Prezidentūras prioritātes un pasākumu plāns

Latvijas prezidentūras prioritātes Eiropas Padomes Ministru komitejā

(2023. gada 17. maijs – 15. novembris)

Vairāk nekā pirms 80 gadiem Eiropu postīja divi lieli kari. Kara beigas būtiski ietekmēja to starptautisko kārtību, kādu pazīstam šodien. Eiropas Padome tika dibināta pēc Otrā pasaules kara, lai veicinātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā.

Šodien Eiropai atkārtoti nākas saskarties ar šiem izaicinājumiem. Krievijas agresijas karš Ukrainā radījis nopietnus draudus mūsu vērtību sistēmai. Tas apdraud uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību un Eiropas Padomes pamatprincipus. Vēsture ir pierādījusi, ka agresijai jāstājas pretī ar apņēmību un spēku. Šobrīd vairāk kā jebkad agrāk ir svarīgi, lai Eiropa paliktu stipra un vienota cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībā.

Šajā izaicinājumu pilnajā laikā Latvija uzņemsies savu otro prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā ar mērķi stiprināt organizācijas politisko lomu, ietekmi un atpazīstamību Eiropā.

Latvijas prezidentūras primārais uzdevums būs uzsākt Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju 4. samita lēmumu ieviešanu, sniedzot ieguldījumu organizācijas reformu procesā, vienlaikus turpinot virzīt esošās stratēģiskās prioritātes un iepriekšējo prezidentūru iniciatīvas. Latvijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērsīs atbalstam Ukrainai un Krievijas atbildības jautājumam, tostarp īpaša tribunāla agresijas nozieguma iztiesāšanai, zaudējumu reģistra un atbilstoša kompensācijas mehānisma izveidei.

Latvijas prezidentūra sekmēs augšminēto uzdevumu un iniciatīvu ieviešanu, izvirzot sekojošās nacionālās tematiskās prioritātes:

1. Demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana.
2. Vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās darba kārtības veicināšana.
3. Eiropas Padomes reformu virzība, tostarp organizācijas 4. samita lēmumu ieviešana.

Īstenojot šīs prioritātes, tiks likts uzsvars uz dzimumu līdztiesības veicināšanu un jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības iesaisti demokrātisko procesu stiprināšanā Eiropā.

1. Demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana

Latvija vienmēr ir stingri aizstāvējusi Eiropas Padomes paspārnē izstrādātajos juridiskajos instrumentos ietvertās vērtības un principus. Viens no nozīmīgākajiem cilvēktiesību instrumentiem ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (“Konvencija”). Vairāk nekā pusgadsimtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (“ECT”) nolēmumi ir palīdzējuši Eiropas Padomes dalībvalstīm uzlabot nacionālos tiesību aktus un praksi, ņemot vērā pamatvērtības un mērķus, ko nodrošina Konvencija un tās protokoli. Bieži vien Eiropas Padomes dalībvalstis iesaistās ECT nolēmumu izpildes procesā, un tām ir vajadzīgi norādījumi par to, kā izvēlēties līdzekļus, kas vislabāk novērstu tiesas konstatētās neatbilstības Konvencijas un tās protokolu normām. Latvijas prezidentūra turpinās uzsvērt nacionālo tiesu lomu ECT nolēmumu izpildē saskaņā ar subsidiaritātes principu, organizējot starptautisku konferenci konstitucionālo un augstāko tiesu tiesnešiem.

Latvija pievērš īpašu uzmanību tiesiskumam, kuru nodrošina efektīvi funkcionējoša tiesu sistēma un efektīva nacionālo tiesu darba organizācija. Izmantojot savu un citu Eiropas Padomes dalībvalstu ekspertīzi, Latvija organizēs neformālu tieslietu ministru konferenci, lai diskutētu par nepieciešamo atbalstu Ukrainai tās tiesu sistēmas stiprināšanai kara un pēckara rekonstrukcijas laikā.

Atzīstot izglītības un jauniešu lomu demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, Latvijas prezidentūras laikā tiks organizēta izglītības ministru konference, pievēršoties izglītības pilsoniskās misijas atjaunošanai, kā arī izglītībai krīzes un digitalizācijas apstākļos. Lai veidotu un attīstītu sabiedrības izpratni par darba ar jaunatni lomu demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, kā arī sniegtu ieskatu par jaunākajām atziņām šajā jautājumā, Latvijā tiks organizēta Eiropas Jaunatnes politikas universitātes vadības komitejas vasaras universitāte.

Latvijas prezidentūra starptautiskā konferencē “Tiesības uz taisnīgu procedūru antidopinga lietu izskatīšanā” vērsīs uzmanību tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm būs iespēja analizēt progresu attiecīgo Eiropas Padomes ieteikumu īstenošanā.

Atzīstot, ka korupcija rada reālus draudus demokrātijai un tiesiskumam, Latvijas prezidentūra strādās, lai Eiropā veidotu drošāku finanšu ekosistēmu. Attīstoties nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomai un tai kļūstot arvien sarežģītākai, Latvijas prezidentūras laikā tiks organizēta diskusija, lai dalītos idejās un paraugpraksē par esošo un nākotnes risku pārvaldību un mazināšanu.

Eiropas Padome ir veikusi ievērojamu darbu, lai turpinātu attīstīt un piemērot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju garīgās veselības aprūpē. Lai novērtētu šo progresu, Latvijas prezidentūras laikā tiks vērtētas aktuālās problēmas šajā jomā un sagatavota darba kārtība turpmākajiem gadiem, lai veicinātu personu, tostarp bērnu un pusaudžu, autonomiju, attiecībā uz profilaksi, atbalstu un aprūpi.

Laba pārvaldības īstenošana ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līmenī nodrošina labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības izaugsmei. Pašvaldību stiprināšanai Latvijā pirmo reizi tiks īstenota Eiropas Padomes iniciatīva “Eiropas pārvaldības izcilības zīme”, kas veltīta labas pārvaldības stiprināšanai Latvijas pašvaldībās, izvērtējot to darbības atbilstību labas pārvaldības principiem saskaņā ar metodoloģiju, ko izstrādājuši Eiropas Padomes eksperti.

2. Vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās darba kārtības veicināšana

Mūsdienu Eiropā mēs esam liecinieki tam, ka valdības var ļaunprātīgi izmantot vārda brīvību kā ieroci, lai vērstos pret tām pašām vērtībām, kuras šī brīvība aizsargā. Atsevišķās valstīs pieaugošā cenzūra un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana iet roku rokā ar informācijas manipulācijām, ko īsteno valdībai piesaistīti spēki, tādējādi graujot demokrātiju un destabilizējot sabiedrību. Īpaši satraucoša tendence ir pieaugošais risks žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku dzīvībai un drošībai, gan tiešsaistē, gan klātienē. Sievietes žurnālistes ir īpaši pakļautas vajāšanai, vardarbībai un draudiem, tostarp digitālajā vidē. Pret žurnālistiem vērsto noziegumu nesodāmība būtiski apdraud žurnālistu un mediju darbinieku drošību.

Latvijas prezidentūra strādās pie žurnālistu un mediju profesionāļu, tostarp sieviešu žurnālistu, aizsardzības stiprināšanas, īpaši militāro konfliktu un kara laikā. Mēs veicināsim sabiedrības medijpratību un noturību pret dezinformāciju. Mēs turpināsim darbu pie ieteikumiem par to, kā aizsargāt vārda brīvību un brīvību tiešsaistē, vienlaikus vēršoties pret dezinformāciju un nelegālu saturu tiešsaistē. Šim nolūkam Latvijas prezidentūra organizēs starptautisku konferenci par vārda brīvību un žurnālistu drošību digitālajā laikmetā.

Digitālā laikmeta attīstība liek uzdot jaunus jautājumus par tehnoloģiju ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi. Lietojumprogrammas, kuru darbību nodrošina mākslīgais intelekts, attīstās ātrāk, nekā mēs spējam reaģēt uz to sociālo, politisko un ekonomisko ietekmi. Mums ir jānodrošina, lai šīs lietojumprogrammas atbilstu cilvēktiesību aizsardzības standartiem un lai tās nepārkāptu mūsu sabiedrības demokrātiskos procesus. Tāpēc Latvijas prezidentūra pievērsīsies jautājumam par postsociālo mediju tehnoloģiju ietekmi uz cilvēktiesībām un sabiedrību. Tāpat Latvijas prezidentūra veicinās Eiropas Padomes darbu, atbalstot konvencijas par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu izstrādes procesu.

3. Eiropas Padomes reformu veicināšana, tostarp organizācijas 4. samita lēmumu ieviešana

Šī brīža situācija Eiropā ne tikai prasa spēcīgu un efektīvu reakciju, lai risinātu pastāvošās problēmas, bet arī sniedz iespēju mainīties un pielāgoties jauniem ģeopolitiskajiem apstākļiem. Eiropas Padomes 4. samits meklēs iespējamos risinājumus nākotnei, lai organizācija kļūtu ietekmīgāka, efektīvāka, atsaucīgāka un noturīgāka pret ārējiem izaicinājumiem. Latvijas prezidentūra uzsāks samita lēmumu īstenošanas procesu.

Pašreizējās Eiropas Padomes, īpaši Ministru komitejas, darba metodes vairs neatbilst 21. gadsimta atklātības un caurskatāmības standartiem. Mums ir jāmodernizē esošā darbības prakse un jāpadara Eiropas Padome pieejamāka ārpasaulei. Pilsoniskā sabiedrība un jaunatne jāiesaista politikas diskusiju procesos, lai palīdzētu uzlabot Eiropas Padomes atpazīstamību un caurskatāmību. Ministru komitejai ir jāatver durvis pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem tāpat, kā to dara Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress. Latvijas prezidentūra ir gatava strādāt, lai veicinātu Ministru komitejas darba atklātību.

Latvijas prezidentūra atbalstīs ģenerālsekretāres centienus palielināt personāla mobilitāti un uzlabot Eiropas Padomes komunikāciju, lai veicinātu tās atpazīstamību.

Plašāku pasākumu plānu iespējams apskatīt šeit: 

Kultūras programma