2017. gada 14. jūnijā aprit 130 gadi kopš dzimis diplomāts, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, Dr. phil. Arnolds Spekke (dzimis 14.06.1887. Vecmuižas pag. Bauskas apriņķī, miris 27.07.1972. Vašingtonā, ASV).
Arnolds Spekke piedzima skolotāju ģimenē, mācījās Vecmuižas pagastskolā un Jelgavas reālskolā. 1908. gada septembrī uzsāka tieslietu studijas, bet jau pēc mēneša devās uz Maskavas Universitāti, lai studētu romāņu filoloģiju. No 1915. līdz 1918. gadam gatavojās profesūrai Rietumeiropas literatūras katedrā Maskavas Universitātē, vienlaikus bija vācu un seno valodu lektors vairākās Maskavas ģimnāzijās un Arheoloģijas institūtā.
1918. gadā A. Spekke atgriezās Latvijā, strādāja Jelgavas pilsētas reālģimnāzijā, bija Liepājas pilsētas reālģimnāzijas direktors, Rīgas I Valsts vidusskolas direktors, un jau no 1919. gada arī romāņu filoloģijas pasniedzējs Latvijas Universitātē. No 1925. līdz 1927. gadam – Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, no 1927. līdz 1929. gadam – LU prorektors studentu lietās.
Dienesta gaitas Ārlietu ministrijā
1933. gada oktobris – 1940. gada augusts;
1954. gada aprīlis – 1970. gada oktobris
1933. gada oktobrī A. Spekke kļuva par ārkārtējo un pilnvaroto ministru Itālijā, vienlaikus arī Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā.
1940. gadā padomju okupācijas laikā atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās, dzīvoja Milānā, vēlāk Romā, strādāja par skolotāju, bibliotekāru un tulku.
1954. gada aprīlī Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs ārvalstīs Kārlis Zariņš iecēla A. Spekki par pilnvaroto lietvedi un sūtniecības vadītāju Vašingtonā (no 1954. gada jūnija – arī ģenerālkonsuls ASV). Pēc K. Zariņa nāves no 1963. gada maija līdz pensionēšanai 1970. gada oktobrī A. Spekke bija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs.
A. Spekke apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Francijas, Polijas, Zviedrijas ordeņiem.
A. Spekke bija romāņu valodu filologs, tulkotājs un vēsturnieks, daudzu ievērojamu pētījumu un apcerējumu autors par vēsturiskajiem notikumiem Latvijas teritorijā viduslaikos saistībā ar Rietumeiropu.
 |
A. Spekke. 20. gs. 30. gadi. LNA LVVA, A. Spekkes personas lieta |
 |
Eduarda Keiša saržs. A. Spekke – sūtnis Itālija, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā. No albuma Latvju sūtņi draudzības saržos. Dāvinājums K. Ulmanim. 1935. gads. Ārlietu ministrijas arhīvs |
 |
Fragments no Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmes protokola par A. Spekkes atzīšanu par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāju. Londona, 1964. gada 30. septembris – 2. oktobris. LNA LVVA, 293. f., 1. apr., 720. l. |
 |
A. Spekke. 20. gs. 50. gadu beigas. Autors nezināms. Ārlietu ministrijas arhīvs |
 |
Lietuvas neatkarības svētkos. No kreisās: Latvijas sūtniecības padomnieks Anatols Dinbergs, pilnvarotais lietvedis, Latvijas sūtniecības vadītājs Arnolds Spekke, pilnvarotais lietvedis, Lietuvas sūtniecības vadītājs Jozefs Kajeckis (Joseph Kajeckaas), Igaunijas ģenerālkonsuls Ņujorkā Johaness Kaivs (Johannes Kaiv). Vašingtona, [60. gadu pirmā puse]. Autors nezināms. Ārlietu ministrijas arhīvs |
 |
A. Spekkes grāmatas "Baltijas jūra senajās kartēs" vāks (izdota Stokholmā 1959.g.) |
 |
A. Spekkes grāmatas "Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana" vāks (izdota Stokholmā 1962.g.) |