Zariņa salons Ārlietu ministrijas namā

Publicēts: 28.06.2021.

Ārlietu ministrijas namā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3, 1. stāvā

Atvērts 2013. gada 25. janvārī, atzīmējot Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure 92. gadadienu

ZARIŅA SALONA ATVĒRŠANA

Ārlietu ministrs Edgara Rinkēvičs de iure dienas svinīgajā pasākumā, atzīmējot valstsvīra un diplomāta Kārļa Zariņa (1879 – 1963) nopelnus Latvijas kā starptautiski tiesiskas valsts tālākpastāvēšanas uzturēšanā okupācijas gados, par ZARIŅA SALONU teica: „Šī vieta kalpos kā atgādinājums par Latvijas diplomātijas ilgo un bagāto vēsturi. Tajā varēsim smelties iedvesmu tālākajam darbam”.

SALONA INTERJERS

Rīgas hipotēku biedrības bankas un dzīvojamais nams Krišjāņa Valdemāra (tolaik Nikolaja) ielā 3 uzcelts 1913. gada beigās. Arhitekts Augusts Vite (1876 – 1969) apļveida kabinetu pirmajā stāvā projektēja kā bankas darījumu sarunu telpu. Plānojums nav izmainīts līdz mūsu dienām. No 1923. gada līdz 1940. gadam nams bija Latvijas Republikas īpašums. Saskaņā ar Saeimas 1923. gada 23. jūlija likumu ierakstīts Zemesgrāmatā uz valsts vārda Ārlietu ministrijas personā.

Salonā izvietotās mēbeles ir bijušais Zariņu ģimenes īpašums. 1995. gadā Marianna Zariņa (1927 – 2004) nodeva Latvijas Vēstniecībai Londonā (Nottingham Place, 45) dažas ģimenei piederošās mēbeles, kas savulaik bija iegādātas viņas tēva sūtņa Kārļa Zariņa dzīves gados un kas bija izvietotas toreizējā sūtņa rezidencē Eaton Place, 87. Vēstniecība saņēma arī Kārļa Zariņa ordeņus, medaļas un Zariņu ģimenes fotouzņēmumus, ko kopā ar mēbelēm nosūtīja ministrijai.

Pie salona sienām izvietoti fotouzņēmumi, kas atspoguļo Kārļa Zariņa dzīvi un diplomātisko darbību, sākot no 1919. gada.

VALSTSVĪRA UN DIPLOMĀTA KĀRĻA ZARIŅA DARBĪBA FOTOUZŅĒMUMOS UN DOKUMENTOS

Uz Ārlietu ministrijas informatīvās kartītes – Kārļa Zariņa fotouzņēmums. 1933. gada jūlijs.

1933. gads kļuva par noteicošo Kārļa Zariņa mūžā. Iecelts 1933. gadā par sūtni Lielbritānijā, Kārlis Zariņš dienesta vietu vairs nemainīja līdz mūža galam, jo Latvija kopš 1940. gada bija okupēta.

DIPLOMĀTISKAIS PĀRSTĀVIS (1919 – 1921), SŪTNIS SOMIJĀ (1921 – 1925)

	Sūtniecības Somijā darbinieki. Helsinki, [1923 – 1925. gads]. Pirmajā rindā no labās: preses atašejs Oikarinens, I šķ. sekretārs Ludvigs Ēķis, sūtnis Kārlis Zariņš ar kundzi Henrietu. Otrajā rindā: kancelejas ierēdnis Voldemārs Gūtmanis un mašīnrakstītāja stenogrāfiste Ede Katrīna Zālīte.
	Latvijas sūtņu pirmās konferences dalībnieki pie Ārlietu ministrijas durvīm (no pagalma puses). Rīga, 1923. gada 18. – 22. jūnijs. Sēž pirmajā rindā no labās: Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Fricis Menders, ārlietu ministra biedrs Felikss Cielēns, ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, ministrijas ģenerālsekretārs Hermanis Albats, bijušais sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā Fridrihs Grosvalds. Stāv otrajā rindā aiz Hermaņa Albata – sūtnis Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā Kārlis Zariņš. 1923. gada jūnijā Latvija bija pārstāvēta 11 valstīs. Konferencē piedalījās seši sūtņi, trīs ģenerālkonsuli, viens pagaidu pilnvarotais lietvedis, Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs un vadošie Ārlietu ministrijas darbinieki.
	Diplomātiskais pārstāvis Somijā Kārlis Zariņš. Helsinki, [1920. gads].
	*Sūtniecības Somijā kancelejas darbiniece, franču valodas korespondente Henrieta Upēra (Houppert, 1902 – 1985). Helsinki, 1920. gada novembris.* 1921. gada 20. februārī Kārlis Zariņš un Henrieta Upēra apprecējās. Laulību ceremonija un svinības notika Rīgā.

SŪTNIS ZVIEDRIJĀ, DĀNIJĀ UN NORVĒĢIJĀ (1923 – 1930)

Latvijas valsts prezidenta Gustava Zemgala pieņemšana pie Zviedrijas karaļa Gustava V. Stokholma, 1929. gada 28. – 29. maijs.

Otrajā rindā: otrais no labās Latvijas prezidents Gustavs Zemgals, trešais - Zviedrijas karalis Gustavs V un Henrieta Zariņa. Priekšplānā sūtnis Kārlis Zariņš.

Valsts prezidents Gustavs Zemgals ieradās Stokholmā 1929. gada 28. maijā divu dienu oficiālajā vizītē. Zviedrijas karaļa Gustava V atbildes vizīte Latvijā notika 29. – 30. jūnijā.

Latvijas valsts prezidenta Gustava Zemgala izbraukums uz zviedru paraugfermu. 1929. gada 28. – 29. maijs.

No kreisās pirmais: Valsts prezidents Gustavs Zemgals, Zviedrijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis, prezidenta Gustava Zemgala zviedru pavadonis grāfs H. Vahmeisters, Valsts prezidenta adjutants, pulkvedis - leitnants Eduards Kuplais, sūtnis Kārlis Zariņš.

Henrieta Zariņa, sūtņa kundze. Stokholma, 1926. gada decembris.

SŪTNIS IGAUNIJĀ (1930 – 1933)

Sūtnis Kārlis Zariņš un viņu pavadošās personas akreditācijas dienā Igaunijā. Tallina, 1930. gada 13. maijs.

No labās: Latvijas sūtniecības Igaunijā III šķ. korespondents Pēteris Pakalnietis, kara aģents Jānis Streipa, Kārlis Zariņš, II šķ. sekretārs Jānis Rācenis.

1931. gada 4. decembrī Latvijā tika sastādīta valdība, kurā Kārlim Zariņam tika uzticēts ārlietu ministra postenis. No 1931. gada decembra līdz 1933. gada aprīlim sūtniecību Igaunijā vadīja pagaidu pilnvarotais lietvedis, sūtniecības I šķ. sekretārs Kārlis Aleksandrs Freimanis.

Latvijas sūtniecības nams Tallinā, Tönismägi, 10. 1931. gads.

Kārlis Zariņš uzskatīja, ka divi nelielie koka namiņi Tallinā, Tatari ielā 32 un 34 neatbilst sūtniecības vajadzībām un valsts reprezentācijas uzdevumiem. Ministru kabinets piekrita jauna nama pirkšanai, un 1930. gada 20. jūlijā Kārlis Zariņš noslēdza nama pirkuma un pārdevuma līgumu. Pēc nama pārbūves un remonta darbiem 1931. gada 7. jūnijā notika nama iesvētīšanas svinības.

Sūtņa Kārļa Zariņa salons sūtniecības namā Tallinā, Tönismägi, 10. 1931. gada jūnijs.

ĀRLIETU MINISTRS (1931. gada 6. decembris - 1933. gada 23. marts)

Marģera Skujenieka valdība Valsts kancelejas telpās. 1931. gada decembris.

No labās: Valsts kontrolieris Roberts Ivanovs, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubuls, ārlietu ministrs Kārlis Zariņš, zemkopības ministrs Vilis Gulbis, kara ministrs Jānis Balodis, ministru prezidents un finanšu ministra v. i. Marģers Skujenieks, iekšlietu ministrs Jānis Kauliņš, Valsts kancelejas direktors Dāvids Rudzītis, satiksmes ministrs Antons Kursītis, izglītības un tieslietu ministrs Atis Ķeniņš.

Ārlietu ministrijas nama 3. stāvā līdz 1940. gadam bija valdības sēžu zāle, ministru prezidenta un Valsts kancelejas kabineti. Veicot remontdarbus 1925. gada otrajā pusē, zāles, kā arī valdības reprezentācijas telpu sienu ornamenti un apmales tika izpildīti pēc mākslinieka Jūlija Madernieka zīmējumiem.

Preses balle Armijas virsnieku klubā Kr. Valdemāra ielā 5. [1932 – 1933].

No labās galda galā: ārlietu ministrs Kārlis Zariņš ar kundzi Henrietu, no viņiem pa labi otrais – valsts prezidents Alberts Kviesis.

Armijas virsnieku kluba ēka atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 5, blakus Ārlietu ministrija namam. Virsnieku namu nojauca 20. gs. 80. gadu sākumā. Tā vietā 1982. gadā uzbūvēja Politiskās izglītības namu (tagad – Kongresu nams).

Kārlis Zariņš ar meitu Mariannu Līgo vakarā Ārlietu ministrijas vasarnīcā Jūrmalā. 1932. gada jūnijs.

Kārļa Zariņa meita Marianna (1927 – 2004) dzimusi Stokholmā. Klaviermūzikas privātskolotāja, darbojusies latviešu sabiedriskajās organizācijās Lielbritānijā. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs (1970 – 1991), pilnvarotais lietvedis ASV Anatols Dinbergs iecēla 1990. gada septembrī Mariannu Zariņu par sūtniecības vadītāju Londonā. Vēlāk – pilnvarotā lietvede, padomniece vēstniecībā Lielbritānijā. Pensionējusies 1993. gadā.

SŪTNIS LIELBRITĀNIJĀ (1933 – 1940)

	Ārlietu ministrs Vilhelms Munters (no kreisās) un sūtnis Kārlis Zariņš uz Baltā nama kāpnēm Dovning Street, 10. Londona, 1938. gada 5. decembris. No 1938. gada 5. līdz 10. decembrim Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters bija oficiālā vizītē Lielbritānijā. 5. decembrī viņu pieņēma Lielbritānijas ministru prezidents Nevils Čemberlens.
	Denholmas rūpnīcas apmeklējums. 1938. gada 12.janvāris. Priekšplānā trešais no kreisās sūtnis Kārlis Zariņš, no viņa pa labi – Latvijas goda konsuls Bredhordā Arturs Hencens.
	Ielūgums sūtnim Kārlim Zariņam ar kundzi piedalīties karaļa Džordža VI un karalienes Elizabetes kronēšanas aktā Vestminsteres abatijā 1937. gada 12. maijā.
	Kārlis Zariņš un kundze Henrieta angļu galma tērpos.
	Sūtnis Kārlis Zariņš. Londona, 1937. gads.

MINISTRU KABINETA 1940. GADA 17. MAIJA ĀRKĀRTĒJĀS PILNVARAS

Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvs, Sūtniecības Lielbritānijā arhīvs (1918 – 1990).

Valsts kanceleja 1940. gada 17. maija Ministru kabineta sēdes slepeno lēmumu par Kārlim Zariņam piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām darīja zināmu Ārlietu ministrijai ar 18. maija slepeno paziņojumu Nr. 48, kas noformēts atbilstoši tolaik pastāvošajai Ministru kabineta lēmumu izziņošanas kārtībai Latvijas valsts pārvaldes vadošajām institūcijām.

Savukārt Ārlietu ministrija noformēja Valsts kancelejas 18. maija paziņojuma norakstu, kura pareizību ar savu pašrocīgo parakstu, atbilstoši pastāvošajai kārtībai, apstiprināja Administratīvā departamenta direktors Teodors Anševics. Šo norakstu 23. maijā ārlietu ministrs Vilhelms Munters ar pilnīgi slepenu un pašrocīgi parakstītu pavadrakstu Nr. Asl. 12637 nosūtīja personīgi Kārlim Zariņam Londonā. Uz pavadraksta ir 1. jūnijā datētie Kārļa Zariņa pašrocīgie iniciāļi, kas apliecina pilnvaru saņemšanu. No Teodora Anševica apstiprinātā Valsts kancelejas 18. maija paziņojuma noraksta sūtniecībā Londonā tika izgatavoti noraksti, t. i., noraksti no noraksta. Tos, kā arī ārkārtējo pilnvaru tulkojumu angļu valodā, attiecīgi parakstīja, datēja un apliecināja ar sūtniecības zīmogu.

Līdz šim vēsturniekiem un pētniekiem nav izdevies atrast Ministru kabineta slepeno lēmumu protokolu lietu ar ārkārtējām pilnvarām, tāpēc Teodora Anševica apstiprinātais noraksts no Valsts kancelejas 18. maija paziņojuma Ārlietu ministrijai uzskatāms par 17. maija pilnvaru autentisku tekstu.

Ārlietu ministrs Vilhelms Munters 17. jūnija telegrammā paziņoja Kārlim Zariņam par PSRS karaspēku daļu ienākšanu Latvijā. Protestējot pret padomju okupācijas režīma nelikumīgi nodibināto Latvijas PSR, Kārlis Zariņš 23. jūlijā iesniedza notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam. Kārlis Zariņš neatzina Latvijas kā ģenerālapgabala iekļaušanu 1941. gadā nacistiskās Vācijas izveidotajā Ostlandē un otrreizējo padomju okupāciju kara beigās.

LATVIJAS DIPLOMĀTISKĀ UN KONSULĀRĀ DIENESTA VADĪTĀJS, SŪTNIS (1940 – 1963)

Lejuplādēt

Uz Ārlietu ministrijas informatīvās kartītes Kārļa Zariņa fotouzņēmums. Londona, 1959. gads.

1959. gada 4. decembrī apritēja 80 gadi kopš Kārļa Zariņa dzimšanas. To plaši atzīmēja latviešu sabiedrība trimdā, Latvijas diplomātiskā dienesta darbinieki, angļu draugi un iestāžu pārstāvji. Pateicības dievkalpojums notika Londonā, Holbornas Holy Trinity baznīcā. Godināšanas aktā piedalījās ap 450 viesu.

	Dienesta vadītājs, sūtnis Kārlis Zariņš (otrajā rindā vidū) sagaida pirmo latviešu bēgļu grupu no Vācijas. Londona, 1946. gada 19. oktobris. Lielbritānijas valdība 1946. gada aprīlī nolēma aicināt bēgļus no Baltijas valstīm darbā Lielbritānijā. Pirmajai akcijai tika dots nosaukums Balt Cygnet (baltiešu gulbītes). Gados jaunas sievietes nosūtīja apkopšanas darbos tuberkulozes slimnīcās un sanatorijās. 1947. gada janvārī uzsāka jaunu akciju Westvard Ho (apdzīvotas vietas, kas atrodas Anglijā netālu no Bidefordas, nosaukums). Vīrieši spēka gados varēja kļūt par ogļračiem, meža un laukstrādniekiem. Šo darba spēku vēlāk dēvēja par Eiropas brīvprātīgajiem strādniekiem (EVW – European Volunteer Workers).
	Dienesta vadītājs, sūtnis Kārlis Zariņš (pie galda vidū) Amerikas latviešu apvienības valdes sēdē. Vašingtona, 1952. gada 31.maijs. No 1952. gada 18. maija līdz 1. jūnijam Kārlis Zariņš apmeklēja ASV. Viņš uzstājās Ņujorkas Universitātes klubā. Vašingtonā 27. maijā Kārlis Zariņš bija pieņemšanā pie Valsts departamenta Austrumeiropas nodaļas vadītāja Harolda C. Vedelera, bet 29. maijā - pie valsts sekretāra vietnieka Deivida Brūsa. Pēc tam Kārlis Zariņš ar meitu Mariannu devās uz Kanādu.
	Dienesta vadītājs, sūtnis Kārlis Zariņš uzrunā Kanādas latviešus Otavā. 1952. gada jūnija beigas. Kārlis Zariņš kopā ar meitu Mariannu 1952. gada jūnijā – jūlijā viesojās pie Kanādas latviešiem. Viņi apmeklēja Hamiltonu, Toronto, Otavu, Monreālu un Kvebeku. 14. jūlijā atgriezās Eiropā.
	Kārlis un Henrieta Zariņi (stāv otrajā rindā vidū) ar bērnu vasaras nometnes dalībniekiem un vadītājiem Latviešu mājā Almelijā. 1956. gada vasara. Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā 1953. gada vasarā sāka nomāt no Herefordas pašvaldības pili 15 km no Herefordas pilsētas, pie Almelijas (Almeley) ezera. Kārlis Zariņš 16. jūnijā uzņēmās Latviešu mājas Almelijā komitejas vadību, vēlāk bija goda priekšsēdētājs. Latviešu mājā tika iekārtota veco ļaužu mītne, bērnu vasaras nometne un atpūtas vieta tautiešiem.
	Dienesta vadītājs, sūtnis Kārlis Zariņš, atzīmējot Latvijas neatkarības pasludināšanas 38. gadadienu, runā radio „Amerikas Balss” latviešu raidījumā no Minhenes. 1956. gada 21. novembris. Radiopārraides latviešu valodā „Amerikas Balss” sāka 1951. gada jūnijā no Ņujorkas, kopš 1954. gada oktobra turpināja no Vašingtonas. No 1956. gada augusta līdz 1958. gada septembrim raidīja arī no Minhenes radio centra.

KĀRĻA ZARIŅA APBALVOJUMI

Kārlis Zariņš apbalvots ar četriem Latvijas ordeņiem, sešiem ārvalstu ordeņiem un divām ārvalstu medaļām.

Otrā pasaules kara laikā Kārlis Zariņš, cerot uz drošāku patvērumu, savus apbalvojumus nodeva glabāšanā Londonā kādā draugu namā, bet vācu lidmašīnu mestās bumbas to sagrāva. Pēc bombardēšanas izdevās atrast tikai daļu no Kārļa Zariņa apbalvojumiem. Gāja zudumā: Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa otrā šķira, Latvijas Sarkanā Krusta Goda Krusta ordenis, Ķīnas Nefrīta Briljanta ordenis, Norvēģijas Svētā Olava ordenis, Somijas Baltās Rozes ordenis, Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis ar ķēdi.

SAGLABĀTIE KĀRĻA ZARIŅA APBALVOJUMI. APBALVOJUMU MINIATŪRAS

	Latvijas Atzinības krusta ordenis, pirmā šķira.
	Dānijas Danebroga ordenis.
	Igaunijas Ērgļa Krusta ordenis.
	Lielbritānijas Karaļa Džordža V 25 gadu Valdīšanas medaļa.
	Lielbritānijas Karaļa Džordža VI Kronēšanas medaļa.
	Kārļa Zariņa ordeņu un medaļu miniatūras. No kreisās uz labo pusi: 1. Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa otrā šķira, 2. Latvijas Atzinības Krusta ordeņa pirmā šķira, 3. Somijas Baltās Rozes ordenis, 4. Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis, 5. Dānijas Danebroga ordenis, 6. Norvēģijas Svētā Olava ordenis, 7. Igaunijas Ērgļa Krusta ordenis, 8. Lielbritānijas Karaļa Džordža V 25 gadu Valdīšanas medaļa, 9. Lielbritānijas Karaļa Džordža VI Kronēšanas medaļa, 10. Ķīnas Nefrīta Briljanta ordenis, 11. Latvijas Sarkanā Krusta Goda Krusta ordenis.