Latvijas Republikas un Īrijas divpusējās attiecības

Publicēts: 20.07.2023.
Atjaunināts: 26.11.2024.

Īrija ir Latvijai tuvs partneris un ir izveidojušās ciešas divpusējās attiecības. Tāpat valstīm ir ļoti līdzīga nostāja par Eiropas Savienības galvenajiem darbakārtības jautājumiem, uzticama sadarbība ANO un citās organizācijās. Abas valstis vieno plaša Latvijas diaspora Īrijā.

No 1923. gada aprīļa līdz valsts okupācijai 1940. gadā, Latvijai ar Īriju kā Lielbritānijas domīniju bija konsulārās attiecības. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS, Latvijas konsulārās pārstāvniecības Īrijā, tāpat kā Lielbritānijā, tās kolonijās un domīnijās, turpināja pastāvēt – Dublinā līdz 1967. gadam, Korkā – līdz 1972. gada vidum, Voterfordā – līdz 1949. gadam.

20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.

Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.

Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.

Kopš 2022. gada 14. marta Marī Luīze O’Donela (Marie Louise O’Donnell) ir Latvijas goda konsule Dublinas grāfistē.

Latvijas pārstāvība Īrijā

Latvijas vēstniecība atrodas Dublinā. Latvija atvēra vēstniecību Dublinā 2003. gada beigās. Kopš 2022. gada 27. septembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Juris Štālmeistars.

Latvijas vēstnieki Īrijas Republikā:

2017.-2022. – Jānis Sīlis

2013.-2017. – Gints Apals

2009.-2013. – Pēteris Kārlis Elferts

2005.-2009. – Indulis Ābelis

2003.-2004. – Mārtiņš Lācis

2003.-2003. – Jānis Dripe

1997.-2001. – Normans Penke

1993.-1996. – Jānis Lūsis

Īrijas pārstāvība Latvijā

Īrijas vēstniecība Latvijā atrodas Rīgā. Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O'Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā). Kopš 2021. gada 29. jūnija Īrijas vēstniece Latvijā ir Īmera Frīla (H. E. Ms Eimear Friel).

Plašāk

Latvijas amatpersonu vizītes Īrijā
2023. g. 27.–29. septembris	Saeimas priekšsēdētājas biedres Zanda Kalniņa-Lukaševicas un Baltijas Asamblejas viceprezidenta, Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Īrijas parlamentu locekļa Jāņa Vucāna dalība Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē
2023. g. 30. aprīlis	Kultūras ministra Naura Puntuļa dalība XII Latviešu kultūras svētkos Īrijā
2023. g. 17.–18. maijs	Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja A. Kulberga darba vizīte
2019. g. 6.–7. decembris	Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas darba vizīte
2018. g. 26.–27. februāris	Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekļa Ojāra Ērika Kalniņa darba vizīte
2017. g. 15.–16. novembris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte
2013. g. 13.–14. februāris	Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte
2008. g. 2.–4. novembris	Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte
2008. g. 23.–25. jūlijs	Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte
2004. g. 1. maijs	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā
2003. g. 9. aprīlis	Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte
2002. g. 3.–5. jūnijs	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte

Īrijas amatpersonu vizītes Latvijā
2022. g. 26. maijs	Īrijas ārlietu ministra Saimona Kovenija (Simon Coveney) vizīte
2018. g. 17.–18. jūnijs	Īrijas prezidenta Maikla D. Higinsa (Michael D. Higgins) vizīte
2018. g. 28. maijs	Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Šona O’Fērgila (Seán Ó Fearghaíl) vizīte
2013. g. 6. jūnijs	Īrijas premjerministra Endas Kenija (Enda Kenny) vizīte
2007. g. 20.–22. maijs	Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes (Mary McAleese) vizīte
2006. g. 20. janvāris	Īrijas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) vizīte
2004. g. 6. maijs	Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte
2003. g. 27. novembris	Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte

Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā pirmo reizi tika nodibināta 1996. gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. 14. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Īrijas parlamentu darbojas 14 cilvēku sastāvā un to vada Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība).

Īrija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū.

Nozīmīgākās Latvijas preču eksporta kategorijas uz Īriju: koks un koka izstrādājumi (28% no kopējā apjoma), pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība (24%), minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski (8.3%). Lielākais apjoma pieaugums 2023.gadā bija eļļas augu sēklas un eļļas augu augļu; graudu un minerālā kurināmā, minerāleļļu un to pārtvaices produktu eksportam. Lielākais apjoma samazinājums bija pārtikas rūpniecības atlieku un atkritum eksportam.

Galvenās importa preču grupas no Īrijas: dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis (52%), mehānismi un mehāniskas ierīces (9.7%), ēteriskās eļļas un rezinoīdi (7.6%).

Lielākais apjoma pieaugums 2023.gadā bija dzērienu, alkoholisko šķidrumu un etiķa, labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumu importam. Lielākais apjoma samazinājums bija jauktu ķīmisko produktu un optisko ierīču un aparatūras, foto un kino ierīču un aparatūras importam.

Plašāk

Kopš 2004. gada 1. maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm. To izmantodami, daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies uz Īriju. Saskaņā ar PMLP datiem no Fizisko personu reģistra par cilvēku skaitu, Īrijā dzīvojošo Latvijas tautiešu skaits uz 2024. gada 1. janvāri ir 23593 personas.

Īrijā dzīvojošie tautieši ir nozīmīga mūsu sabiedrības daļa un Latvija dara visu, lai veicinātu tās pilsonisko līdzdalību un iesaisti politiskajos procesos.

Latviešu diaspora Īrijā ir labi integrējusies sabiedrībā un ļoti aktīva latviskās identitātes saglabāšanā:

Īrijā darbojas 9 latviešu biedrības, no kurām Latviešu Biedrība Īrijā, Īrijas Latviešu Nacionālā padome un Latviešu apvienība latviešiem Īrijā ir Eiropas Latviešu apvienības biedri;
7 diasporas skolas;
7 pašdarbības kopas:
- 4 deju kolektīvi visās vecuma grupās;
- 3 koru kolektīvi;
Latviešu teātris Īrijā “Sliedes”;
Latviešu autoru klubs “Baltie vārti”;
Pensionāru klubs “Likteņdzirnas”;
2 sporta komandas un Sporta Draugu klubs “Thunder”;
Latviešu kultūras fonds Īrijā (LKFĪ);
5 sociālā tīkla Facebook grupas un 1 Facebook lapa.