ES Kopējā drošības un aizsardzības politika

Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politika (ES KDAP) ir daļa no ES Kopējās ārējās un drošības politikas un vienlaikus arī viena no jaunākajām ES politikām. Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā – paralēli valsts darbībai NATO politikās un aktivitātēs – KDAP ir kļuvusi par vēl vienu svarīgu pīlāru Latvijas īstenotajā drošības un aizsardzības politikā.

Ņemot vērā mūsdienu drošības apdrau­dē­jumu pieaugumu un diskusijas par Eiropas nākotni, šobrīd notiek īpaši strauja un mērķtiecīga virzība uz ciešāku ES sadarbību drošībā un aizsardzībā. Tas pamatā izriet no 2016. gada ES Globālās stratēģijas drošībā un aizsardzībā noteiktajiem prioritārajiem virzie­niem un uzdevumiem.

2022. gada martā tika apstiprināts ES Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai. Tā ir dalībvalstu izstrādāta un apstiprināta stratēģija, kas nosaka politisko ietvaru un konkrētus uzdevumus ES kopējās drošības un aizsardzības politikā nākamajiem 5–10 gadiem. Tā struktūra iedalīta 4 daļās:

1. krīžu vadība;
2. noturība;
3. spēju attīstīšana caur investīcijām;
4. partnerības.

Kompasā iekļauts Krievijas karadarbības Ukrainā un tās un radīto draudu atspoguļojums, uzsvars uz stratēģisko partnerību ar NATO un paplašināts atbalsts Austrumu partneriem ar mērķi stiprināt to spējas un noturību, t.sk. pret hibrīdajiem un kiberuzbrukumiem. No vienas puses ar Kompasu ES īstenos stratēģisku rīcības kursu un palielinās spēju rīkoties autonomi. Tajā pašā laikā Kompasā uzsvērta transatlantisko attiecību un ES-NATO sadarbības nozīme vispārējai drošībai. 

2017. gada nogalē 25 ES dalībvalstis (tostarp Latvija) vienojās par ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) uzsākšanu. PESCO galvenais mērķis ir ES dalībvalstu aizsardzības spēju attīstīšana un stiprināšana. Dalība PESCO paredz dalībvalstīm veikt lielākas finanšu investīcijas aizsardzībā, t.sk. ekipējuma iegādei, piedalīties PESCO projektos u.c. Kopš 2018. gada pavisam kopā ir apstiprināti 68 PESCO projekti. Detalizēta informācija par PESCO projektiem atrodama pesco.europa.eu.

Viens no aktuālākajiem darba kārtības jautājumiem ir militārās mobilitātes sekmēšana ES teritorijā – gan normatīvo aktu un procedūru vienkāršošana, gan infrastruktūras pielāgošana. Šis process notiek ciešā sadarbībā ar NATO, jo militārā mobilitāte ir arī viena no ES–NATO prioritārajām sadarbības jomām.

ES līmenī notiek arī aktīvs darbs aizsardzības rūpniecības sektora atbalstam. Ir izveidots Eiropas Aizsardzības fonds, lai sekmētu ES dalībvalstu investīcijas kopīgā pētniecībā, tehnoloģiju izstrādē, ražošanā, kā arī sadarbību aizsardzības iekārtu kopīgā iegādē. 2023.gada jūlijā ir pieņemta regula, ar ko izveido munīcijas ražošanas atbalsta aktu, lai sekmētu Eiropas aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudu palielināšanu. 2023. gada oktobrī ir apstiprināts instruments Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu. Instrumenta mērķis ir atbalstīt dalībvalstu sadarbību iepirkuma posmā.

Līdztekus ES militāro spēju attīstīšanai ES notiek aktīvs darbs pie civilo spēju stiprināšanas. 2023. gada 22. maijā tika pieņemts jaunais KDAP Civilais pakts, kurš turpina un stiprina 2018. gadā pieņemtā KDAP Civilā pakta apņemšanās, nodrošinot ES mērķtiecīgu, elastīgu un ātru iesaisti ārējos konfliktos un krīzēs. Saskaņā ar KDAP Civilo paktu ES civilās misijas sniedz ieguldījumu drošības izaicinājumu risināšanā, kas saistīti arī ar organizēto noziedzību, terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu, nelegālo migrāciju, robežu pārvaldību, jūras drošību, kultūras vērtību aizsardzību, klimata pārmaiņām un vides degradāciju kā arī uzņemošo valstu noturības stiprināšanu pret hibrīdo apdraudējumu, kiberdraudiem un pret ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI).

Latvijas prioritātes ES drošības un aizsardzības sadarbībā

Latvija atbalsta ciešāku un koordinētāku ES drošības un aizsardzības sadarbību, jo mūsu interesēs ir vienotāka, drošības un aizsardzības jomā spējīgāka Eiropa. Latvijai īpaši svarīga ir ES militāro un civilo spēju attīstīšana, ES un tās partnervalstu noturības veicināšana pret hibrīdo apdraudējumu, stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšana, kiberdrošības stiprināšana, kā arī civilo spēju attīstība. Tāpat Latvijai būtiska ir ES un NATO ciešākas sadarbības veicināšanā gan politiskā, gan operacionālā līmenī, abām organizācijām papildinot vienai otras spējas. Latvija iestājas par transatlantisko saišu stiprināšanu un ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā starp ES un NATO valstīm, īpaši ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti.

Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas KDAP jomā:

1. Līgums paplašina ES militāros uzdevumus un ES iespējamo rīcību KDAP jomā, ietverot humanitāros un glābšanas uzdevumus, militāro konsultēšanu un palīdzību, konfliktu novēršanu un miera uzturēšanu, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas, t.sk. kopējas atbruņošanas operācijas.
2. Ievieš Savstarpējās palīdzības klauzulu. Tā uzliek savstarpējās palīdzības pienākumu bruņota uzbrukuma gadījumā, vienlaikus iekļaujot atrunu, ka tas neskar dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes - uzsverot saistības starp NATO dalībvalstīm, kam alianse turpinās būt par kolektīvās aizsardzības pamatu un īstenošanas forumu.
3. Ievieš jaunu ES Solidaritātes klauzulu (teroristisku uzbrukumu gadījumā). Solidaritātes klauzula nosaka, ka ES un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un ievēro solidaritāti, ja kāda dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās, aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no iespējamiem teroristu uzbrukumiem, palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma, kā arī lai palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās lūguma.
4. KDAP paredz iespēju veidot ieinteresēto, militāri spējīgāko dalībvalstu grupas, kam jāintegrē un jāiesaista kopīgās iniciatīvās pārējās dalībvalstis. Atsevišķas dalībvalstis var:
   1. uzņemties kāda uzdevuma izpildi visas Eiropas Savienības vārdā (padziļinātā sadarbība);
   2. sadarboties arī militāro spēju attīstīšanas ziņā: izveidot Pastāvīgu strukturēto sadarbību (Permanent Structured Cooperation).
5. Iekļauj Eiropas Aizsardzības aģentūru KDAP juridiskajā ietvarā, pirmo reizi ietverot to līgumā. Aģentūra izveidota 2004. gada 1. jūlijā.
6. Paredz ātru pieeju ES budžeta līdzekļiem steidzamai Kopējās ārējās un drošības politikas iniciatīvu finansēšanai, kā arī jauna pastāvīga sākumfonda (start-up fund) izveides iespēju KDAP iniciatīvu īstenošanai. Fondu veidos kopīgas dalībvalstu iemaksas.