Igauniju

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijas un Igaunijas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan arī Baltijas - Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes izglītības programmu un projektu ietvaros.

Katru gadu notiek Baltijas valstu izglītības ministru un ministriju speciālistu tikšanās, kuru laikā tiek apspriesti svarīgākie jautājumi nacionālo izglītības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības izglītības politikas aktualitātes.

Kopš 1989. gada Rīgā darbojas Rīgas Igauņu skola.

Latvijas un Igaunijas augstskolu sadarbība

Sadarbība starp Latvijas un Igaunija augstskolām notiek dažādos formātos.

Latvijas Universitātei ir noslēgts sadarbības līgums ar Tartu Universitāti.

Latvijas Universitātē tiek īstenota somugru studiju programma, kas ietver arī igauņu valodas apmācību. Igauņu valodu iespējams apgūt kā C daļas priekšmetu arī citiem interesentiem. Tartu Universitātē šobrīd tiek mācīta latviešu valoda kā brīvās izvēles kurss, kuram ir vērā ņemama atsaucība no studentu puses. Tartu Universitāte ir  ieinteresēta paplašināt latviešu valodas apguvi. Latviešu valodas kursi tiek piedāvāti arī Tallinas Universitātē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātei ilgstoši ir sadarbība ar Igaunijas Dabaszinātņu Universitāti Tartu. Sadarbība notiek kursu un semināru veidā maģistrantiem, doktorantiem un mācībspēkiem, veicinot mobilitāti starp valstīm. Uz savstarpēja līguma pamata darbojas Baltijas lauksaimniecības, veterinārijas un mežkopības universitāte BOVA.

Rēzeknes Augstskolai pasniedzēju un studentu apmaiņas jomā ir sadarbība ar Tallinas Tehnisko universitāti, Tallinas Universitāti un Tartu Universitāti.

Latvijas Mākslas akadēmija sadarbojas ar Igaunijas Mākslas akadēmiju un Tartu Universitāti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju programmas Socrates/Erasmus ietvaros, kā arī ar Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmiju.

Vidzemes Augstskola sadarbojas ar Igauniju studentu un docētāju apmaiņai ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžu, Tallinas Universitāti un Tallinas  Tehniskās universitātes Kuresāres koledžu.

Rīgas Stradiņa universitāte sadarbojas ar Tartu Universitātes Molekulārās bioloģijas centru un ar Tallinas Veselības koledžu.

Ventspils Augstskola Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Tallinas Tehniskās Universitātes Kuresāres koledžu un Tartu Universitātes Ģermānistikas nodaļu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Erasmus un Nordplus programmu ietvaros, notiek regulāra studentu un pasniedzēju apmaiņa.

Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija ir pastāvīgs dalībnieks starptautiskajā Mūzikas augstskolu studentu kameransambļu festivālā.

2012.gada septembrī Tartu Universitāte Igaunijā un Latviešu valodas aģentūra izdevušas līdz šim lielāko lībiešu valodas vārdnīcu – "Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca”. Vārdnīcas izveidotājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Valts Ernštreits. Vārdnīca tapusi ciešā Igaunijas un Latvijas sadarbībā – valodas materiāli vārdnīcai vākti kopš 1976.gada, un kopš 2003.gada, piedaloties Igaunijas un Latvijas zinātniekiem un pateicoties Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumam, tie apkopoti un izveidots manuskripts.

2015. gadā iznāca Igauņu-latviešu un Latviešu-igauņu valodu vārdnīcas, kuras attiecīgi izstrādājusi Latviešu valodas aģentūra un Igauņu valodas institūts. Igauņu-latviešu valodas vārdnīca tika atklāta 11. maijā Rīgā, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam. Vārdnīca ir pieejama arī elektroniski.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība ar Igauniju visās kultūras un mākslas nozarēs norit ļoti aktīvi, pateicoties ļoti labai sadarbībai ar Igaunijas Kultūras ministriju, notiek regulāra pieredzes apmaiņa starp ministrijām visos līmeņos.

Nacionālajam kino centram ir izveidojusies cieša sadarbība ar Igauniju. Latvijas filmas regulāri piedalās festivālos, piemēram, Tallinas Black Nights festivāla skatēs, kā arī industrijas/kino un TV profesionāļu pasākumā Baltic Event.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir regulāri sadarbojies ar KUMU (izstāžu apmaiņa) un Adamson-Eric muzeju Tallinā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (RVKM) filiāle - Ainažu jūrskolas muzejs, pirmā latviešu un igauņu jūrskola, regulāri sadarbojas ar Igaunijā dzīvojošajiem Ainažu jūrskolas absolventu radiniekiem, kā arī Ainažu sadraudzības pilsētas Hedemestes muzeju un Sāremā muzeju.

Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) ar Igauniju vieno kontakti visdažādākajās ar bibliotēku darbu saistītajās jomās. It īpaši tas attiecināms uz sadarbību starp LNB un Igaunijas Nacionālo bibliotēku, ar kuru ir noslēgts sadarbības līgums. Aktuāls ir Terra Mariana albuma mazo faksimilizdevumu dāvinājums Igaunijas publiskajām bibliotēkām pilsētās, kuras ir pieminētas šajā albumā.

Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) ir laba sadarbība ar Igaunijas Nacionālo operu, notiek mākslinieku, diriģentu apmaiņa.

Valodu balva

Par ikgadējas Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas izveidi 2009. gada 18. februārī vienojās ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Urmass Paets. Idejas iniciatori bija Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.

Sākotnēji balva tika iedibināta kā latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju balva. 2015. gada 3. jūlijā E.Rinkēviča vizītes laikā Tallinā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu. Saskaņā ar jauno nolikumu Valodu balvai var pieteikt tulkotājus, latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā, kā arī latviešu un igauņu valodu pētniekus par to ieguldījumu valodas popularizēšanā. Balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju aktivitāti un profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī stimulēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Saskaņā ar Valodu balvas konkursa nolikumu balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija. Žūrijas komisijā piedalās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, abu valstu Literatūras centru vadītāji un literatūras eksperti. Balvas vērtība ir 3000 EUR, tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas Ārlietu ministrijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ieguldījumi.

2020.gada 30. septembrī svinīgā ceremonijā Jūrmalā Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs kopā ar Igaunijas ārlietu ministru U.Reinsalu pasniedza ikgadējo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu, ko šogad saņēma latviešu valodas un kultūras pasniedzēja Tartu Universitātē Ilze Tālberga.

Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra, Valts Ernštreits, Līvija Vītola (Livia Viitol) un Rūta Karma.

SADARBĪBA IEKŠLIETU UN TIESLIETU JOMĀ

Latvijas Valsts policijai izveidojusies cieša sadarbība ar Igaunijas radniecīgajiem dienestiem, piedaloties gan darba grupās cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā, gan operatīvos pasākumos. Reģionālās sadarbības ietvaros notiek regulāras Latvijas un Igaunijas policijas pārstāvju tikšanās vadības līmenī.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aktīvi un sekmīgi sadarbojas ar Igaunijas tiesībaizsardzības iestādēm informācijas apmaiņas, noziedzīgo grupu apzināšanas un kopīgo izmeklēšanu jomā, tai skaitā narkotiku nelegālās aprites apkarošanas, kā arī smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas jomās, kur sadarbība galvenokārt tiek īstenota kopīgu izmeklēšanu un operatīvo darbību veikšanā.

Baltijas valstu trīspusējā līguma „Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā” ietvaros notiek regulāra sadarbība ar Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas pārvaldes Liecinieku aizsardzības dienestu (liecinieku, kā arī viņu ģimenes locekļu aizsardzības pasākumu nodrošināšanā un amatpersonu profesionālās sagatavotības pilnveidošanā).

Pretterorisma jautājumos sadarbība ar Igauniju notiek Pretterorisma vienību asociācijas (ATLAS) ietvaros.

Divpusējā sadarbība ar Igaunijas Policijas un Robežsardzes pārvaldi notiek, pamatojoties uz 1994. gada 23. novembra vienošanos starp Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām „Par sadarbību valsts robežas apsardzības jautājumos”, 1994. gada 30. augusta vienošanos „Par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”, 1999. gada 10. jūnija protokolu „Par sadarbību starp Igaunijas Republikas Robežsardzes pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts robežsardzi”, kā arī uz 2006. gada 28. septembra Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu „Par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā”.

Sadarbība starp valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem norisinās 2012. gada 12. jūnijā parakstītā operatīvās sadarbības līguma starp Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Igaunijas Republikas Glābšanas pārvaldi ietvaros:

• ugunsdrošības un civilas aizsardzības koledžas kadeti katru gadu piedalās Igaunijas Drošības Zinātņu akadēmijas Glābšanas skolas absolventu praktiskajās mācībās.
• VUGD pārstāvji piedalās pieredzes apmaiņas braucienos uz Igaunijas Glābšanas pārvaldi, kā arī piedalās pārvaldes organizētajās ugunsdzēsības sporta sacensībās.
• 2017. gadā VUGD uzsāka dalību Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Katastrofu glābšanas darbu reaģēšanas spēju kapacitātes stiprināšana (SAFE SEA, EST-LAT18)”. Projekta mērķis ir uzlabot vides drošību Rīgas jūras līča un Irbes šauruma jūras un piekrastes ūdeņos, stiprinot sadarbību starp Latvijas un Igaunijas glābšanas dienestiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.
• 2018.gada nogalē visās Baltijas valstīs tika ratificēts 2017.gadā parakstītais Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā. Lai īstenotu šo nolīgumu, notiek darbs pie trīspusēja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Operatīvās sadarbības līguma izstrāde 
• 
  

  ---

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Sadarbība aizsardzības jomā starp Baltijas valstīm notiek saskaņā ar 2013. gada janvārī aizsardzības ministru parakstīto saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militārajos jautājumos. Papildus 2015. gada 18. februārī tika parakstīts saprašanās memorands par Baltijas valstu Apvienotā štāba elementa izveidi, kas ir militārās sadarbības struktūra, kurā notiek darbs pie Baltijas valstu operacionālā līmeņa aizsardzības plānošanas koordinācijas un citiem bruņoto spēku komandieru deleģētajiem uzdevumiem.

Baltijas valstu starpā notiek regulāra sadarbība sauszemes spēku, gaisa spēku un jūras spēku ietvaros. Sauszemes spēku vienības regulāri piedalās kopīgās mācībās, kas sekmē savstarpējās savietojamības uzturēšanu augstā līmenī. Papildus tam kopā ar Igauniju tiek strādāts pie kopīgiem militārajiem iepirkumiem.

Pašreiz galvenie Baltijas valstu sadarbības projekti:

1. Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” attīstība Ādažos
2. Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL)
3. Speciālo uzdevumu vienība (SUV)
4. Vienotā gaisa telpas novērošanas sistēma BALTNET
5. Jūras novērošana (Maritime Situational Awareness, MSA)
6. Baltijas Jūras eskadra (BALTRON)
7.  Baltijas bataljons (BALTBAT)
8. BALTIC HOST uzņemošās valsts atbalsta mācības 

SADARBĪBA TRANSPORTA UN SAKARU JOMĀ

Latvija un Igaunija aktīvi sadarbojas divpusējo un trīspusējo Baltijas valstu transporta projektu plānošanā un īstenošanā.

Latviju un Igauniju šķērso Via Baltica transporta koridors, abās valstīs ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un tās piedalās dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstībā.

2019. gada novembrī Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija Rīgā vienojās par kopīgu ceļakarti nolūkā veicināt savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību “Via Baltica” autoceļa koridorā.

Starpvalstu 5G sadarbības kontekstā, Baltijas valstis ir parakstījušas saprašanās memorandu darbam pie Baltijas Digitālā Ceļa, kas ir daļa no Via Baltica projekta. Kopsolī ar 5G tīkla attīstību šī iniciatīva paredz nodrošināt drošāku, ātrāku un komfortablāku ceļu satiksmi starp Baltijas valstīm.

Starp Baltijas valstīm ir noslēgts "Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā", kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī. Šis Nolīgums paredz dzelzceļa satiksmes attīstības veicināšanu starp Baltijas valstu teritorijām, kā arī ciešākas savstarpējās sadarbības sekmēšanu, t.sk. projekta Rail Baltica ieviešanā.

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

Latvija sadarbojas ar Igauniju ES Strukturālo un investīciju fondu 2014. - 2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa programmu ietvaros. Igaunijas - Latvijas programmā 2014. - 2020. gadam Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Igaunijas īsteno 35 pārrobežu sadarbības projektus. Finansētajos projektos tiek sniegts atbalsts uzņēmējdarbību veicinošām iniciatīvām programmas teritorijā. Uzņēmēji veido kopīgus produktus un ievieš mārketinga pasākumus medicīnas, IT, pārtikas rūpniecības, ģeotelpisko datu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs. Programmas finansējums tiek piešķirts arī apmācību un pieredzes apmaiņas projektiem. Tiek veidoti jauni pārrobežu tūrisma maršruti – pārgājieni gar Baltijas jūras piekrasti, Livonijas kulinārijas ceļš, “Zaļais dzelzceļš”, “Industriālais mantojums”, kā arī plānots attīstīt kopīgu UNESCO tūrisma piedāvājumu. Tāpat projektu ietvaros tiek īstenotas aktivitātes tādās jomās kā zināšanu padziļināšana par efektīvu resursu izmantošanu, nodarbinātības veicināšana pierobežā un kopīgās pārvaldības iniciatīvas Rīgas jūras līcī. Dažādi projekti sadarbībā ar Igaunijas partneriem tiek īstenoti arī Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas, Interreg Baltijas jūras reģiona programmas, kā arī INTERREG EUROPE programmas ietvaros.
Divpusējā sadarbība tiek sekmēta arī Latvijas-Igaunijas Starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai ietvaros. Starpvaldību komisijas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm. Iepriekšējā Latvijas-Igaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēde norisinājās 2019. gada 6. oktobrī Rīgā, Latvijā. 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts augstāko amatpersonu divpusējās vizītes kopš 2018. gada

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Igauniju

Saites par Igauniju