Latvijas un Horvātijas attiecības ir labas un draudzīgas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs. Izveidojusies laba sadarbība starp parlamentiem. Abām valstīm ir plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze.
Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls. Nozīmīgu lomu abu valstu attiecībās ieņem sadarbība kultūrā.
Horvātija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts kopš 2009. gada 1. aprīļa un ES dalībvalsts kopš 2013. gada 1. jūlija.
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Horvātijas Republikas neatkarības atzīšanu 1991. gada 9. oktobrī. Horvātija atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 14. decembrī. Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992. gada 14. februārī.
Latviju Horvātijā pārstāv Latvijas vēstniecība Budapeštā, Ungārijā.
Horvātijas Republikas vēstniecība atrodas Stokholmā, Zviedrijā.
Horvātijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2019. gada 5. marta ir Siniša Grgič (H.E. Dr. Siniša Grgić).
2005. gada 22. jūlijā Latvijas ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālās vizītes Horvātijā laikā tika atklāts pirmais Latvijas goda konsulāts Horvātijā, Zagrebā, goda konsula Davora Šarina (Davor Šarin) vadībā.
|
2022. g. 20. jūnijs |
Horvātijas Ministru prezidenta Andreja Plenkoviča (Andrej Plenković) dalība Trīs jūru iniciatīvas samitā Rīgā |
|
2021. g. 30. novembris–1. decembris |
Horvātijas ārlietu ministra Gordana Grliča-Radmana (Gordan Grlić Radman) dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā |
|
2019. g. 27.–29. marts |
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Horvātijā |
|
2018. g. 25. maijs |
Horvātijas premjerministra vietnieces – ārlietu un Eiropas lietu ministres Marijas Pejčinovičas-Buričas (Marija Pejčinović Burić) oficiālā vizītē Rīgā |
|
2018. g. 13.–14. septembris |
Horvātijas prezidentes Kolindas Grabaras Kitarovičas (Kolinda Grabar-Kitarović) dalība Araijološas grupas sanāksmē Latvijā |
|
2017. g. 18. februāris |
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Horvātijas prezidenti Kolindu Grabaru Kitaroviču Minhenes drošības samita laikā |
|
2015. g.9.–11. jūlijs |
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Horvātijas forumā Dubrovnikos |
|
2013. g. 3.–4. oktobris |
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Horvātijas forumā Dubrovnikos |
Horvātijas parlamenta (Sabor) 10. sasaukumā 2020. gadā jūlijā izveidota Horvātijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa, kuru vada Marijana Baliča (Marijana Balić) (Horvātijas Demokrātiskā savienība).
Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības raksturo aktīva sadarbība kultūras jomā. Ir notikušas vairākas Latvijas kultūras ministru vizītes Horvātijā, operas un baleta viesizrādes.
Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai (SRTM) ar Eiropas īso stāstu festivālu ir noslēgta vienošanās par to, ka festivāla uzvarētājs kā balvu saņem ceļazīmi uz Ventspils rezidenci. Tādēļ katru gadu SRTM ierodas autori no Horvātijas, kopš 2015. gada rezidencēs uzturējušies: Petar Coric, Zoran Pilic, Josip Novakovich, Una Vizek, Zeljka Cernok, Una Vizek. Ivan Zrinusic.
Latvijas Rakstnieku savienībai ir izveidojusies sadarbība ar Eiropas Īsā stāsta festivālu (Festival of European Short Story).
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis Horvātijas Nacionālā teātra Splitā baletā ar panākumiem iestudējis Ādolfa Adāna baletu „Korsārs” 2018. gadā.
Latvijas Kultūras akadēmijai sadarbība ar Horvātiju notiek Erasmus+ programmas ietvaros. Ir noslēgti divi līgumi ar Josipa Juraja Štrosmeijera universitāti Osijekā (Sveučilište J.J. Strossmayera) un Zagrebas universitātes Teātra akadēmiju (Academy of Dramatic Art, University of Zagreb).
Sadarbība notiek pastarpināti dažādu starptautisku sadarbības platformu ietvaros –Eiropas Kultūras mantojuma dienas, Eiropas Kultūras mantojuma zīmes nacionālo koordinatoru sadarbības tīkls, Eiropas Kultūras mantojuma gada nacionālo koordinatoru (tagad Eiropas Kultūras mantojuma forums) grupa, kā arī kultūras mantojuma sadarbības grupa „ES un kultūras mantojums”.
