2023. gada 15. novembrī Strasbūrā, noslēdzot Latvijas prezidentūru Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejā, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis uzrunāja EP Ministru komitejas pārstāvjus par Latvijas prezidentūrā paveikto, galvenajiem sasniegumiem un izaicinājumiem.
Parlamentārais sekretārs norādīja, ka Latvijas prezidentūras darbs EP Ministru komitejā notika sarežģītā – Krievijas agresijas Ukrainā – laikā. Latvijas galvenais uzdevums bija nodrošināt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, tostarp EP ietvaros. Latvijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērsa Krievijas atbildības jautājumam, jo īpaši EP Zaudējumu reģistra izveidei, lai dokumentētu zaudējumus un kaitējumu, kas radušies Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā. R. Brusbārdis akcentēja, ka EP Zaudējumu reģistra darbības uzsākšana ir viens no Latvijas prezidentūras būtiskākajiem sasniegumiem. Tas ir svarīgs solis ceļā uz starptautiska kompensācijas mehānisma izveidi.
Nopietns izaicinājums Latvijai, pārņemot prezidentūru no Islandes 16. un 17. maijā Reikjavīkas samitā, bija uzsākt šī samita lēmumu īstenošanu – Eiropas Padomes lomas un ietekmes stiprināšanu, aktuālo izaicinājumu cilvēktiesību jomā risināšanu, organizācijas atbalsta sniegšanu Ukrainai, tostarp, lai panāktu Krievijas starptautisko atbildību par tās noziegumiem Ukrainā.
Latvijas prezidentūras laikā organizētajos pasākumos – starptautiskās konferencēs, augsta līmeņa pasākumos, ministru sanāksmēs un neformālās diskusijās – tika īstenotas nacionālās tematiskās prioritātes: demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana; vārda brīvības, žurnālistu drošības un EP digitālās darba kārtības veicināšana un EP reformu virzība.
R. Brusbārdis Ministru komiteju informēja par prezidentūras paveikto demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, īpaši uzsverot atbalstu Ukrainas tiesu sistēmas izturības stiprināšanai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildei.
Profesionālie izaicinājumi vārda brīvības un žurnālistu drošības jomā tika apspriesti starptautiskā konferencē par vārda brīvību un žurnālistu drošību Rīgā 5. un 6. oktobrī. Latvijas prezidentūra aktīvi strādāja EP reformu virzībā, veicinot organizācijas darba atklātību, redzamības palielināšanu un modernizāciju. Sarunās ar EP augstākajām amatpersonām Latvijas prezidentūra stingri uzsvēra, ka Krievijas pilsoņu nodarbinātība EP nav pieļaujama.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs EP Ministru komitejas prezidentūru nodeva Lihtenšteinai un apliecināja Latvijas turpmāko atbalstu tās prezidentūras darbā. Prezidentūras nomaiņu bagātināja Lihtenšteinas un Latvijas mākslinieku kopīgs muzikāls priekšnesums.
Līdztekus tematiskiem pasākumiem Latvijas prezidentūras laikā tika organizēta plaša kultūras programma – Strasbūrā notika Latvijas mūziķu koncerti, latviešu mākslinieku izstādes un filmu seansi.
