Sadarbības koordinācija nacionālā līmenī
Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanā
Stratēģijas projektu finansējuma avoti
Aktuālā informācija
2024. gada 30. jūnijā Latvija beidza prezidentūru ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) nacionālo koordinatoru grupā. Šajā laikā Latvija organizēja un vadīja nacionālo koordinatoru sanāksmes un noteica to dienaskārtību. No 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam prezidentūru pārņēma Polija. Latvijas prezidentūras laikā tika apstiprināts Stratēģijas monitoringa un novērtēšanas ietvardokuments, Stratēģiskās komunikācijas vadlīnijas, kā arī uzsākts darbs esošā – Stratēģijas 2021. gada Rīcības plāna atjaunošanā.
Prezidentūras laikā 2023. gada 4. un 5. oktobrī, Rīgā tika organizēts ikgadējais ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumu. Foruma nosaukums – “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”), tā galvenās tēmas bija – zaļā enerģija, klimats un jauniešu iesaiste. Oficiālie foruma rīkotāji ir Rīgas dome, Baltijas jūras reģiona valstu pilsētu savienība (Union of the Baltic Cities), VASAB – Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (Vision and Strategies around the Baltic Sea) ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Kopš 2010. gada ESSBJR ikgadējais forums ir redzamākais pasākums, kurā tradicionāli piedalās reģiona amatpersonas, eksperti, akadēmiskās vides pārstāvji, reģionālo, valsts, pašvaldību un NVO pārstāvji, kuri diskutē par reģiona labklājībai nozīmīgiem tematiem, iespējām savstarpējā sadarbībā īstenot reģionam būtiskus projektus.
Pamatinformācija
2005. gada 15. novembrī septiņi Eiropas Parlamenta Baltijas-Eiropas intergrupas deputāti (Toomas Hendrik Ilves, Igaunija, Christopher Beazley, Apvienotā Karaliste, Michael Gahler, Vācija, Ģirts Valdis Kristovskis, Latvija, Satu Hassi, Henrik Lax un Alexander Stubb, Somija) nāca klajā ar ziņojumu par Stratēģiju Baltijas jūras reģionam, vēršot Eiropas Komisijas un ES Padomes uzmanību uz jaunajiem izaicinājumiem vides, ekonomikas, izglītības un drošības jomās, ar kuriem ZA-Eiropa sastopas pēc ES paplašināšanās.
Balstoties uz 2006. gada 16. novembra ES Parlamenta rezolūciju, 2007. gada 14. decembrī Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. 2009. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (turpmāk - Stratēģija) ar Rīcības plānu tās īstenošanai. Stratēģija tika pieņemta 2009. gada oktobra Eiropadomē.
Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā – Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju.
Kopš 2012. gada ir definēti trīs vispārējie Stratēģijas mērķi – ‘Glābt jūru’, ‘Apvienot reģionu’ un ‘Celt labklājību’. Zem katra no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu.
Rīcības plāns
Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš tiek regulāri atjaunots. 2021.gada 17.februārī Eiropas Komisija izplatīja Rīcības plāna aktualizētu redakciju. Pārskatītais rīcības plāns ir mērķtiecīgāks un 14 politikas jomas aptver 44 darbības. Katra Rīcības plānā noteiktā politikas joma ir pakārtota kādam no Stratēģijas vispārējiem mērķiem, sniedzot aprakstu par tās problēmjautājumu un izvirzot konkrētus mērķus un indikatorus problēmas risinājumam. Katrā politikas jomā ir iekļauti konkrēti paraugprojekti (flagships), kas parāda Stratēģijas ieviešanas progresu, un kalpo kā izmēģinājuma piemēri labām pārmaiņām.
ESSBJR Rīcības plāna pārskatīšana ir atbilde uz globālām izmaiņām - klimata pārmaiņām, pandēmiju, demogrāfiskām pārmaiņās, migrāciju, kā arī Daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Neskatoties uz izmaiņām, nav mainījušies galvenie ESSBJR stratēģijas mērķi – ‘Glābt jūru’, ‘Apvienot reģionu’ un ‘Celt labklājību’. Zem katra no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu.
Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības politikas jomas darbības koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona Eiropas Savienības dalībvalstis vai reģionāla organizācija. Savukārt katram no sadarbības projektiem ir izvēlēts vadošais partneris – ES dalībvalsts, reģionālā sadarbības organizācija, uzņēmēju asociācijas vai nevalstiska organizācija. Latvija kopā ar Lietuvu ir enerģētikas politikas jomas koordinators, veicinot šīs politikas jomas un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) ieviešanu.
ESSBJR ikgadējie forumi
Sākot ar 2010.gadu, norisinās dažādām tematikām veltīti Stratēģijas ikgadējie forumi, kuros tiekas reģiona politiķi, eksperti, akadēmiskās vides, reģionālo organizāciju, valsts, pašvaldību un NVO pārstāvji, kā arī citas ESSBJR īstenošanā iesaistītās puses.
Līdz šim ir notikuši jau trīspadsmit Stratēģijas forumi. Šogad no 4.-5.oktobrim Rīgā notiks ikgadējais ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam forums. Foruma nosaukums – “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future generations”), tā galvenās tēmas – zaļā enerģija, klimats un jauniešu iesaiste. Oficiālie foruma rīkotāji ir Rīgas dome, Baltijas jūras reģiona valstu pilsētu savienība (Union of the Baltic Cities), VASAB - Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (Vision and Strategies around the Baltic Sea) ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju.
Aktuālā informācija par ikgadējo forumu pieejama mājaslapā: https://www.eusbsr.eu/annualforum2023
2015. gada 15.–16. jūnijā ESSBJR 6. ikgadējais forums pirmo reizi norisinājās Latvijā. Foruma rezultāti ir apkopoti ziņojumā (angļu valodā), ko sagatavoja Latvijas ārpolitikas institūts.
Latvijas iesaiste Stratēģijas īstenošanā
Nacionālās pozīcijas
ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no tām Eiropas Savienības iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš idejas rašanās brīža. Notika konsultācijas ar Latvijas ieinteresētajām pusēm, dialogs ar reģiona valstīm un Eiropas Komisiju.
Jau 2008. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja sākotnējo nacionālo pozīciju par Stratēģiju, kurā, apkopojot un izvērtējot nozaru ministriju un ieinteresēto pušu izteiktos viedokļus konsultāciju procesā, tika noteiktas Latvijai prioritārās jomas – 1) enerģētika, 2) konkurētspēja, 3) izglītība, pētniecība, kultūra, 4) vide, 5) sabiedrības drošība. Latvijas skatījumā attīstīts Baltijas jūras reģions sniegs ieguldījumu kopējās ES konkurētspējas palielināšanā, cels Baltijas jūras reģiona austrumu krasta konkurētspēju.
Lai sniegtu ieguldījumu Stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšanā, 2008. gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā tika noteikti tie reģionālie sadarbības projekti, kurus Latvija virza un atbalsta iekļaušanai šajā plānā.
Izvērtējot Eiropas Komisijas priekšlikumu par Stratēģiju un Rīcības plānu, 2009. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā atspoguļots Latvijas viedoklis par Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanu un pārvaldību, kā arī noteikta kārtība Stratēģijas īstenošanas koordinēšanai Latvijā.
Starp Latvijai būtiskiem reģionālās nozīmes sadarbības virzieniem ir izvirzīts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns un tā īstenošana, transeiropas transporta tīkla un tā savienojumu ar ES kaimiņvalstīm koordinēta attīstība, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšana, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība, pārrobežu sadarbība vides piesārņojuma novērtēšanā un novēršanā.
Sadarbības koordinācija nacionālā līmenī
Lai koordinētu nozaru ministriju kā arī, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību ESSBJR Rīcības plāna īstenošanā Latvijā, 2009. gada augustā ar Ministru kabineta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, un Latvijas Darba devēju konfederācija. Sākot ar 2012. gadu, darba grupā ir iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Latvijas iesaisti Stratēģijas īstenošanā nacionālā līmenī koordinē Ārlietu ministrija. 2016. gada 7. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu par atjaunoto darba grupas sastāvu.
Ņemot vērā, ka Latvijas valdība ir definējusi enerģētiku kā nozīmīgāko sadarbības politikas jomu Stratēģijas ietvaros, Latvija kopā ar Lietuvu ir uzņēmusies sadarbības koordinēšanu enerģētikas politikas jomā Baltijas jūras reģiona līmenī Stratēģijas ietvaros.
Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos stratēģijas rīcības plāna īstenošanā
1. Iepazīšanās ar Stratēģijas Rīcības plānu, kas sniedz visplašāko pārskatu par uzsākto un plānoto sadarbību reģionā, atbilstoši 14 politikas jomām.
2. Sazināšanās ar Stratēģijas nacionālo koordinatoru (bjs@mfa.gov.lv) vai kontaktpersonu Latvijā, kas
koordinē interesējošo sadarbības politikas jomu Latvijā.
3. Sazināšanās ar Stratēģijas politikas jomu koordinatoru un potenciālajiem sadarbības partneriem reģionā.
Stratēģijas projektu finansējuma avoti
Stratēģija var kalpot par efektīvu ES politiku īstenošanas instrumentu Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu koordinētu ES un citu reģionā pieejamo finanšu resursu izmantošanu tās ietvaros noteikto politikas jomu īstenošanā. Stratēģijai nav paredzēts papildus finansējums, taču dažādu ES programmu un finansējuma instrumentu ietvaros ir iespējams saņemt nozīmīgu atbalstu.
Eiropas Sociālais fonds+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds ir galvenie ESSBJR finansējuma avoti. Savukārt ESSBJR un tā Rīcības plāna darbības un projekti var tikt finansēti, izmantojot arī citus finansējuma avotus – „Horizon 2020”, kopīgo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu (BONUS), programmu „LIFE”, Izglītības un Kultūras programmas, Interreg Baltijas jūras reģiona programmu. Tāpat finansējums var nākt no nacionāliem, reģionāliem vai privātiem avotiem. Transporta, enerģētikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektora projekti var pieteikties finansējumam arī no „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta”. Lielākie projekti var piesaistīt papildus finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām – Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.