Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts divpusējās attiecības

Publicēts: 13.06.2023.
Atjaunināts: 26.11.2024.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā.

Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Britu mandāta teritoriju tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas pārstāvība Izraēlā

Latvijas vēstnieki Izraēlā
Aivars Groza	kopš 2020. gada septembra
Elita Gavele	2016. gada augusts – 2020. gada septembris
Andris Vilcāns	2013. gada marts – 2016. gada jūlijs
Mārtiņš Perts	2008. gada decembris – 2012. gada septembris
Kārlis Eihenbaums	2004. gada septembris – 2008. gada jūlijs
Jānis Lovniks	2000. gada janvāris – 2004. gada maijs
Ivars Silārs	1995. gada janvāris – 2000. gada janvāris

Latvijas goda konsuli Izraēlā
Goda ģenerālkonsule Sāra Alalūfa	Ašdodā un Dienvidu apgabalā no 1997. gada 7. jūlija
Goda konsuls Asafs Kaspi	Eilātā no 2004. gada 17. maija

Izraēlas pārstāvība Latvijā

Izraēlas vēstnieki Latvijā
Sandra Simoviča	kopš 2024. gada augusta
Šārona Rapaporta-Palgi	2021. gada septembris – 2024. gada augusts
Orli Gila	2019. gada septembris – 2021. gada augusts
Lironne Bar-Sade	2015. gada augusts – 2019. gada augusts
Hagit Ben Jakov	2011. gada oktobris – 2015.gada augusts
Hens Ivri Apter	2006. gada septembris – 2010. gada augusts
Garijs Korens	2003. gada augusts – 2006. gada jūlijs
Ābrams Benjamins	2000. gada novembris – 2003. gada jūlijs
Odeds Ben-Hurs	1996. gads – 1999. gads
Tova Hercla	1992. gads – 1996. gads

Plašāk

Latvijas amatpersonu vizītes Izraēlā
2023. g. 19.–20. novembris	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Izraēlā
2022. g. 27.–30. novembris	Valsts prezidenta Egila Levita valsts vizīte Izraēlā
2022. g. 3.–5. septembris	Veselības ministra Gata Eglīša vizīte Izraēlā
2020. g. 23. janvāris	Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Izraēlā un dalība Aušvicas atbrīvošanas 75. gadadienas piemiņas pasākumos
2019. g. 25.–26. novembris	Baltijas valstu un Izraēlas Ārlietu ministriju politisko direktoru konsultācijas Izraēlā
2019. g. 12. marts	Ārlietu ministrijas vēstnieka-Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Ilgvara Kļavas dalība politiskajās konsultācijās
2018. g. 6.–9. jūnijs	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte
2018. g. 10. maijs	Ārlietu ministrijas vēstnieka-Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Ilgvara Kļavas dalība politiskajās konsultācijās
2017. g. 4.–7. septembris	Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vizīte
2017. g. 21.–25. maijs	Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātu vizīte
2017. g. 5.–7. marts	Latvijas aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte
2016. g. 7.–10. novembris	Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizīte
2016. g. 26.–27. septembris	Latvijas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vizīte
2015. g. 14.–15. oktobris	Latvijas veselības ministra Gunta Belēviča darba vizīte
2012. g. 29.–30. oktobris	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte
2008. g. 13.–14. maijs	Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera dalība starptautiskajā konferencē “Facing Tommorrow” Jeruzalemē, kuras laikā viņš tikās ar Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu (Shimon Peres) un premjerministru Ehudu Olmertu (Ehud Olmert)
2006. g. 19.–22. februāris	Latvijas Valsts prezidentes Vaira Vīķe-Freibergas valsts vizīte Izraēlā

Izraēlas amatpersonu vizītes Latvijā
2022. g. 7. marts	Izraēlas ārlietu ministra Jaira Lapida (Yair Lapid) darba vizīte
2017. g. 8.–9. novembris	Baltijas valstu un Izraēlas ārlietu ministrijas politisko direktoru konsultācijas Rīgā
2017. g. 10.–12. septembris	Izraēlas Kneseta priekšsēdētāja Juli Joela Edelšteina (Yuli-Yoel Edelstein) vizīte Latvijā
2017. g. 20. jūnijs	Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektores Eiropas lietās vietnieces-vēstnieces Rodika Radiana-Gordona (Rodica Radian-Gordon) dalība politiskajās konsultācijās
2014. g. 17. septembris	Izraēlas Kneseta vecāko amatpersonu delegācijas vizīte
2013. g. 28.–30. jūlijs	Izraēlas Valsts prezidenta Šimona Peresa (Shimon Peres) valsts vizīte
2012. g. 17.–18. aprīlis	Izraēlas enerģētikas un ūdens resursu ministra Uzi Landau (Uzi Landau) vizīte
2011. g. 20.–21. septembris	Izraēlas rūpniecības, tirdzniecības un darba ministra Šaloma Simhona (Shalom Simhon) vizīte
2011. g. 4.–5. jūlijs	Izraēlas tūrisma ministra Stasa Misežņikova (Stas Misezhnikov) vizīte
2005. g. 20.–22. septembris	Izraēlas prezidenta Moše Kacava (Moshe Katsav) valsts vizīte

Nozīmīgākās tikšanās ārpus divpusējām vizītēm
2021. g. 11. novembris	Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita telefonsaruna ar Izraēlas prezidentu Isāku Hercogu (Isaac Herzog)
2021. g. 28. septembris	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča telefonsaruna ar Izraēlas ārlietu ministru Jairu Lapidu (Yair Lapid)
2020. g. 14. maijs	Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita telefonsaruna ar Izraēlas prezidentu Reuvenu Rivlinu (Reuven Rivlin)
2018. g. 24. augusts	Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Viļņā

Latvijas Republikas Saeimā tradicionāli darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu.

14. Saeimas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu tika izveidota 2023. gada 16. februārī. Grupas vadītājs – Igors Rajevs.

Izraēlas Knesetā 2023. gada 11. maijā ir izveidota Izraēlas–Latvijas parlamenta draudzības grupa, kuras vadītājs ir Simons Dāvidsons.

Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, stipendijas studijām un pētniecības darbam.

Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas par ebreju vēsturi, filosofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskas aktivitātes.

Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.

Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmiju, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopīgām publikācijām.

Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā ebreju vidusskola. Latvijas valsts finansējumu saņem divas izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas ebreju valodā.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004. gada) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. 2012. gadā organizācija pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance – IHRA). Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi. Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas pārstāvji piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi.

Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 135 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu „Taisnīgais starp tautām” (Righteous among Nations). Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Šimonam Dubnovam.

Pieminot 75 gadus kopš Holokausta sākuma, atklāta Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra datubāze “Holokausta piemiņas vietas Latvijā” (angļu un latviešu valodā). Datubāze tapusi Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra 2013. gadā uzsāktā projekta ietvaros, pateicoties IHRA finansiālajam atbalstam.

2013. gada 30. jūlijā Rīgā tika atklāts Žaņa Lipkes memoriāls. Atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress. Jau 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. 2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem un holokausta upuriem.

Kopš 2011. gada Latvijas pedagogi piedalās ikgadējos profesionālās pilnveidošanas kursos par holokausta izglītību.

2021. gadā Izraēlā ir izveidota latviešu biedrība, kura apvieno arī jaunāko Latvijas izcelsmes Izraēlas iedzīvotāju paaudzi, kuri vēlas uzturēt aktīvu saikni ar Latviju.

Izraēlā aktīvi darbojas Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija. 2018. gada 23. novembrī tās priekšsēdētājam Eli Valkam par īpašiem nopelniem Latvijas vārda nešanā Izraēlā tika pasniegts Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts.

Četrām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

2014. gada 26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ibillinas (I’billin) pilsētu;
2012. gada 17. oktobrī Jūrmalas dome parakstīja sadraudzības protokolu ar Ašdodas (Ashdod) pilsētu;
2003. gada 17. novembrī Daugavpils dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
2000. gada 8. decembrī Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bniajišu (B’ney Ayish).