Pieteikumu pievienoties Eiropas Savienībai (ES) Latvijas iesniedza 1995. gadā. Lai Latvija varētu iestāties ES un pilnvērtīgi pildīt ES dalībvalsts pienākumus, bija jāizpilda t.s. Kopenhāgenas kritēriji. Tika uzsākts darbs pie Acquis ieviešanas un nepieciešamo reformu veikšanas.
1999. gada Helsinku Eiropadomē Latvijai tika izteikts ielūgums uzsākt pievienošanās sarunas, bet 2002. gada 13. decembrī ES Padomes Kopenhāgenas tikšanās laikā Latvija kopā ar vēl 9 valstīm oficiāli pabeidza iestāšanās sarunas ES.
Latvijas iestāšanās līgums ES tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī. 2003. gada 20. septembrī Latvijā tika rīkots referendums par dalību ES. Referendumā piedalījās 71,5% vēlētāju, “Par” nobalsojot 67%.
Latvija par ES dalībvalsti kļuva 2004. gada 1. maijā.
2007. gada 21. decembrī Latvija pievienojās Šengenas līgumam, kas nodrošina robežkontroles atcelšanu līguma dalībvalstu pilsoņiem ES iekšējās robežās un ostās. Savukārt 2008. gada 30. martā robežkontrole tika atcelta arī lidostās, sniedzot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā.
2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojas eirozonai, nacionālo valūtu latu nomainot pret Eiropas vienoto valūtu – eiro. Tādā veidā Latvija panāca vēl ciešāku integrācijas līmeni ES, nodrošinot ērtāku ceļošanu tās pilsoņiem un uzņēmējiem finansiāli izdevīgāku pārrobežu darījumu veikšanu eirozonas valstīs.
No 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūlijam Latvija bija ES Padomes prezidējošā valsts. Tā bija Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē kopš iestāšanās ES 2004. gadā, kuras laikā Latvija apliecināja savu spēju vadīt sarežģītus ES un starptautiskos procesus. Nākamreiz Latvija ES Padomes prezidentūras pienākumus uzņemsies no 2028. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.