Publicēts: 24.02.2021.
Atjaunināts: 18.10.2024.

Baltijas jūras valstu padome (BJVP), dibināta 1992. gada 5.–6. martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 10 Baltijas jūras reģiona valstis – Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija, kā arī Eiropas Komisija (EK). BJVP novērotājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ukraina un Ungārija.

Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, 2022. gada 3. martā 10 BJVP valstis un EK nolēma pārtraukt sadarbību ar Krieviju, kas bija viena no organizācijas dalībvalstīm kopš BJVP dibināšanas. 2022. gada 17. maijā Krievija paziņoja par izstāšanos no organizācijas. Ir apturēta arī Baltkrievijas kā novērotājvalsts dalība BJVP.

BJVP identificē politiskos mērķus (augsta līmeņa sanāksmes, nozaru ministru konferences), izstrādā rīcības plānus (vecāko amatpersonu komiteja un ekspertu grupas), ierosina un īsteno reģionam nozīmīgus stratēģiskus projektus BJVP noteikto ilgtermiņa prioritāšu jomās, kā arī kalpo par forumu viedokļu un ideju apmaiņai reģionam aktuālos jautājumos. Augsta līmeņa sanāksmju, kā arī vecāko amatpersonu komitejas un ekspertu grupu darba kārtības sagatavošanu nodrošina BJVP prezidentūra, kuru rotācijas kārtībā katru gadu (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) uzņemas viena no dalībvalstīm.

Latvija ir BJVP dalībvalsts kopš organizācijas dibināšanas 1992. gadā, ir konstruktīvs un pamanāms BJVP dalībnieks, kas aktīvi iesaistās BJVP sadarbības projektos un nozaru darba grupās. Katra dalībvalsts rotācijas kārtībā uz 12 mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti. Līdz šim Latvija padomē ir prezidējusi trīs reizes: 2018.–2019.gadā, 2007.–2008.gadā un 1996.–1997.gadā.

No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Latvija trešo reizi pildīja BJVP prezidējošās valsts pienākumus. Sadarbība Baltijas jūras reģionā ir svarīga Latvijas ārpolitikas prioritāte, un šīs sadarbības ietvaros BJVP pilda nozīmīgu starpvaldību sadarbības instrumenta funkciju. BJVP prezidentūra Latvijai deva iespēju uzraudzīt un virzīt starpvaldību sadarbību Baltijas jūras reģionā, noteikt reģiona praktiskās sadarbības virzienus, sekmēt kopēju interešu un mērķu īstenošanu.

Pildot BJVP prezidējošās valsts pienākumus, Latvija fokusējās uz reģionam nozīmīgu un praktisku projektu īstenošanu Latvijai prioritārās jomās:

  1. sabiedrības drošība;
  2. ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas;
  3. kultūras mantojums.

Nozīmīgs darbs tika paveikts arī citos, ne mazāk svarīgos darba kārtības jautājumos.

Plašāk