Publicēts: 20.07.2023.
Atjaunināts: 26.11.2024.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste jeb Apvienotā Karaliste ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris. Valstis saista vēsturiski draudzīgas attiecības, kā arī kopīgas intereses un sadarbība gan divpusējā, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī. Apvienotā Karaliste ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sabiedrotajiem drošības un aizsardzības jomā, kā arī nozīmīgs tirdzniecības partneris. Īpašu saikni ar Apvienoto Karalisti nodrošina Latvijas lielākā diaspora – vairāk nekā 140 000 tautiešu.

2016. gada jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. 2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības un tika noteikts pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim. Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums tika parakstīts 2020. gada decembrī, un stājās spēkā 2021. gada 1. maijā. Neskatoties uz to, ka Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā joprojām ir svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās. 2021. gada 6. decembrī Latvijas un Apvienotās Karalistes ārlietu ministrijas parakstīja  sadarbības deklarāciju, kas vērsta uz ciešāku politisko dialogu, ekonomisko attiecību veicināšanu, sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomās.

Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918. gada 11. novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālo padomi kā de facto neatkarīgu institūciju un delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latviešu Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi Apvienotajā Karalistē.

Apvienotās Karalistes  bruņotie spēki piedalījās Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu par Apvienoto Karalisti kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.

1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Apvienotā Karaliste) atzina Latvijas valsti de iure. 1921. gada 6. maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.

Apvienotā Karaliste bija viena no valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties Apvienotās Karalistes principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.

1991. gada 27. augustā Apvienotā Karaliste kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka Apvienotās Karalistes vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienotajā Karalistē bija Jānis Lūsis.

Latvijas pārstāvība Apvienotajā Karalistē

Latvijas vēstniecība atrodas Londonā.

Par Latvijas vēstnieku Apvienotajā Karalistē 2024. gada 29. augustā iecelts Atis Lots.

Iepriekšējie Latvijas vēstnieki Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē:

  • 1993–1996 Jānis Lūsis;
  • 1997–2001 Normans Penke;
  • 2001–2002 Imants Daudišs;
  • 2002–2004 Jānis Dripe;
  • 2005–2009 Indulis Bērziņš;
  • 2009–2013 Eduards Stiprais;
  • 2013–2016 Andris Teikmanis;
  • 2016–2020 Baiba Braže;
  • 2020–2024 Ivita Burmistre.

Latvijai ir pieci goda konsuli Apvienotajā Karalistē:

  • kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
  • kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
  • kopš 2016. gada oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā.

Apvienotās Karalistes pārstāvība Latvijā

Apvienotās Karalistes vēstniecība atrodas Rīgā.

Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā kopš 2021. gada 16. jūlija ir Pols Bramels (Paul Brummell).

Plašāk:

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē
2024. g. 17.–19. jūlijs Ministru prezidentes Evikas Siliņas dalība Eiropas politisko kopienu samitā

2024. g. 27.–29. maijs

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte, tikšanās ar Karali Čārlzu III
2024. g. 12.–14. marts Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte
2023. g. 21.–22. jūnijs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte
2023. g. 5.–7. maijs Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Karaļa Čārlza III kronēšanas ceremoniju
2022. g. 19. septembris Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II bēru ceremoniju
2022. g. 14.–15. marts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte
2021. g. 6.–7. decembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte   
2019. g. 10.–11. jūlijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte
2019. g. 15.–17. marts Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte
2016. g. 18.–20. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte
2014. g. 5.–7. septembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte
2012. g. 16.–17. oktobris Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča vizīte
2008. g. 26.–28. oktobris Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte
2006. g. 9.–13. jūlijs Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte
Apvienotās Karalistes amatpersonu vizītes Latvijā
2022. g. 19. decembris

Premjerministra Riši Sunaka (Rishi Sunak) darba vizīte
2021. g. 30. novembris–1. decembris Ārlietu sekretāres Elizabetes Trasas (Elizabeth Truss) tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem NATO ārlietu ministru sanāksmes ietvaros
2018. g. 14.–15. augusts Ārlietu sekretāra Džeremija Hanta (Jeremy Hunt) oficiāla vizīte 
2014. g. 19.–20. novembris Ārlietu sekretāra Filipa Hamonda (Philip Hammond) vizīte 
2006. g. 18.–19. oktobris Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II vizīte 

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. 14. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Apvienotās Karalistes parlamentu, kuras priekšsēdētāja ir Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”). Sadarbības grupas galvenais uzdevums ir Latvijas un Apvienotās Karalistes divpusējo attiecību veicināšana. Parlamentāriešu dialogs notiek par plašu jautājumu loku – drošība un aizsardzība, sankcijas, sadarbība ekonomikā, zinātnē un izglītībā, cīņa ar dezinformāciju un viltus ziņām, mediju brīvība u.c.,.

Apvienotā Karaliste ir būtisks Latvijas tirdzniecības partneris. Latvijas interesēs ir nodrošināt iespējami plašas ekonomiskās saites ar Apvienoto Karalisti – investīciju piesaisti, tirdzniecību, sadarbību zinātnē, jaunuzņēmumos un tehnoloģijās. Apvienotā Karaliste ir viena no svarīgākajām preču eksporta partnervalstīm. Galvenās eksporta preces no Latvijas ir koks un koka izstrādājumi. Paralēli meža nozares produkciju eksportam, tiek attīstīts tirdzniecības un investīciju potenciāls augstajās tehnoloģijās – aizsardzības un zaļo un viedo tehnoloģiju nozarēs.  Galvenās importa preces no Apvienotās Karalistes ir transportlīdzekļi, to daļas un piederumi.

Plašāk:

Apvienotā Karaliste ir Latvijai būtisks Eiropas drošības partneris un sabiedrotais. Mūs saista vienota izpratne par Eiropas drošības apdraudējumiem un izaicinājumiem. Apvienotā Karaliste ir tuvs sabiedrotais arī NATO ietvaros.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Apvienotā Karaliste ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanā un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanā, kā arī būtisku atbalstu apmācību jomā. Latvijas un Apvienotās Karalistes līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu starp abu valstu Aizsardzības ministrijām par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā.

Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā[1] strādā Apvienotās Karalistes eksperti. Apvienotā Karaliste regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar Apvienoto Karalisti sadarbojas Apvienoto reaģēšanas spēku[2] ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar Apvienoto Karalisti, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību. Nozīmīga ir arī Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbība, vadot Dronu koalīciju[3].

[1] Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts.

[2] Apvienotās Karalistes iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kas spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās.

[3] 2024. gada 14. februārī Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti izveidoja Dronu koalīciju. Koalīcijas 16 dalībvalstis īsteno dronu piegādes Ukrainai un attīstīta sabiedroto dronu spējas.

Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir aktīva sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē. Lielākā daļa augstskolu Latvijā ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Apvienotās Karalistes augstskolām, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizētas zinātniskās konferences un semināri, publicēti kopīgie zinātniskie raksti, izdota mācību un metodiskā literatūra.

Svarīgu lomu sadarbībā starp Latviju un Apvienoto Karalisti izglītības jomā ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības. Arī kultūras jomā nozīmīga loma Latvijas – Apvienotās Karalistes sadarbības īstenošanā ir bijusi Britu padomei. Jau kopš 1992.gada tā ne tikai iepazīstina Latviju ar Apvienotās Karalistes kultūru, bet veicina radošo kontaktu iedibināšanu un atsaucas uz aktuālajām vajadzībām Latvijas kultūrpolitikā.

Regulāra sadarbība norisinās arī kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām.