Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā Latvija no palīdzības saņēmējas ir kļuvusi par donorvalsti, pildot uzņemtās starptautiskās saistības globālās attīstības veicināšanā un atbalsta sniegšanā attīstības valstīm. Latvijas attīstības sadarbība tiek veidota, balstoties uz globālo attīstības dienaskārtību un vienošanām – Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai 2030 (Dienaskārtība 2030), kas nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), Eiropas vienprātības attīstības sadarbībai “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, Adisabebas Rīcības programmu par finansējumu attīstībai, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes, attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā tiek ņemti vērā arī citi ES politikas plānošanas dokumenti un ES Padomes secinājumi, tostarp arī ES ārējās darbības un Kaimiņu politikas stratēģijas, ES jaunā stratēģija Centrālāzijai un ES Padomes secinājumi par ES Austrumu partnerības nākotni pēc 2020.gada u.c. Tiecoties pilnveidot Latvijas attīstības sadarbības kvalitāti un efektivitāti, politikas plānošana un īstenošana tiek balstīta arī OECD Attīstības sadarbības komitejas (turpmāk – DAC) rekomendācijās, vadlīnijās un labajā praksē.
Latvijas īstenotās attīstības sadarbības politikas mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi balstās Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes). Ar šīm Pamatnostādnēm Latvija atkārtoti apliecina savu apņemšanos sniegt ieguldījumu pasaules un partnervalstu ilgtspējīgā un demokrātiskā attīstībā un globālu izaicinājumu risināšanā. Pamatnostādnes turpina vairāk nekā 15 gadus veidotās Latvijas attīstības sadarbības politikas un sistēmas evolūciju.
Attīstības sadarbības politikā Latvija izceļ sadarbības un partnerību nozīmi visos attīstības sadarbības posmos gan Latvijas attīstības sadarbības kopienas ietvaros, gan attiecībās ar partnervalstīm un citiem attīstības sadarbības īstenotājiem, jo īpaši Eiropas Savienības ietvaros. Latvija attīstības sadarbībā atbalsta starpnozaru un starpsektoru sadarbību un partnerību, uzsverot dažādu iesaistīto pušu – valsts pārvaldes, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko institūciju, privātā sektora un to ekspertu – lomu un pievienoto vērtību attīstības sadarbībā. Attīstības sadarbības īstenošanā Latvija ir atvērta arī sadarbībai ar citiem donoriem, īpaši reģionos, kur Latvijas iesaiste ir bijusi mazāka.
Ņemot vērā partnervalstu vajadzības, Eiropas Savienības līmenī noteiktos sadarbības virzienus un Latvijas salīdzinošo pieredzi un ekspertīzi, Latvija turpinās sniegt atbalstu partnervalstīm, īstenojot attīstības sadarbību tiesiskuma veicināšanas, publiskās pārvaldes attīstības un tās spēju stiprināšanas, uzņēmējdarbības attīstības, dzimumu līdztiesības, demokrātiskas līdzdalības veicināšanas un pilsoniskās sabiedrības attīstības, izglītības, kā arī klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās, tādējādi sniedzot ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā. Tematisko prioritāšu īstenošanā Latvija pievērš uzmanību arī digitalizācijai kā attīstības veicinātajam un atbalsta inovatīvus un pārbaudītus digitālus risinājumus, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu partnervalstīs. Saskaņā ar Pamatnostādnēm Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes ir ES Austrumu partnerības valstis (īpaši Gruzija, Moldova, Ukraina, kā arī Baltkrievija) un Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna). Vienlaikus, palielinoties attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētajam finansējumam, Latvija pirmo reizi kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanu citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm), sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas oficiālās attīstības palīdzības saistības atbalstīt arī vismazāk attīstītās valstis.
Pamatnostādnes nosaka, ka līdz 2027. gadam Latvijai OAP jānovirza vismaz 0,23% no NKI. Finansējuma palielināšanas modelis apstiprināts konceptuālajā ziņojumā “Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025. gadā”.
Lai sekmētu Pamatnostādnēs noteikto Latvijas attīstības sadarbības mērķu sasniegšanu, izstrādāts Attīstības sadarbības politikas plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – Plāns). Plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa "veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā" sasniegšanu, īstenojot attīstības sadarbību tiesiskuma veicināšanas, publiskās pārvaldes attīstības un tās spēju stiprināšanas, uzņēmējdarbības attīstības, dzimumu līdztiesības, demokrātiskas līdzdalības veicināšanas un pilsoniskās sabiedrības attīstības, izglītības, kā arī klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās.
