Ārlietu ministrs:
19.11.1918. – 26.01.1924.
19.12.1924. – 22.08.1925.
Dzimis: 05.02.1887. Durbē. Miris: 22.08.1925. Brizulē, Tukuma apriņķī
| 1. |
 |
Latvijas Republikas Pirmā Saeima (1922 - 1925). Z. A. Meierovics - Saeimas loceklis no Latviešu zemnieku savienības - trešajā rindā vienpadsmitais no labās puses. Rīga, 1922. gada novembris. No Latvijas Kara muzeja krājuma (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar Latvijas Kara muzeju aizliegta) Z. A. Meierovics bija arī Satversmes sapulces loceklis no Zemnieku savienības (1920. g. maijs - 1922. g. oktobris). |
| 2. |
 |
1921. gada 19. jūnija - 1923. gada 26. janvāra Ministru kabinets. Ministru prezidents un ārlietu ministrs - Z. A. Meierovics sēž otrais no kreisās. Rakstu krājums, 224. - 225. lpp. No 1923. g. 28. jūnija līdz 1924. g. 26. janvārim darbojās otrais Z. A. Meierovica Ministru kabinets. Z. A. Meierovics - ministru prezidents un ārlietu ministrs. |
| 3. |
 |
Z. A. Meierovica pašrocīgi aizpildītā Ārlietu ministrijas anketa ar biogrāfiskajiem datiem. [Rīga, pēc 12.05.1920.]. LVVA, 2570. f., 14. apr., 984. l., 42. lp. (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar LVVA aizliegta) |
| 4. |
 |
Z. A. Meierovics bija Latvijas ārlietu ministrs, skaitot no 1918. gada 19. novembra, nevis no 18. novembra, kā norādīts dienesta aprakstā. Pagaidu valdības Ministru kabineta sastāvu Tautas padome apstiprināja 19. novembra sēdē. (Latvijas Tautas padome. Satversmes sapulces izdevums. Rīga, 1920. ,15. lpp.). |
| 5. |
 |
Z. A. Meierovics. Saržs. Mākslinieks Jānis Roberts Tillbergs (1880 - 1972). Žurnāls "Svari", 14.01.1921., nr.5. Ilustrēts nedēļas žurnāls humoram un satīrai Svari iznāca 1920. - 1931. gadā Rīgā. |
| 6. |
 |
Ārlietu ministra pirmās pavēļu grāmatas (29.07.1919 - 20.04.1923) pirmā lapa. Pirmās divas Z. A. Meierovica izdotās pavēles par pieņemšanu darbā. Rīga, 29.07.1919; 31.07.1919. LVVA, 2570. f., 14. apr., 1774. l., 1. lp. (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar LVVA aizliegta) 1918. gada novembrī - decembrī Z. A. Meierovics bija arī Latvijas Pagaidu valdības neoficiālais diplomātiskais pārstāvis Londonā, bet 1919. gada pirmajā pusē - Latvijas delegācijas loceklis un vadītājs Parīzes miera konferencē. Šajā laikā ārlietu ministra pienākumus Latvijā pagaidām pildīja ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 1919. gada 3. jūlijā Z. A. Meierovics atstāja Parīzi un 23. jūlijā ieradās Rīgā. 1919. gada 28. jūlijā Ministru kabinets piešķīra līdzekļus Ārlietu ministrijas izveidošanai, ko Z. A. Meierovics uzsāka tūlīt. |
| 7. |
 |
LVVA, 2574. f., 1. apr., 8. l., 8. - 10. lp.; LVVA, 2570. f., 2. apr., 95. l., 88. - 89., 99. - 101. lp. Pirmā Ārlietu ministrijas struktūra ar piecām galvenajām vienībām un deviņām tām pakļautajām nodaļām tika izstrādāta 30.08.1919. (LVVA, 1307. f., 1. apr., 494. l., 22. - 26. lp.). Z. A. Meierovica 1920. gada beigās iedibinātā divu departamentu struktūra pastāvēja līdz 1938. gadam. |
| 8. |
 |
Ārlietu ministrijas darbība 1925. gadā. Ārlietu ministrijas sagatavotais pārskats, 1926. gads. ĀMA izdevumu kolekcija. |
| 9. |
 |
|
| 10. |
 |
Z. A. Meierovics Ārlietu ministrijas vadošo darbinieku vidū. No kreisā puses pirmajā rindā: Ārzemju pasu nodaļa vadītāja Anna Rudzīte, ģenerālsekretārs Hermanis Albats, Z. A. Meierovics, Administratīvi juridiskā departamenta direktors Roberts Liepiņš, Preses nodaļas vadītājs Alfreds Bīlmanis. Rīga, 1925. gada sākums. Rakstu krājums, 224. – 225. lp. |
| 11. |
 |
Latvijas sūtņu pirmās konferences dalībnieki pie Ārlietu ministrijas parādes durvīm. No kreisās pirmajā rindā: bijušais sūtnis Zviedrijā Fridrihs Grosvalds, ģenerālsekretārs Hermanis Albats, ministrs Z. A. Meierovics, ārlietu ministra biedrs Fēlikss Cielēns, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Fricis Menders. Bez minētajiem konferencē piedalījās ministrijas departamentu direktori un nodaļu vadītāji, septiņi sūtņi ( nebija ieradušies sūtņi Romā un Londonā), trīs ģenerālkonsuli (Londonā, Berlīnē, Stokholmā). Rīga, 18. - 22.06.1923. ĀMA vizuālo materiālu kolekcija. Latvijas pārstāvniecību tīklu ārvalstīs Z. A. Meierovics. sāka veidot 1919. gada pirmajā pusē, būdams Latvijas delegācijas loceklis un vadītājs Parīzes miera konferencē. Līdz Latvijas atzīšanai de iure diplomātiskie pārstāvji (ar dažādiem amatu nosaukumiem un ierobežotām funkcijām) darbojās 14 valstīs un pie Svētā Krēsla. Pēc 26.01.1921. šie pārstāvji saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem ieguva ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā lietveža statusu. 1923. gadā Latvija bija diplomātiski pārstāvēta 20 ārvalstīs un pie Svētā Krēsla. |
| 12. |
 |
Konsulārais reglaments. Izdots uz Latvijas Republikas Satversmes 81. panta pamata 1925. gada 9. janvārī. ĀMA izdevumu kolekcija. Pirmie pieci Latvijas konsulāti tika atvērti 1919. gadā, 1920. gadā darbojās 19, 1921. gadā - 14, 1922. gadā - 33, 1923. gadā - 56 konsulārās pārstāvniecības (no tām 14 - karjeras, 42 - goda). 1925. gada sākumā Latvijai ārvalstīs bija 78 konsulāti. |
| 13. |
 |
Draudzīgs saržs "Izaudzēja gan!" par Latvijas valsts atzīšanu de iure. No kreisās Z. A. Meierovics, no labās - ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Laikraksts "Latvijas Sargs", 03.02.1921., nr. 27. Dienas laikraksts Latvijas Sargs iznāca Liepājā no 1919. gada janvāra, bet no tā paša gada jūlija līdz 1934. gadam - Rīgā. |
| 14. |
 |
|
| 15. |
 |
Sabiedroto konferences (Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija, Japāna) prezidenta A. Briāna (Briand) nota par Latvijas valsts de iure atzīšanu. Parīze, 26.01.1921. LVVA, 2570. f., 3. apr., 1148. l., 27. lp. (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar LVVA aizliegta) |
| 16. |
 |
Z. A. Meierovics un Džeimss Simpsons (Simpson; 1873 - 1934), Edinburgas Universitātes profesors, Lielbritānijas Ārlietu ministrijas darbinieks, Latvijas un Lietuvas robežu šķīrējtiesas priekšsēdētājs. 1921. gada marts. Rakstu krājums, 168. - 169. lpp. Līgums starp Latvijas un Lietuvas valdībām par galīgu robežu noteikšanu tika parakstīts 1920. gada 28. septembrī. Konvencija starp Latviju un Igauniju par robežu noteikšanu un novilkšanu dabā tika parakstīta 1920. gada 19. oktobrī. Šķīrējtiesnesis - 1919. - 1920. gadā Lielbritānijas komisārs Latvijā un Igaunijā, pulkvedis Stīvens Talentss (Tallents; 1884 - 1958). Robežas ar Padomju Krieviju tika noteiktas 11.08.1920. Miera līgumā. |
| 17. |
 |
Fragments no Latvijas un Lietuvas robežu kartes ar Dž. Simpsona parakstiem. LVVA, 2570. f., 3. apr., 16. l., 7. - 18. lp. (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar LVVA aizliegta) |
| 18. |
 |
Piecu Baltijas valstu (Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija) konference Bulduros. Sēdi vada konferences prezidents, Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis (apspriežu galda galā). Sēž galda kreisajā pusē sestais - Z. A. Meierovics, konferences vicepriekšsēdētājs. Bulduri, 03.08. - 04.09. 1920. M. Lapiņa foto. ĀMA vizuālo materiālu kolekcija. Z. A. Meierovics bija Latvijas delegācijas prezidents piecu Baltijas valstu (Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija) konferencē Helsinkos 1920. gada janvārī un delegāts četru Baltijas valstu ( Igaunija, Latvija, Polija, Somija) konferencē Varšavā 1922. gada martā. |
| 19. |
 |
Latvijas Ārlietu ministrijas izdotais biļetens Bulletin publié par le Ministerè des Affaires Étrangerés de Latvia, kas atspoguļoja Bulduru konferences norisi. No 1920. gada 3. augusta līdz 5. septembrim iznāca 30 biļetena numuri. ĀMA izdevumu kolekcija. |
| 20. |
 |
Četru Baltijas valstu (Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija) ārlietu ministru apspriede. Apspriežu galda kreisajā pusē Latvijas delegāti: ārlietu ministra biedrs Voldemārs Salnais (sestais) un Z. A. Meierovics (septītais). Tallina, 15. - 19.12.1921. ĀMA vizuālo materiālu kolekcija. Z. A. Meierovics bija Latvijas delegāts Baltijas valstu ārlietu ministru apspriedē Tallinā 1922. gada oktobrī, delegācijas prezidents Baltijas valstu ārlietu ministru konferencē Helsinkos 1925. gada janvārī. Ministru kabinets pilnvaroja Z. A. Meierovicu piedalīties arī citās konferencēs. (1919. - 1925. gadā pavisam notika 15 Baltijas valstu konferences dažādos jautājumos). |
| 21. |
 |
Z. A. Meierovics un Baltijas valstu ārlietu vadītāji. No kreisās: Petrs Klims (Petras Klimas; 1891 - 1969) - Lietuvas ārlietu viceministrs 1919. –1923. gadā, Z. A. Meierovics, Rūdolfs Holsti (1881 - 1945) - Somijas ārlietu ministrs 1919. - 1922. gadā, Ants Pīps (Piip; 1884. - pēc 1940) - Igaunijas ārlietu ministrs 1921. - 1922. gadā. Tallina, 1921. gada decembris. Rakstu krājums, 168.-169. lpp. |
| 22. |
 |
Z. A. Meierovics un Karels Pusta (1883 - 1964) - Igaunijas ārlietu ministrs 1924. - 1925. gadā. K. Grinberga foto. Žurnāls "Atpūta", 21.08.1925., nr. 42. |
| 23. |
 |
Z. A. Meierovics un Edvards Benešs (1884 - 1948) - Čehoslovākijas ārlietu ministrs 1918. - 1935. gadā. Prāga, 29.07.1925. Laikraksta "Brīvā Zeme" ilustrēts pielikums. 21.08.1926., nr. 8. |
| 24. |
 |
Z. A. Meierovics un Aleksandrs Skržinskis (Skrzyński; 1882 - 1931) – Polijas ārlietu ministrs 1923.; 1924. – 1925. gadā. Rīga, 1925. gada 1. puse. Rakstu krājums, 272. – 273. lpp. |
| 25. |
 |
Z. A. Meierovics un Benito Musolini (Mussolini; 1883 - 1945) – Itālijas ministru prezidents. Roma, 24.07.1925. No Latvijas Kara muzeja krājuma. (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar Latvijas Kara muzeju aizliegta) |
| 26. |
 |
LVVA, 2570. f., 3. apr., 66. l., 6.- 7. lp. (Dokumenta reproducēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar LVVA aizliegta) |
| 27. |
 |
Līguma par aizsardzības savienību starp Latviju un Igauniju parakstīšana. Sēž galda labajā pusē sestais Z. A. Meierovics. Tallina, 01.11.1923. J. un P. Parikas foto. Bīlmanis A., Penģerots V. Latvijas daba un dzīve. Rīga, 1927., 61. lp. |
| 28. |
 |
Z. A. Meierovica bronzas statuja, nedaudz augstāka par pusmetru, uz granīta postamenta. Uzstādīta 1926. gada 22. augustā - gadu pēc Z. A. Meierovica traģiskās bojāejas autokatastrofā - viņa bijušajā darba kabinetā Ārlietu ministrijā. Tēlnieks - A. Bija. Laikraksta "Brīvā Zeme" ilustrētais pielikums, 21.08.1926., nr. 8. Tēlnieks Augusts Bija (1872 - 1957) strādājis un dzīvojis Beļģijā, piedalījies Latvijā konkursos un mākslas izstādēs. |
Z. A. Meierovics piedalījās:
- kā Latvijas valdības pilnvarotais delegāts Eiropas saimnieciskajā un finanšu konferencē Dženovā (Itālija; 1922. gada 10. aprīlis – 10. maijs);
- kā Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Tautu Savienības 4. pilnsapulcē Ženēvā 1923. gada septembrī; tika ievēlēts par Politiskās komitejas vicepriekšsēdētāju.
Ilgākie ārzemju komandējumi:
- 1919. gadā Parīzes miera konferencē kā Latvijas delegācijas loceklis (janvāris – maijs) un delegācijas vadītājs (maijs – jūlijs).
- Diplomātiskā darbība ārvalstīs, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā un valsts starptautiski tiesisko atzīšanu (1920. gada 6. novembris – 1921. gada 10. februāris): Ženēva – Roma – Parīze – Londona – Parīze.
- Pēdējais ārzemju komandējums, lai panāktu Latvijai labvēlīgu lēmumu vācu muižniecības lietā par agrārreformu; vestu sarunas par Latvijas ārējo aizņēmumu un parādiem; noslēgtu tirdzniecības līgumus ar Japānu, Beļģiju un Itāliju (1925. gada 29. jūnijs – 31. jūlijs): Kauņa – Berlīne – Brisele – Parīze – Londona – Roma – Vīne – Prāga – Varšava.
Z. A. Meierovica darbības laikā noslēgtie svarīgākie starpvalstu līgumi
(politiskie, tirdzniecības un kuģniecības)
| Bēgļu reevakuācijas līgums starp Latviju un Padomju Krieviju | 12.06.1920 |
| Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju | 15.07.1920 |
| Miera līgums starp Latviju un Krieviju | 11.08.1920 |
| Politiskā vienošanās starp Igauniju, Latviju, Poliju un Somiju (Somija šo vienošanos neratificēja) | 17.03.1922 |
| Konkordāts starp Svēto Krēslu un Latvijas valdību | 30.05.1922 |
| Tirdzniecības līgums starp Latvijas Republiku un Čehoslovākijas Republiku | 07.10.1922 |
| Tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latviju un Lielbritāniju | 22.06.1923 |
| Līgums par aizsardzības savienību starp Latvijas un Igaunijas Republikām | 01.11.1923 |
| Tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latvijas Republikas valdību un Ungārijas Karaļvalsts valdību | 19.11.1923 |
| Tirdzniecības konvencija starp Latviju un Zviedriju | 22.12.1924 |
| Tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latviju un Japānu | 04.07.1925 |
| Tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latviju un Beļģijas – Luksemburgas saimniecisko ūniju | 07.07.1925 |
| Tirdzniecības konvencija starp Latvijas Republiku un Itālijas Karaļvalsti | 25.07.1925 |
Saīsinājumi
- ĀMA - Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīvs
- LVVA - Latvijas Valsts vēstures arhīvs
- Rakstu krājums - Meierovics Z. A. Latvijas pirmā ārlietu ministra darbības atcerei veltīts rakstu krājums / sakopojis E. Virza. - Rīga, 1935
Izstādi sagatavoja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Arhīva nodaļa
Projekta vadītāja Sarmīte Šāvēja
Koncepcijas izstrāde, materiāla izpēte, anotācijas Silvija Križevica
Noformēšana un iekārtošana Dace Bušante, Natālija Dzene, Baiba Kalniņa, Inta Mazure, Valdis Rūsiņš.
Prospekts Inta Mazure
Ārlietu ministrija izsaka pateicību: Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Valsts arhīvu speciālajai bibliotēkai, Latvijas Kara muzejam, Centrālajai mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijai.