Latviju un Lietuvu saista cieša sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un stratēģiska partnerība Eiropas Savienībā un NATO.

Valstu politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos.

Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada vidi sadarbībai nevalstiskā līmenī, ļauj īstenot pārrobežu projektus un veicina sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās.

Latvijas un Lietuvas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 23. oktobrī, un tika atjaunotas 1991. gada 5. oktobrī.

Latvijas pārstāvība Lietuvā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Viļņā.

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lietuvas Republikā no 2023. gada 12. septembra ir Solveiga Silkalna.

Lietuvas pārstāvība Latvijā

Lietuvas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2021. gada 3. decembra ir Valds Lastauskas (Valdas Lastauskas).

Plašāk:

Latvijas amatpersonu vizītes Lietuvā
2024. g. 21. septembris Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizīte Lietuvā, dalība Baltu vienības dienas pasākumos Pakrojā
2024. g. 26. augusts

Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Lietuvā, dalība Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju vadību seminārā Paliesē

2024. g. 23. augusts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča dalība Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītā pasākumā Pasvalē
2024. g. 10. maijs Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Lietuvā
2023. g. 17. oktobris Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Lietuvā
2023. g. 16. oktobris Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Lietuvā
2023. g. 6. oktobris Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas darba vizīte Lietuvā
2023. g. 19. jūlijs Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Lietuvā
2023. g. 4. jūlijs Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Lietuvā
2022. g. 28.–29. novembris Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna darba vizīte Lietuvā
2022. g. 27. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju vadību neformālajā seminārā Šauļos
2022. g. 5. maijs Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Lietuvā
Lietuvas amatpersonu vizītes Latvijā
2024. g. 17. oktobris Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis) darba vizīte, abu valstu Ārlietu ministriju Baltu balvas pasniegšana
2023. g. 23. septembris Lietuvas Seima priekšsēdētājas Viktorijas Čmilītes-Nīlsenas (Viktorija Čmilytė-Nielsen) darba vizītedalība Baltu vienības dienas pasākumos Saldū
2023. g. 9.–10. jūlijs Lietuvas Seima priekšsēdētājas Viktorijas Čmilītes-Nīlsenas (Viktorija Čmilytė-Nielsen) darba vizīte Latvijā

2022. g. 12. augusts

Lietuvas premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) darba vizīte Latvijā

2022. g. 15. septembris

Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis) vizīte, abu valstu Ārlietu ministriju Baltu balvas pasniegšana, dalība Latvijas un Lietuvas nākotnes sadarbības ziņojuma prezentācijā

2021. g. 25. septembris Lietuvas Seima priekšsēdētājas Viktorijas Čmilītes-Nīlsenas (Viktorija Čmilytė-Nielsen) vizīte, dalība Baltu vienības dienas pasākumos Kuldīgā
2021. g. 25. augusts Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis) vizīte, dalība Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju vadību seminārā Abgunstē
2021. g. 17.–18. jūnijs    Lietuvas premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) oficiālā vizīte

Lietuva ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.

Plašāk:

2022. gada 15. septembrī Rīgā tika prezentēts otrais Latvijas un Lietuvas nākotnes sadarbības ziņojums. Ziņojums “Latvijas un Lietuvas stratēģiskā apņēmība un izvēles lielvaru sacensības un satricinājumu laikmetā” ir analītisks pārskats par abu valstu sadarbību globālo izaicinājumu laikā un ietver rekomendācijas divpusējo attiecību pilnveidei un attīstīšanai.

Ziņojuma sagatavošanu iniciēja Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri. Ziņojumu no Latvijas izstrādāja bijušais vēstnieks un pētnieks Gints Jegermanis, no Lietuvas – bijušais vēstnieks Neris Germans (Neris Germanas).

Pirmajā ziņojumā par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām, kas tika publicēts 2011. gadā, tika ierosināta abu valstu Ārlietu ministriju Baltu balvas izveide.

To 2017. gada 22. septembrī, Baltu vienības dienā, apstiprināja abu valstu ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs (Linas Linkevičius). Baltu balvas mērķis ir novērtēt individuālo izcilību un sasniegumus latviešu-lietuviešu valodas un lietuviešu-latviešu valodas tulkojumos, latviešu un lietuviešu valodas apmācībā un abu valodu lietošanas veicināšanā, ieguldījumu pētījumos par Latvijas un Lietuvas materiālo un nemateriālo kultūras, un vēsturisko mantojumu, kā arī pētnieciskajā žurnālistikā par Latvijas un Lietuvas vēsturi, kultūru un tūrismu.

2023. gada 16. oktobrī Viļņā Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš kopā ar Lietuvas kolēģi Gabrielu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) pasniedza ikgadējo Baltu balvu Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes asociētajam profesoram, LU Latviešu valodas institūta vadošajam pētniekam un LU Lituānistikas centra direktoram Edmundam Trumpam (Edmundas Trumpa).

Iepriekšējos gados šo balvu ir saņēmusi profesore un valodniece Laimute Balode, profesors un ilggadējs Vītauta Dižā universitātes Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus, diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis, Šauļu Universitātes Baltu centra vadītāja, valodniece un pasniedzēja Regīna Kvašīte, kā arī tulkotāja Dace Meiere.

Latvijas un Lietuvas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan Baltijas – Ziemeļvalstu, Baltijas jūras reģiona valstu, Eiropas Padomes un ES izglītības programmu un projektu ietvaros.

Pamatojoties uz starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu, notiek aktīva studentu, doktorantu, pasniedzēju un pētnieku apmaiņa. Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar Viļņas Universitāti, Klaipēdas Universitāti, Vītauta Dižā universitāti, Mikola Romera universitāti, Kauņas Medicīnas universitāti, Viļņas Tiesību universitāti, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, Viļņas Mākslas akadēmiju, Lietuvas Izglītības zinātņu universitāti u.c.

Kopš 1991. gada Rīgā darbojas Rīgas Lietuviešu vidusskola.

Sadarbība kultūras jomā balstās gan uz trīspusējām Baltijas valstu Kultūras ministriju sadarbības programmām, gan daudzpusējiem formātiem (UNESCO, BJVP, ES), gan tradicionāli aktīvajiem cilvēku kontaktiem. Ir izveidojies stabils Latvijas un Lietuvas profesionālo kultūras institūciju sadarbības tīkls starp ministrijām, pašvaldību kultūras iestādēm un kolektīviem un nevalstiskajām kultūras organizācijām praktiski visās kultūras nozarēs.

Laba sadarbība izveidojusies starp Latvijas Jaunā teātra institūtu (LJTI) un Lietuvas Teātra un kino informācijas un izglītības centru, Lietuvas mūsdienu dejas centru un Oskara Koršunova teātri. LJTI ir realizējis vairākus divpusējus sadarbības projektus, tostarp Nekrošus un Koršunova izrādes, izglītības seminārus, Lietuvas teātra izrādes festivāla "Homo Novus" ietvaros. Savukārt Daugavpils teātris jau vairākus gadus sekmīgi sadarbojas ar Lietuvas Krievu drāmas teātri, organizējot viesizrāžu apmaiņas, kā arī ir uzsācis sadarbību ar Kauņas Valsts muzikālo teātri. Latvijas teātriem izveidojusies laba sadarbība ar lietuviešu režisoru Rolandu Atkočūnu, kurš ir iestudējis vairākas izrādes Liepājas un Dailes teātros.

Abu valstu filmas regulāri piedalās starptautiskajos kino festivālos Latvijā un Lietuvā. Ir tapuši arī vairāki kopražojumi, piemēram, filma “Spēlmanis” (Latvija/Lietuva), “Pelnu sanatorija” (Latvija/Lietuva), “Tie, kas uzdrošinās” (Latvija/Lietuva/Igaunija/Islande), animācijas filma “Zelta zirgs” (Latvija/Lietuva/Luksemburga/Dānija), dokumentālā filma “Ģenerālplāns” (Latvija/Lietuva/Igaunija). Vairākas no tām ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu ir izrādītas Baltu vienības dienas pasākumu ietvaros.

Latvijas Nacionālajai operai norit aktīva sadarbība ar Lietuvas Nacionālo operu, notiek mākslinieku, diriģentu apmaiņa. Lietuvas kolektīvi ir regulāri dalībnieki starptautiskajā Baltijas baleta festivālā, ērģeļmūzikas festivālā “Rīgas Doms”, džeza mūzikas festivālā “Rīgas Ritmi”.

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir uzturējušies un semināros piedalījušies Lietuvas literāti.

Intensīvi sadarbojas abu valstu mākslas muzeji, nacionālās bibliotēkas un arhīvi. Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju Viļņā un M.K. Čurļoņa nacionālo mākslas muzeju Kauņā.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam izveidojusies sekmīga sadarbība ar Lietišķās mākslas muzeju Viļņā. Piemēram, izstādes, kuras Latvijas muzejs sagatavo sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu, regulāri rādot viņa tērpu kolekcijas Rīgā, tālāk nonāk arī Lietišķās mākslas muzejā Viļņā.

Lietuvas mākslinieki ir pastāvīgi Latvijas Laikmetīgā mākslas centra organizētu starptautisku projektu dalībnieki. Latvijas Dabas muzejam ir izveidojusies zinātniska sadarbība ar Viļņas Botānikas institūtu, savukārt Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir ilggadējs Kauņas Fotofestivāla partneris.

Ilgstoša un cieša sadarbība vieno abu valstu nacionālās bibliotēkas - notiek grāmatu apmaiņa, pieredzes apmaiņas vizītes, izstādes, kopīgas konferences.

Latvija ar Lietuvu cieši sadarbojas arī kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Šauļu pilsētas pašvaldību par ģeoradara izmantošanas iespējām arheoloģiskajos pētījumos. Cieši sadarbojas arī Latvijas un Lietuvas Arheologu biedrības. 

Pastāvīga sadarbība ar Lietuvu notiek nemateriālā kultūras mantojuma jomā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras iestādes ļoti cieši sadarbojās valstu simtgades svinību atzīmēšanā. Daži no trīspusējiem pasākumiem – Baltijas valstu īpašā viesa statuss un dalība Londonas Grāmatu tirgū, Nacionālo mākslas muzeju kopizstāde “The Age of Symbolism” Parīzē, 13. Baltijas mākslas triennāle Rīgā, Viļņā un Tallinā, Baltijas valstu galvaspilsētu opernamu programmu un simfonisko orķestru apmaiņa, Baltijas filmu dienu organizēšana, Nacionālo bibliotēku kopizstāde, kā arī Baltijas valstu dalība “Les Boreales” festivālā Kannās, Baltijas mūzikas festivālā Berlīnē, Baltijas jūras mūzikas festivālā Stokholmā.

Paralēli divpusējām vizītēm Latvijas un Lietuvas amatpersonas regulāri tiekas Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros, kā arī dažādos starptautiskos forumos, tai skaitā Rīgas Konferencē rudenī un Snow Meeting Traķos janvārī.