Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes divpusējās attiecības

Publicēts: 04.07.2023.
Atjaunināts: 10.04.2024.

Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā (NB8 formāta, Baltijas jūras valstu padomes un citu formātu ietvaros) līmenī, tā arī starptautiskajā organizācijās. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības un militārajā jomā, kultūrā un ekonomiskā. Aptuveni divdesmit Latvijas un Norvēģijas pašvaldības izveidojušas sadraudzību. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros. Sadarbība ar Norvēģiju notiek arī Ziemeļu Ministru padomes atbalstītajās programmās. Norvēģijas tirgus ir svarīgs Latvijas uzņēmējiem.

Norvēģijas Karaliste Latvijas valsti de iure atzina 1921. gada 5. februārī. Abu valstu Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā.

Latvijas pārstāvība Norvēģijā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Oslo.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē no 2021. gada 23. septembra ir Mārtiņš Klīve.

Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundehjens (Arvid Grundekjøn), kurš kopš 2011. gada līdz 2015. gadam bija arī Kristiansandas pilsētas mērs.

Norvēģijā darbojas arī septiņi Latvijas goda konsuli: Ērlings Juhansens (Erling Johansen) Kristiansannā, Ūle Birgers Jēvers (Ole Birger Giæver) Tronheimā, Kore Bjērns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē, Hokons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā, Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā un Īvars Sevolls (Ivar Søvold) Estfollā.

Norvēģijas pārstāvība Latvijā

Norvēģijas Karalistes vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā kopš 2022.gada 7.septembra ir Īne Morenga (Ine Måreng).

Plašāk

Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Norvēģijā
2023. g. 31. maijs–1. jūnijs	Valsts sekretāra Andra Pelša dalība NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Oslo
2022. g. 24.–25. maijs	Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījas BJVP ārlietu ministru sanāksmē Kristiansannā
2022. g. 26.–27. aprīlis	Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces vizīte Norvēģijā
2018. g. 26. augusts	Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Minhenes drošības konferences un ONS (Offshore Northern Seas Foundation) nodibinājuma organizētajā konferencē Stavangerā
2018. g. 6.–7. marts	Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja O. Ē. Kalniņa un komisijas vadītāja vietnieka R. Kola darba vizīte
2017. g. 13. decembris	NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa darba vizīte
2016. g. 30.–31. marts	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča darba vizīte Norvēģijā
2015. g. 18.–19. marts	Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizīte Norvēģijā
2014. g. maijs	Par godu Norvēģijas Karalistes flotes 200. gadadienas svinībām Olso ostā ieradās un svinībās piedalījās Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģis „Skrunda”
2013. g. 28. oktobris	Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība NB8 premjeru sanāksmē Oslo
2013. g. 11. marts	NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube darba vizītes ietvaros Oslo tikās ar Viņa Majestāti Norvēģijas karali Haraldu V un Norvēģijas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Haraldu Sundi. R.Graube saņēma apbalvojumu Norvēģijas Karalistes Nopelnu ordeni.
2012. g. septembris	Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu ANO Ģenerālās asamblejas laikā, Ņujorkā, ASV
2011. g. 7.–8. jūnijs	Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā
2011. g. 7. aprīlis	Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Norvēģijā
2010. g. 10. augusts	Aizsardzības ministra Imanta Lieģa darba vizīte Oslo, tikšanās ar Norvēģijas aizsardzības ministri Grēti Fāremū
2010. g. 18. maijs	Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) Oslo
2009. g. 25.–27. augusts	Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība NB8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Oslo
2008. g. 16. maijs	Norvēģijas un Latvijas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas
2007. g. 29. oktobris	Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Norvēģijā NB8 premjerministru sanāksmes ietvaros
2007. g. 22. februāris	Saeimas priekšsēdētājā Induļa Emša vizīte Norvēģijā
2006. g. 28.–29. septembris	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru tikšanās ietvaros
2006. g. 24.–25. augusts	Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika vizīte Norvēģijā NB8 ārlietu ministru tikšanās ietvaros
2006. g. 15.–17. maijs	Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Norvēģijā
2003. g. 26. oktobris	Ministru prezidenta Einara Repšes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros
2003. g. 12. maijs	Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Norvēģijā
2002. g. 11. novembris	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte Norvēģijā
2000. g. 20.–21. septembris	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Norvēģijā
2000. g. 2.–3. februāris	Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Norvēģijā

Norvēģijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā
2023. g. 6.–7. septembris	Norvēģijas ārlietu ministres Annikenas Vitfeltas (Anniken Huitfeldt) darba vizīte Latvijā - dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē
2023. g. 29. marts	Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Eivinna Vada Petešona (Mr Eivind Vad Petersson) darba vizīte Latvijā – dalība NB8 valsts sekretāru sanāksmē
2022. g. 19. decembris	Norvēģijas premjerministra Jūnasa Gāra Stēres (Jonas Gahr Støre) dalība Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) sanāksmē Rīgā. Divpusējā tikšanās ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu
2021. g. 29. novembris–1. decembris	Norvēģijas ārlietu ministres Annikenas Vitfeltas (Anniken Huitfeldt) vizīte Latvijā – dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē
2018. g. 23.–24. aprīlis	Norvēģijas kroņprinča Hokona (Haakon) un kroņprinceses Metes-Māritas (Mette-Marit) oficiālā vizītē Latvijā
2017. g. 14. decembris	Norvēģijas EEZ un ES lietu valsts sekretāra Jensa Froliha Holtes (Jens Frølich Holte) darba vizīte Latvijā
2015. g. 3. marts	Norvēģijas EEZ un ES lietu ministra Vidar Helgesen valsts sekretāres Ingvild Næss Stub konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Eiropas lietās Ingu Skujiņu
2014. g. 8. decembris	Norvēģijas premjerministres Ernas Sūlbergas (Erna Solberg) oficiālā vizīte Latvijā
2014. g. 28. novembris	Norvēģijas Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un ES lietu ministra (vienlaikus arī Norvēģijas premjerministres biroja vadītāja) Vīdara Helgesena (Vidar Helgesen) vizīte Latvijā un tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2014. g. 12.–13. septembris	Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide (Ine Eriksen Søreide) piedalījās Rīgas konferencē 2014
2012. g. 14.–15. septembris	Norvēģijas aizsardzības ministrs Espens Barts Eide viesojās Latvijā Rīgas konferences ietvaros
2012. g. 28. aprīlis	Norvēģijas tieslietu un policijas ministra Knuta Storbergeta vizīte Latvijā un memorandu par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu atbalstu Latvijai 2009.–2014. gadam parakstīšana ar Latvijas finanšu ministru Andri Vilku
2010. g. 26.–27. augusts	Norvēģijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ē.Lānsteina (aizstājot Norvēģijas ārlietu ministru J.Stēri) dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē Rīgā
2010. g. 26.–27. augusts	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Ērika Lānsteina vizīte Rīgā ikgadējās Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru (NB8) sanāksmes ietvaros
2009. g. 13.–14. janvāris	Pašreizējā EP Ģenerālsekretāra (toreizējā Norvēģijas parlamenta prezidenta) Turbjērna Jaglanna (Thorbjørn Jagland) vizīte Latvijā
2008. g. 13.–14. novembris	Norvēģijas ārlietu ministra Jūnasa Gāra Stēres (Jonas Gahr Støre) darba vizīte Latvijā
2006. g. 16. jūnijs	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Hjētila Skūgranna (Kjetil Skogrand) vizīte Latvijā Nordic Baltic Task Force against Trafficking of Human Beings sanāksmes ietvaros
2005. g. 20.–21. jūnijs	Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) darba vizīte Latvijā
2004. g. 22. jūnijs	Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) darba vizīte Latvijā
2002. g. 18.–19. augusts	Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) vizīte Latvijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros
2002. g. 22.–24. aprīlis	Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) oficiālā vizīte Latvijā

Norvēģija ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.

Norvēģijā darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai.

Plašāk

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums dod iespēju Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai pilnā apmērā piedalīties ES iekšējā tirgū. Kopš līguma stāšanās spēkā 1994. gadā, EEZ/EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstis veic savus finansiālos ieguldījumus, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar EEZ līgumu ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, pieejams atbalsts divu finanšu instrumentu ietvaros: EEZ finanšu instruments un Norvēģijas divpusējais finanšu instruments.

2014.–2021. gada periodā Latvijai pieejamais finansējums bija 102,1 milj. EUR. Finanšu instrumentu investīcijām noteiktas piecas investīciju virzieni, kuros iekļautas 23 programmas:

Inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;
Sociālā iekļaušana, jaunatnes bezdarbs un nabadzības samazināšana;
Vide, enerģija, klimata pārmaiņas un zemu izmešu ekonomika;
Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un brīvības;
Tieslietas un iekšlietas.

Aktuālā informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama www.eeagrants.lv.

Latviju un Norvēģiju aizsardzības jomā vieno dalība NATO. Vēsturiski Norvēģija sniegusi nozīmīgu atbalstu Latvijas aizsardzības nozares attīstībā, palīdzot modernizēt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), palīdzot izveidot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu un NBS Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu. Notiek arī pastāvīga sadarbība starp Speciālo uzdevumu vienībām (SOF). Norvēģija atbalsta ar pasniedzējiem Baltijas Jūras Spēku Starptautisko kursu Latvijā un Baltijas Aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL). Norvēģija arī dāvinājusi Latvijai militāro ekipējumu.

Abu valstu bruņotie spēki piedalījušies mācībās gan Latvijā, gan Norvēģijā. NATO drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros Latvijā uzturējušies Norvēģijas bruņotie spēki, kas piedalījušies arī Latvijas valsts proklamēšanas dienas parādēs.

Norvēģijas Gaisa Spēku lidmašīnas vairākkārt piedalījušās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā.

Norvēģija ar 200 karavīru vienību piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence; eFP) kaujas grupā Lietuvā, kas darbojas Vācijas vadībā. Tāpat Norvēģija ir nosūtījusi 2 virsniekus uz NATO NFIU (NATO spēku integrācijas vienību), kas 2015. gada 16. novembrī atklāta Latvijā.

Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojušās starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā vidē ir bijusi kopīga dalība NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. No 2006. līdz 2013. gadam Afganistānā abas valstis kopīgi uzturēja Farjabas provinces atjaunošanas vienību PRT Meimana.

Regulāri sadarbojas Latvijas un Norvēģijas tiesībsargājošas iestādes, civilās aizsardzības un robežsardzes dienesti gan apmainoties ar informāciju, gan piedaloties pieredzes apmaiņas un apmācību programmās. EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros realizēti projekti probācijas sistēmas modernizēšanā, atkarīgo centra būvniecībā, īslaicīgās aizturēšanas vietu modernizēšanā un korekcijas iestāžu dienestu darbinieku kapacitātes stiprināšanā. Pieredzes apmaiņa īstenota arī darbā ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem – starp “Muceniekiem” un Norvēģijas Gjovikas centriem.

Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros. Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Ilggadīga un sekmīga ir abu valstu speciālistu sadarbība speciālās un iekļaujošās izglītības jomā.

Norvēģu valodu apgūst trīs Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Ķengaraga vidusskolā un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Latvijas izglītības iestāžu un citas organizācijas sadarbojas ar Norvēģijas atbilstošām organizācijām Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas “Erasmus+” un “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros.

Īstenoti projekti ar EEZ/Norvēģijas (2009-2014) finanšu instrumenta atbalstu.

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Sadarbība notiek starp bibliotēkām un rakstniecības organizācijām, teātriem, mūziķiem, kino veidotājiem, dizaineriem, festivālu organizatoriem, vizuālo mākslu pārstāvjiem, muzeju speciālistiem, kultūrizglītības iestādēm, un daudzu citu ar kultūras jomas profesiju pārstāvjiem.

Norvēģijā darbojas Latviešu biedrība Norvēģijā un dažādas citas latviešu diasporas kultūras organizācijas.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” ietvaros piedāvātas pieredzes apmaiņas iespējas arī ar Norvēģiju. Sadarbība notiek arī Ziemeļu Dimensijas Kultūras partnerības ietvaros.

Ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs, un Jāņa Akuratera muzejs, kur sadarbības partneris bija Lillehammeres muzeju apvienība. Tāpat ar finanšu instrumenta daļēju atbalstu atjaunota arī Rēzeknes Zaļā sinagoga.

Divpusējo līgumu datubāze