Latviju un Zviedriju vieno vēsturiskas saites un aktīva divpusējā sadarbība, kuras pamatā ir ciešs visu līmeņu un jomu dialogs un kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, labklājību un drošību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Notiek regulāras valstu augstāko amatpersonu tikšanās, pastāvīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm. Aktīvi ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā.

1921. gada 5. februārī Zviedrija atzina Latvijas valsti de iure. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā. Zviedrijas vēstniecība, kas Rīgā tika atklāta 1991. gada 29. augustā, bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā.

Latvijas pārstāvība Zviedrijas Karalistē

Latvijas Republikas vēstniecības atrodas Stokholmā

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Zviedrijas Karalistē no 2021. gada 29. septembra ir Ilze Rūse.

Zviedrijas Karalistē darbojas septiņi Latvijas Republikas goda konsuli: 

  • Egils Linge (Egil Linge) Gotlandes lēnē (Visbija),
  • Agrita Mārtiņsone Blēkinges lēnē (Karlskrūna),
  • Jūnass Stēns (Jonas Steen) Vesterjētlandes lēnē (Gēteborga),
  • Stafans Nordstrēms (Staffan Nordström) Erebrū lēnē un Sēdermanlandes lēnē (Ērebrū),
  • Pēters Šēlds (Peter Sköld) Vesterbotenas lēnē (Ūmeo),
  • Andreass Pitliks (Andreas Pitlik) Skones lēnē (Malme),
  • Hokans Brīnielsons (Håkan Brynielsson) Kalmāras lēnē (Kalmāra).

Zviedrijas Karalistes pārstāvība Latvijā

Zviedrijas Karalistes vēstniecība atrodas Rīgā.

Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2020. gada 22. septembra ir Kārina Hēglunda (Karin Höglund).

Plašāk

Zviedrijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā
2024. g. 11. jūnijs Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona (Ulf Kristersson) dalība NATO Austrumu flanga valstu (B9) samitā
2023. g. 6.–7. septembris Zviedrijas ārlietu ministra Tobiasa Bilstrēma (Tobias Billström) dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē
2023. g. 27. janvāris Zviedrijas ārlietu ministra Tobiasa Bilstrēma (Tobias Billström) darba vizīte
2022. g. 19. decembris Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona (Ulf Kristersson) darba vizīte Rīgā, dalība Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force JEF) valstu un valdību vadītāju sanāksmē

2019. g. 9.12. oktobris

Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāja Andreasa Norlēna (Andreas Norlén) oficiālā vizīte, dalība Rīgas konferencē

2019. g. 9. oktobris

Ārlietu ministres Annas Lindes (Ann Linde) darba vizīte

2018. g. 27. aprīlis

Kroņprinceses Viktorijas (Crown Princess Victoria) un prinča Daniela (Prince Daniel) vizīte par godu Latvijas simtgadei

Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Zviedrijā

2024. g. 10. jūnijs Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte
2024. g. 25.26. aprīlis Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Stokholmā un Gēteborgā
2023. g. 18. decembris Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte
2023. g. 12.–13. oktobris Ministru prezidentes Evikas Siliņas divpusējā tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu (Ulf Kristersson), dalība Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force JEF) līderu sanāksmē Visbijā, Gotlandē 
2023. g. 24.–25. augusts Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna tikšanās ar Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāju Andreasu Norlēnu, (Andreas Norlén)dalība NB8 valstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē
2021. g. 13. oktobris Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte 
2021. g. 15.18. septembris

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces oficiālā vizīte par godu Zviedrijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas 30. gadadienai

2021. g. 20.22. jūnijs

Valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizīte 

2019. g. 2.3. oktobris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte, dalība ES Arktikas forumā Ūmeo

2019. g. 26.27. jūnijs

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte

2019. g. 11.12. marts

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces oficiālā vizīte

Zviedrija ir ārvalstu investīciju līdere Latvijā un nozīmīga Latvijas ārējās tirdzniecības partnere.  

Stokholmā darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Zviedrijā, kas Latvijas uzņēmējiem kalpo par tiltu uz Zviedrijas tirgu, kā arī veicina Zviedrijas investīciju ienākšanu Latvijā. Lai rastu konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, pārstāvniecība ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā rīko Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, kontaktbiržas un citus pasākumus.

Plašāk

Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir aktīva. Tā galvenokārt notiek starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, kurām atbalstu bieži sniedz Latvijas vēstniecība Zviedrijā, Zviedrijas vēstniecība Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Zviedru institūts. Ciešas saites vieno, piemēram, Latvijas un Zviedrijas muzeju un pieminekļu aizsardzības ekspertus. Sadarbība bibliotēku, kultūras mantojuma, teātra, dejas u.c. jomās notiek arī dažādu starptautisku sadarbības platformu ietvaros.

2014. gadā Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo bija Eiropas Kultūras galvaspilsētas. Izceļot savu kultūras bagātību un daudzveidību Eiropā un pasaulē, starp abām pilsētām tika īstenoti arī virkne kopprojekti un veidoti kontakti turpmākai sadarbībai.

Laba sadarbība ar Zviedriju izveidojusies Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam – muzejs tika izveidots, iedvesmojoties no Zviedrijas Skansena muzeja parauga.

Pateicoties vairākus gadus ilgušajai sadarbībai ar Zviedrijas Nacionālo Mākslas muzeju, atjaunotā Bauskas muzeja ekspozīcija ir papildināta ar Kurzemes hercogistes aristokrātu portretu kopiju galeriju.

Nozīmīga bijusi arī Latvijas un Zviedrijas kultūras mantojuma aizsardzības speciālistu sadarbība projektā “Ēku restaurācija Latvijā”, kura ietvaros tika restaurēta Ungurmuižas kungu māja, Rāmavas muiža un Sabiles sinagoga.

Zviedrijas Karaliskā bibliotēka ir ilgstoša Latvijas Nacionālās bibliotēkas sadarbības partnere. Īpašs bija Zviedrijas kroņprinceses Viktorijas un prinča Daniela Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums 2018. gadā Latvijas simtgades svinību ietvaros, papildinot “Tautas grāmatu plauktu” ar albumu par Zviedrijas vēsturi.

Upsalas Universitātes bibliotēkas latviešu trimdas periodikas dāvinājumi bija būtisks Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma papildinājums. 2021. gadā Latvijas prezidenta E.Levita vizītes laikā Upsalas Universitātes bibliotēkas Grāmatu hallē notika Rīgas jezuītu kolēģijas pastāvīgā grāmatu plaukta atklāšana un Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) rekonstrukcijas projekta prezentācija. T.s. “Rīgas kolekcija” 1621. gadā tika pārvietota uz Zviedriju un mūsdienās veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsālas Universitātes bibliotēkas kolekcijā. Tās krājumā ir gan senākais saglabājies latviešu valodā drukātais teksts, gan arī senākais ar roku rakstītais teksts latviešu valodā.

Latvija piedalās lielākajā Skandināvijas grāmatu gadatirgū Gēteborgā, popularizējot latviešu literatūru un kultūru. Savukārt Zviedrijas rakstnieki un tulkotāji ir bieži viesi Starptautiskajā tulkotāju un rakstnieku mājā Ventspilī.

Latvijas pārstāvji piedalās Baltijas jūras festivālā Stokholmā, kas pulcē izcilākos Ziemeļeiropas mūziķus, orķestrus un korus. Festivāls dibināts 2003. gadā ar mērķi izmantot klasiskās mūzikas platformu, lai runātu par Baltijas jūras ekoloģiju un vides ilgtspējas jautājumiem, iesaistot Baltijas jūras reģiona valstis. 2019. gadā festivāls izgāja ārpus ģeogrāfiskajām robežām, un pasākumi notika arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas būtisks bija Zviedrijas ieguldījums Rīgas Ekonomikas augstskolas (kopš 1994. gada) un Rīgas Juridiskās augstskolas (kopš 1997. gada) dibināšanā un to attīstībā. Augstskolas nodrošina augstas konkurētspējas izglītību arī starptautiskā līmenī.

Abu valstu studenti un mācībspēki izmanto studiju iespējas otrā valstī. Latvijas augstskolām jau pastāv veiksmīga sadarbība ar Zviedriju Eiropas Savienības programmās BRILLIANT, ERASMUS+, CAMART. Studentu, mācībspēku un pētnieku kontaktiem un apmaiņai plašas iespējas paver arī Ziemeļu Ministru padomes izglītības programma Nordplus.

Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju virzienu “Starptautiskie kultūras sakari Latvija–Zviedrija”. Tāpat Latvijas Universitātē ir iespēja apgūt zviedru valodu. Savukārt latviešu valodu kā svešvalodu var apgūt Stokholmas Universitātē.

Kopš 2017. gada Zviedru institūts līdzfinansējis Rīgas Juridiskās augstskolas Intensīvo programmu Eiropas tiesībās un ekonomikā ES Kaimiņu politikas, Rietumbalkānu un Centrālāzijas valstu publiskās pārvaldes, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās vides profesionāļiem.

Cieša sadarbība notiek arī starp pētniecības institūcijām, piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju institūtu un Zviedrijas pētniecības institūtu konsorciju RISE. Tāpat Latvijas Universitāte sadarbojas ar vairākām institūcijām Karolinskas Institūtu, RISE u.c - dzīvās dabas un eksakto zinātņu jomā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Organiskās sintēzes institūta partneris ir Upsalas Universitāte. Kopīgus projektus realizējušas Rīgas Tehniskā universitāte un Zviedrijas Karaliskā tehniskā universitāte. Zviedrijas pieredze zinātnes finansēšanā tika ņemta vērā, veidojot Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu.

2019. gadā tika nodibināts Zviedrijas–Latvijas Sadarbības fonds.

Fonds ir Zviedrijas valdības dāvana par godu Latvijas valsts simtgadei. Tā mērķis ir sekmēt abu valstu sadarbību, veicinot kontaktu, zināšanu un informācijas apmaiņu, popularizēt latviešu valodu Zviedrijā un zviedru valodu Latvijā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu sadarbībai un apmaiņas programmām, lai veicinātu izpratni par otras valsts sabiedriskajām norisēm, kā arī attīstītu radošumu, inovācijas un jaunu uzņēmumu veidošanos.

Centrālā diasporu apvienojošā organizācija ir Zviedrijas Latviešu apvienība (ZLA). 

ZLA uztur “latviešu listi”, kura regulāri informē interesentus par gaidāmajiem pasākumiem un aktualitātēm. ZLA paspārnē darbojas septiņas neatkarīgas nodaļas:

  • Dienvidzviedrijas nodaļa,
  • Gēteborgas nodaļa,
  • Stokholmas Latviešu skola,
  • Stokholmas Latviešu koris,
  • Upsalas nodaļa,
  • Stokholmas nodaļa,
  • Viduszviedrijas nodaļa Erebrū (patlaban neaktīva).

Aktīvi darbojas arī deju kopa “Zibenītis” un tautas mūzikas un danču grupa “Stokholmas spēlmaņi”.