Publicēts: 21.10.2022.
Atjaunināts: 26.11.2024.

Latviju un Japānu vieno kopīgas vērtības un izpratne par demokrātiju, tiesiskumu, brīvu un godīgu tirdzniecību, efektīvu multilaterālismu un noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Valstu attiecības raksturo pozitīva dinamika ekonomikā, regulārs politiskais dialogs, sadarbība starptautiskās organizācijās un starp pilsētām, institūcijām, kā arī parlamentiem. Latvijai Japāna ir nozīmīgs stratēģiskais partneris Āzijā un valstu attiecības turpina attīstīties ar kopīgu mērķi par stabilu un drošu, kā arī ekonomiski attīstītu Baltijas un Indijas–Klusā okeāna reģionu.

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latviju de facto 1919. gada 10. janvārī un de iure 1921. gada 26. janvārī. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Latvijas pārstāvība Japānā

Latvijas Republikas vēstniecība Japānā tika atklāta 2006. gada 20. aprīlī un atrodas Tokijā.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā kopš 2022. gada ir Zigmārs Zilgalvis.

Latvijai ir divi goda konsuli Japānā:

Jošimitsu Onaga (Yoshimitsu Onaga) – Nahā.

Tamio Išibaši (Tamio Ishibashi) – Osakā.

Japānas pārstāvība Latvijā

Japānas vēstniecība Latvijā tika atklāta 2000. gada 8. martā Rīgā.

Kopš 2021. gada 6. decembra Japānas vēstniecību Latvijā vada ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jasuši Takase (Takase Yasushi).

Latvijas amatpersonu vizītes Japānā
2022. g. 10.–17. septembris Ekonomikas ministres I. Indriksones vizīte Japānā
2021. g. augusts Paraolimpisko spēļu laikā Fudži pilsētu apmeklēja Latvijas paraolimpiskās kustības patronese A. Levite

2019. g. 27.–29. oktobris

 Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro darba vizīte

2019. g. 21.–25. oktobris

Valsts prezidenta Egila Levita vizīte – dalība Imperatora inaugurācijas ceremonijā, ar to saistītajos pasākumos un divpusējās tikšanās

2019. g. 21.–28. jūnijs

Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces vizīte un dalība “Women Political Leaders” samitā

2018. g. 26. februāris – 2. marts

 Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte

2017. g. 5.–9. decembris

Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte

2017. g. 15.–19. janvāris

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizīte

2015. g. oktobris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte

2015. g. maijs 

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta vizīte

 

Japānas amatpersonu vizītes Latvijā
2023. g. 7.–8. jūlijs Japānas-Latvijas Parlamentārās sadraudzības asociācijas vadītāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā
2022. g. 13. decembris Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta Eiropas politikas nodaļas direktora Atsuši Saito un  Japānas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās politikas nodaļas direktora Tomoki Matsuo vizīte Latvijā

2022. g. 11.–12. oktobris

Japānas ārlietu ministra vietnieces parlamentārajos jautājumos Jūmi Jošikava (Yoshikawa Yuumi) vizīte Latvijā un dalība Baltijas valstu un Japānas sadarbības dialogā Tallinā

2021. g. 1.–2. jūlijs

Japānas ārlietu ministra Tošimicu Motegi (Toshimitsu Motegi) vizīte

2020. g. 31. janvāris

Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas parlamentārā viceministra Hiromasas Nakano (Hiromasa Nakano) vizīte

2019. g. 13. septembris

Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu biroja vadītāja Jasuši Masaki (Masaki Yasushi) vizīte Latvijā un dalība Baltijas valstu un Japānas sadarbības dialogā

2019. g. 10.–11. janvāris

Okinavas vicegubernatora Moritakes Tomikavas (Moritake Tomikawa) un IT inovāciju un stratēģiskā centra vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika parakstīts sadraudzības memorands ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)

2018. g. 28. septembris

Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārā viceministra Mitsunari Okamoto (Mitsunari Okamoto) dalība Rīgas konferencē

2018. g. 7.–11. jūlijs

Japānas-Latvijas parlamentārās sadraudzības asociācijas vadītāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte

Pirmā Latvijas-Japānas parlamentārās sadraudzības grupa tika izveidota 6. Saeimā un savu darbību turpina arī 13. Saeimā. Kopš 2018. gada 6. decembra Latvija – Japānas Parlamentārās sadarbības grupas vadītājs ir Raimonds Bergmanis un tajā darbojas 25 deputāti.

Japānas parlamentā kopš 1996. gada darbojas Japānas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupa. Kopš 2004. gada tās vadītājs ir Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone).

Japāna ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris Āzijā un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības. 2016. gadā Japāna atbalstīja Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Japānā, Tokijā, darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informācijas par uzņēmējdarbību uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai.

Informāciju uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt darbību Japānā var atrast arī šeit.

Plašāk:

Latvija un Japāna veiksmīgi sadarbojas izglītības un zinātnes jomā, veicinot valodu apguvi, kopīgu izglītības iestāžu projektu attīstību un studentu apmaiņu.

Japāņu valodu iespējams apgūt Rīgas Kultūru vidusskolā, kur tā ir iekļauta mācību programmā.

Paralēli Rīgā darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēta Japāņu valodas un kultūras studija ”GENGO”, kurā tiek piedāvāta japāņu valodas apmācība dažāda vecuma interesentiem. Studijā tiek izdoti arī japāņu valodas mācību līdzekļi un vārdnīcas.

Japāņu valodu iespējams apgūt arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā.

Arī Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē Āzijas studiju programmā ir Japānas studiju apakšprogramma. Japānas studenti var pieteikties stipendijām mācībām Latvijā, gan balstoties uz augstskolu noslēgtajiem sadarbības līgumiem, gan individuāli. Savukārt Latvijas Universitātes studenti var turpināt savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas.

LU ir noslēgti sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar 10 Japānas universitātēm – Vasedas Universitāti, Kansai svešvalodu Universitāti, Tsukubas Universitāti, Jamagatas Universitāti, Kvansei Universitāti un citām. Saskaņā ar universitāšu sadarbības līgumiem Japānas universitātēs katru gadu ir iespēja stažēties 2-6 studentiem. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, 2021./2022. mācību gadā Latvijā studē 16 studenti no Japānas.

Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītes uz dažādām Japānas universitātēm.

Aktīva sadarbība ar Japānas kolēģiem ir arī LU Cietvielu fizikas institūtam.

Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.

Savukārt Japānas vēstniecība Latvijā regulāri sadarbojas ar Mākslas muzeju “Rīgas Birža”, Latvijas augstskolām, Latvijas vēstniecību Japānā, lai kopā iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar Japānas kultūru un tradīcijām.  

Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas, tamdēļ arī turpmāk jāatbalsta kultūras projekti, lai veicinātu mākslinieku atpazīstamību un dalību  Japānas kultūras dzīvē un iepazīstinātu mūsu valsts iedzīvotājus ar Japānas bagātīgo kultūru un mākslu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Japānas valdība vairākkārt sniegusi ievērojamu neatmaksājamu tehnisko palīdzību dažādām Latvijas kultūras institūcijām, kas ļāvis tām attīstīt un pilnveidot savu sniegumu un saglabāt esošās kultūras vērtības nākamām paaudzēm.

Latvijas un Japānas pilsētu starpā (Rīga - Kobe un Rūjiena – Higašikava) ir nodibinātas ciešas saistes un notiek aktīva sadarbība dažādās jomās un līmeņos.

Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi.

Savukārt, 2008. gada 17. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rūjienu un Higašikavu.

Sīkāka informācija atrodama šeit.