Latvijas un Dānijas ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, kā arī ES, NATO un citās starptautiskajās organizācijās.
Latvijas un Dānijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1921. gada 7. februārī.
1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen) nosūtīja Latvijas Republikas ārlietu ministram vēstuli par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības. Šī paša gada 26. augustā tika parakstīts četru valstu kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Dāniju un katru no trim Baltijas valstīm. 1991. gada 27. augustā Rīgā kā Dānijas speciālo uzdevumu vēstnieks ieradās Oto Borhs (Otto Borch). 1991. gada 2. oktobrī Latvijā tika akreditēta pirmā Dānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kirstena Mallinga Bieringa (Kirsten Malling Biering).
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Kopenhāgenā.
Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dānijas Karalistē no 2022. gada 30. septembra ir Inga Skujiņa.
Dānijā darbojas divi Latvijas goda konsuli: goda ģenerālkonsuls Fīnē un Jitlandē Franks Ūrenholts (Frank Uhrenholt) un goda konsuls Grenlandes konsulārajā apgabalā Ivars Sīlis.
Dānijas Karalistes vēstniecība atrodas Rīgā.
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā kopš 2023. gada 2. oktobra ir Mortens Jespersens (Morten Jespersen).
| Latvijas amatpersonu vizītes Dānijā | |
|---|---|
| 2023. g. 13. oktobris | Ministru prezidentes Evikas Siliņas divpusēja tikšanās ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu (Mette Frederiksen) Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF – Joint Expeditionary Force) līderu sanāksmē Visbijā, Gotlandē, ietvaros |
| 2022. g. 30. augusts | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa dalība Baltijas jūras enerģētikas drošības samitā Dānijā |
| 2021. g. 3.–4. jūnijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Dānijā, dalība Baltijas valstu un Dānijas diplomātisko attiecību simtgades norisēs |
| 2020. g. 31. janvāris | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Dānijā |
| 2018. g. 27. jūnijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Dānijas un Ukrainas valdību organizētā konferencē Kopenhāgenā par Ukrainas reformu procesu |
| 2017. g. 22.–23. maijs | Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte Dānijā |
| Dānijas amatpersonu vizītes Latvijā | |
|---|---|
| 2023. g. 6.–7. septembris | Dānijas ārlietu ministra Larsa Lēkes Rasmusena (Lars Løkke Rasmussen) dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē Latvijā, divpusēja tikšanās ar ministra prezidentu Krišjāni Kariņu |
|
2022. g. 8. septembris |
Dānijas ārlietu ministra Jepes Kofoda (Jeppe Kofod) darba vizīte Latvijā |
| 2022. g. 31. marts | Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas (Mette Frederiksen) vizīte Latvijā |
| 2018. g. 6.–7. decembris | Dānijas kroņprinča Frederika un kroņprinceses Mērijas oficiālā vizīte Latvijā |
| 2018. g. 15.–16. janvāris | Dānijas premjerministra Larsa Lēkes Rasmusena (Lars Løkke Rasmussen) darba vizīte Latvijā |
| 2017. g. 14. septembris | Dānijas ārlietu ministra Andersa Samuelsena (Anders Samuelsen) darba vizīte Latvijā |
| 2016. g. 25.–26. augusts | Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) vizīte Latvijā, dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē |
| 2016. g. 21. aprīlis | Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) darba vizīte Latvijā |
Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Dānijas parlamentu.
Dānija vienmēr bijusi viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem. Dānijā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai.
Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1994. gada 3. janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju. 2015. gada 5. februārī Latvijas un Dānijas aizsardzības ministri parakstīja politisko vīziju un saprašanās memorandu turpmākai sadarbībai aizsardzības jomā. Memorands paredz sadarbības paplašināšanu – regulāras politiskā līmeņa konsultācijas, ciešāku sadarbību izglītības un militāro mācību jomā, iespējas kopīgi doties uz starptautiskajām operācijām, sadarbību kopīgos iepirkumos.
Abās valstīs ir akreditēti aizsardzības atašeji. Kopš 2023. gada oktobra Latvijas aizsardzības atašejs Dānijā (ar rezidenci Stokholmā) ir pulkvedis Gunārs Kauliņš. Savukārt kopš 2023. gada decembra Dānijas aizsardzības atašejs Latvijā ir kapteinis Visti Salomonsen.
Dānijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā, un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai. Sadarbība ar Dāniju notikusi vairāku projektu ietvaros: aizsardzības plānošanas, personāla vadības un apmācības, NATO drošības investīciju programmas, inženieru apmācības, militārās medicīnas, vides aizsardzības, glābšanas un meklēšanas u.c. jomās. Dānija ir konsultējusi Latviju arī pirms iestāšanās NATO, un Latvijas virsnieki mācījušies Dānijā un ir saņemts atbalsts Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas izveidei Latvijā.
Saskaņā ar NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Varšavā 2016. gada jūlijā apstiprināto vienošanos par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, Dānija turpina sniegt būtisku ieguldījumu mūsu un reģiona drošībā. Dānija regulāri piedalās Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Nesenākā Dānijas gaisa patrulēšanas rotācija no Šauļu lidlauka Lietuvā tika veikta no 2022. gada 29. janvāra līdz 1. aprīlim.
Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, tostarp lai nodrošinātu sabiedroto komandvadības elementu Baltijas reģionā, būtisks ir 2018. gadā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Briselē paziņotais lēmums par Daudznacionāla divīzijas līmeņa štāba “Ziemeļi” izveidošanu. 2019. gada 8. martā notika Štāba svinīgā atklāšanas ceremonija, piedaloties Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministriem. Štābs sastāv no diviem elementiem, no kuriem viens atrodas Dānijā, otrs – Latvijā, Ādažu militārajā bāzē.
Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, 2022. gada aprīlī Dānija nolēma sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā, nosūtot papildu Dānijas karalisko bruņoto spēku karavīrus un palielinot jau esošo Dānijas iesaisti štābā “Ziemeļi”.
2020. gadā Dānija kļuva par sponsorējošo valsti Rīgā bāzētajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.
Kopā ar Dānijas kontingentu Latvijas karavīri ir dienējuši Bosnijā un Hercegovinā, un Kosovā KFOR misijā. Gatavojoties dalībai misijās, Latvijas karavīri ir piedalījušies pirmsmisijas apmācībās Dānijā.
Sadarbība ar Dāniju izglītības jomā tiek īstenota galvenokārt ar Eiropas Savienības mūžizglītības programmu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības programmas Nordplus, kā arī atsevišķu izglītības un zinātnes institūciju savstarpējo sadarbības līgumiem.
Sadarbība kultūras jomā ar Dāniju norit tiešā apmaiņā ar radošajām personām, kolektīviem un studentiem. Organizāciju līmenī tā notiek uz līgumu pamata starp tiešajiem partneriem. Dānijas Kultūras institūtam Latvijā ir būtiska loma abu valstu sadarbības veicināšanā kultūrā.
2017. gadā, lai īpaši stiprinātu abu valstu sadarbību Latvijas valsts simtgades svinību laikā no 2017. līdz 2020. gadam, Latvijas un Dānijas Kultūras ministrijas parakstīja Saprašanās memorandu. Tā mērķis bija:
Tostarp memorands paredzēja sadarbību radošo industriju biznesa inkubatora “Tabakas Fabrika” attīstīšanā, radot fizisku un virtuālu platformu sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī, vienlaikus pārņemot labāko Dānijas pieredzi dizainā, arhitektūrā un radošo kvartālu konceptu attīstībā.
2018. gadā sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu notika starptautisks metu konkurss par Tabakas fabrikas kvartāla izbūves arhitektonisko vīziju. Finansiālu atbalstu konkursam līdzās Dānijas Kultūras institūtam sniedza arī Dānijas Kultūras ministrija, Dānijas Ārlietu ministrija. Paredzēts, ka kvartālā atradīsies Radošo industriju biznesa inkubators, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skola un filmēšanas paviljons. Pirmā posma būvdarbus plānots īstenot līdz 2023. gada beigām.
