Publicēts: 29.05.2023.
Atjaunināts: 17.12.2024.
Baltijas valstu karogi

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbība ir tradicionāli cieša, daudzpusīga un pragmatiska. Tā pamatojas uz valstu kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, darbība ES un NATO. Intensīva sadarbība noris enerģētikas un transporta infrastruktūras projektu ietvaros.

Pirmie soļi sadarbībā starp Igauniju, Lietuvu un Latviju tika sperti 20. gadsimta 20tajos gados, drīz pēc triju valstu neatkarības iegūšanas. 1934. gada 12. septembrī, Baltijas valstu ārlietu ministri Ženēvā, Šveicē, parakstīja saprašanās un sadarbības līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas bija spēkā līdz Baltijas valstu okupācijai. Baltijas tautu sadarbība kļuva intensīva 20. gadsimta 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā cīņā par valstu neatkarības atjaunošanu.  Īpaši nozīmīgs bija 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Saskaņas un sadarbības deklarācija tika parakstīta 1990. gada 12. maijā Tallinā, bet 1994. gada 13. jūnijā Tallinā Baltijas valstu premjeri parakstīja līgumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu un valdību sadarbību.

Baltijas valstu sadarbības ietvaros tiek uzturēts aktīvs dialogs prezidentu, parlamentu priekšsēdētāju, valdību vadītāju, ministru un nozaru ekspertu līmenī. Baltijas valstu parlamentārās sadarbības institūcija ir 1991. gada 8. novembrī izveidotā Baltijas Asambleja. Savukārt Baltijas valstu valdību sadarbības institūcija ir Baltijas Ministru padome, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Tās tika veidotas pēc Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes darbības modeļa, tādejādi veicinot arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību.

Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Katras dalībvalsts parlaments darbam BA deleģē 12 līdz 16 parlamenta locekļus. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Asambleja ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā Baltijas valstu nacionālajiem parlamentiem un valdībām, bet citām starptautiskajām un reģionālajām institūcijām – aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā.

Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. 2024. gadā, Lietuvas prezidentūras laikā, 43. Baltijas Asamblejas sesija un 30. Baltijas Padome notika 17. un 18. oktobrī Viļņā. 44. Baltijas Asamblejas sesija un 31. Baltijas Padome notiks Latvijas prezidentūras laikā 2025. gada 13. un 14. novembrī Rīgā.

Laikā starp sesijām Baltijas Asamblejas Prezidijs var pieņemt paziņojumus par aktuāliem starptautiskās dienas kārtības jautājumiem.

Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas:

  • Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komiteja;
  • Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja;
  • Veselības, labklājības un ģimenes lietu komiteja;
  • Dabas resursu un vides komiteja;
  • Drošības un aizsardzības komiteja.

Kopš 2003. gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. 2024. gadā prezidējošā valsts bija Lietuva, 2025. gadā pienākumus pārņem Latvija.

Baltijas Asamblejas mājas lapa: baltasam.org

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā.

BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un Baltijas Asambleju (parlamentiem). BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu un rezolūciju izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.

BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. Kopš 2003. gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. 2024. gadā prezidējošā valsts bija Lietuva, 2025. gadā pienākumus pārņem Latvija. 

Latvijas noteiktās BA un BMP sadarbības prioritātes 2025. gadam:

  1. reģiona drošība un noturība;
  2. atbalsts Ukrainai;
  3. reģionālās savienojamības pilnveidošana, enerģētiskās drošības stiprināšana, investīciju piesaiste.

BMP darbību nosakošie pamatdokumenti

BMP Premjerministru padome

Premjerministru padome, kurā darbojas Baltijas valstu valdību vadītāji, ir BMP augstākā lēmējinstitūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz trīs reizes gadā. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus kopīgu paziņojumu formā un apstiprina Baltijas valstu sadarbības prioritārās jomas.

2024. gada 22. novembrī Viļņā notika noslēdzošā BMP Premjerministru padomes sanāksme Lietuvas prezidentūrā. Tikšanās laikā tika pārrunāta “Rail Baltica” un citu reģionālo infrastruktūras projektu attīstība, atbalsts Ukrainai, kā arī reģiona drošības un aizsardzības jautājumi.

BMP Sadarbības padome un Baltijas Padome

BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.

Baltijas Padome ir augstākā Baltijas Asamblejas un BMP sadarbības forma. Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas un BMP Sadarbības padomes tikšanās, tradicionāli Baltijas Asamblejas sesijas ietvaros,  kuras laikā tiek apspriesti kopīgo interešu jautājumi un noteiktas sadarbības prioritātes nākamajam kalendārajam gadam. Baltijas Padomes laikā var pieņemt kopīgus dokumentus pēc konsensusa principa. BMP Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto, savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā.

30. Baltijas Padomes, kas notika 2024. gada 18. oktobrī Viļņā, kopīgais paziņojums

BMP Sekretariāts

Sekretariāts nodrošina BMP darbību. Tajā ietilpst Baltijas valstu Ārlietu ministriju amatpersonas, kuras atbild par Baltijas valstu sadarbības koordināciju. Sekretariāta vadība mainās rotācijas kārtībā atkarībā no BMP prezidējošās valsts. Sekretariāts iesaistās Premjerministru padomes, Sadarbības padomes un Baltijas Padomes sanāksmju gatavošanā un darbojas kā starpnieks informācijas un dokumentu apmaiņā starp Baltijas valstu amatpersonām. Sekretariāts izstrādā Baltijas valstu sadarbības prioritātes, sagatavo ārlietu ministru ziņojumus Baltijas Asamblejai, kā arī Baltijas Padomes un BMP kopīgos paziņojumus.

Baltijas Asambleja (BA) un Baltijas Ministru padome ir vienojušās par ciešāku un efektīvāku sadarbību. Šim mērķim 2003. gadā tika grozīts trīspusējais līgums par valdību un parlamentu sadarbību, bet 2004. gadā – protokols par sadarbību, kas nosaka konkrētos sadarbības mehānismus. Tā rezultātā tika izveidota jau minētā BMP Sadarbības padome (Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās) un Baltijas Padome (Baltijas Asamblejas un BMP Sadarbības padomes tikšanās).

Saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības dokumentiem, BMP un BA sadarbība notiek visos līmeņos – ikgadējā Baltijas Padome,  regulāra sadarbība starp BMP un BA nacionālo delegāciju sekretariātiem,  Baltijas valstu nozaru ministriju pārstāvju dalība BA komiteju sēdēs un tematiskajās konferencēs.