Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā.
BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un Baltijas Asambleju (parlamentiem). BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu un rezolūciju izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.
BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. Kopš 2003. gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. Rotācijas kārtībā 2024. gadā prezidējošā valsts ir Lietuva, 2025. gadā pienākumus pārņems Latvija.
Lietuvas noteiktās BA un BMP sadarbības prioritātes 2024. gadam:
- reģionālā drošība, tostarp kritiskās infrastruktūras drošība;
- reģionālās savienojamības stiprināšana;
- atbalsts Ukrainai, tostarp vienotu sankciju īstenošana.
Latvijas noteiktās BA un BMP sadarbības prioritātes 2025. gadam:
- reģiona drošība un noturība;
- atbalsts Ukrainai;
- reģionālās savienojamības pilnveidošana, enerģētiskās drošības stiprināšana, investīciju piesaiste.
BMP darbību nosakošie pamatdokumenti
BMP Premjerministru padome
Premjerministru padome, kurā darbojas Baltijas valstu valdību vadītāji, ir BMP augstākā lēmējinstitūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā, parasti gada nogalē. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus kopīgu paziņojumu formā un apstiprina Baltijas valstu sadarbības prioritārās jomas.
2024. gada 13. maijā Viļņā notika pirmā BMP Premjerministru padomes sanāksme Lietuvas prezidentūrā. Tikšanās laikā tika pārrunāti drošības un aizsardzības jautājumi, Krievijas īstenotais karš Ukrainā, reģionālie infrastruktūras projekti, kā arī Eiropas Savienības darba kārtības aktualitātes.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses paziņojums.
BMP Sadarbības padome un Baltijas Padome
BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.
Baltijas Padome ir augstākā Baltijas Asamblejas un BMP sadarbības forma. Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas un BMP Sadarbības padomes tikšanās, tradicionāli Baltijas Asamblejas sesijas ietvaros, kuras laikā tiek apspriesti kopīgo interešu jautājumi un noteiktas sadarbības prioritātes nākamajam kalendārajam gadam. Baltijas Padomes laikā var pieņemt kopīgus dokumentus pēc konsensusa principa. Baltijas Padomes laikā BMP Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto un atbild uz deputātu jautājumiem. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā.
BMP Sekretariāts
Sekretariāts nodrošina BMP darbību. Sekretariātā ietilpst Baltijas valstu Ārlietu ministriju amatpersonas, kuras atbild par Baltijas valstu sadarbības koordināciju. Sekretariāta vadība mainās rotācijas kārtībā atkarībā no tajā gadā BMP prezidējošās valsts. Sekretariāts iesaistās Premjerministru padomes, Sadarbības padomes un Baltijas Padomes sanāksmju gatavošanā un darbojas kā starpnieks informācijas un dokumentu apmaiņā starp Baltijas valstu amatpersonām. Sekretariāts rotācijas kārtībā izstrādā Baltijas valstu sadarbības prioritātes, Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojumu Baltijas Asamblejai, kā arī Baltijas Padomes un BMP kopīgos paziņojumus.