Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas. Pēdējos gados, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, tās pilnveidojas. Abas valstis vienojošs faktors ir arī relatīvi lielā latviešu kopiena Brazīlijā.
Publicēts: 09.03.2023.
Atjaunināts: 12.11.2024.
Atjaunināts: 12.11.2024.
Latvijas valstisko neatkarību de iure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī.
Latvijas pārstāvība Brazīlijā
20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis Argentīnā Dr. Pēteris Oliņš (1890–1962) pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā. Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas Brazīlija neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā Padomju Savienības sastāvdaļu, un atbalstīja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad PSRS draudzīgais prezidents Žāniu Kvadruss (Jânio da Silva Quadros) slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā.
No 1932. gada jūnija līdz 1968. gadam Sanpaulu darbojās Latvijas goda konsulāts, ko vadīja goda konsuls Juhans Gustavs Stols (Johan Gustaf Stal; 1887–1968).
1991. gada 4. septembrī ārlietu ministrs Fransīsku Rezeks (Francisco Rezek) saskaņā ar Brazīlijas prezidenta rīkojumu vēstulē Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un aicināja atjaunot diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1992. gada 18. jūlijā.
2010. gada 5. maijā notika Latvijas nerezidējošā vēstnieka Brazīlijā Arta Bērtuļa akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidenta Luiss Ināsiu Lula da Silva (Luiz Inácio Lula da Silva).
2015. gada 4. novembrī notika Latvijas nerezidējošās vēstnieces Brazīlijā Aldas Vanagas akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidentes Dilmas Rusefas (Dilma Rousseff).
Latvijas goda konsule Braziljas Federatīvā apgabalā ar rezidenci Braziljā Patrīsija Vjana (Patrícia Viana).
Kontakti: patricia@vianaturismo.com.br; tālr. +55 61 3248 2419
Adrese: SHIS QI 13 Conj. 11 casa 20 – Lago Sul, Brasília – DF-CEP: 71.365-110, Brazil
Brazīlijas pārstāvība Latvijā
1995. gada 1. maijā tika akreditēts pirmais Brazīlijas nerezidējošais vēstnieks Latvijā Luiss Felīpi de Teišeira Suārešs (Luiz Felipe de Texeira Soares).
| Brazīlijas vēstnieki Latvijā | ||
|---|---|---|
| Žilbērtu Verņe-Saboja (Gilberto Vergne Saboia) | 16.02.1999. | 06.2000. |
| Elims Saturninu Ferreira-Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra) | 11.04.2002. | 01.08.2004. |
| Otu Agripinu Maja (Oto Agripino Maia) | 30.08.2005. | 10.2006. |
| Antoninu Mena-Gonsālviss (Antonino Mena Gonçalves) | 05.12.2006. | 04.04.2011. |
| Leda Lūsija Kamargo (Leda Lucia Camargo) | 11.10.2011. | 05.2014. |
| Markuss Vinisjuss Pinta-Gama (Marcos Vinicius Pinta Gama) | 28.10.2014. | 07.12.2018. |
| Nelsons Antoniu Tabadžars de Oliveira (Nelson Antonio Tabajara de Oliveira) | 13.05.2019. | 23.12.2021. |
| Marija Luīza Eskorela de Moraisa (Maria Luisa Escorel de Moraes) | 17.05.2022. | 06.04.2023. |
| Marija Edileuza Fontenele Reisa (Maria Edileuza Fontenele Reis) | 19.03.2024. | šobrīd |
Latvijā akreditēto Brazīlijas vēstnieku rezidence ir Stokholmā.
Kopš 2007. gada februāra Brazīlijas goda konsuls Latvijā ir Artūrs Stikuts.
| 2024. g. 18.–23. februāris | Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Pelša vizīte Brazīlijā. Notika III Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas. Novaodesā A. Pelšs tikās ar Brazīlijas latviešu kopienu. |
|
2016. gada 4.–11. augusts |
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pārstāvēja Latvijas valdību XXXI Vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro un tikās ar Novaodesā dzīvojošiem latviešiem |
|
2014. g. 23.–28. marts |
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas konferencē „Skills for Social Progress” Sanpaulu, Brazīlijā. Vizītes laikā notika divpusēja tikšanās ar Brazīlijas Izglītības ministru Žozē Enrīki Paimu (José Henrique Paim). |
|
2013. g. 14. decembris |
Īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe Novaodesā, Sanpaulu štatā, Brazīlijā atklāja Latvijas goda konsulātu |
| 2013. g. 27.–28. jūnijs | Brazīlijas Ostu lietu viceministra Mario Limas vizīte Latvijā |
| 2012. g. 12.–17. aprīlis |
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Brazīlijā |
|
2011. g. 9.–12. jūlijs |
Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Brazīlijā. II Latvijas–Brazīlijas biznesa foruma ietvaros Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera noslēdza sadarbības memorandu ar Sanpaulu Rūpniecības federāciju, kā arī Rīgas brīvosta noslēdza sadarbības memorandu ar Santos ostu. |
|
2010. g. 6.–8. maijs |
Brazīlijas Ostu lietu ministra Pedro Brito do Nascimento vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, premjerministru Valdi Dombrovski un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, dalība Latvijas–Brazīlijas biznesa seminārā "Vārti uz Latīņameriku" |
|
2009. g. 9. oktobris |
II Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas Rīgā |
|
2008. g. 9. jūnijs |
I Latvijas un Brazīlijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā, tika parakstīts pirmais Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums – par sadarbību kultūrā |
|
2007. g. 26. septembris |
Ārlietu ministrs Artis Pabriks Ņujorkā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Selsu Amorimu (Celso Amorim). Tikšanās laikā tika parakstīts Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas Ārlietu ministrijām. |
|
2007. g. 10.–13. jūnijs |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītē Brazīlijā, kurs laikā notika tikšanās ar Brazīlijas prezidentu Lula da Silva, Kongresa Senāta un Apakšpalātas prezidentiem, Sanpaulu un Riodežaneiro štatu gubernatoriem, Sanpaulu mēru, Novaodesas pašvaldības amatpersonām un tur dzīvojošiem latviešiem |
Latvijas un Brazīlijas sadarbība kultūrā lielā mērā saistīta ar latviešu kopienu Brazīlijā.
Latvijā un Brazīlijā bija apskatāma Noras Vilmanes ceļojošā fotoizstāde "Vilinājums" un "Kad saknes ar galotnēm satiekas", kas fotoreportāžas formā iepazīstināja ar materiāliem, kas tapuši ekspedīcijas laikā 1999. gadā Brazīlijā.
Brazīlijā ir viesojušies koris Ave Sol, bērnu ansamblis “Zelta sietiņš”, folkloras kopa "Ceiruleits", Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata Baltica.
Brazīlijas dienu ietvaros 2012. gada 11. aprīlī Ārlietu ministrijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Brazīlijas universitāti – Riugrandi du Norti Federālo universitāti (Universidade Federal do Rio Grande du Norte).
No 2018. gada 14. līdz 18. novembrim par godu Latvijas valsts simtgadei sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un PBLA norisinājās 1. Latviešu Kultūras festivāls Brazīlijā, kura ietvaros notika arī DAKLA (Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības) kongress.
Par godu simtgadei kopš Brazīlija atzina Latvijas valsti de iure, 2021. gada 5. decembrī tika pacelts Latvijas karogs pie Novaodesas municipalitātes. Latvijas vēstniece Alda Vanaga pasniedza Novaodesas mēram Claudio José Schooder Latvijas pastmarku, kas tika veltīta un speciāli izgatavota sakarā ar šo nozīmīgo datumu.
2022. gadā savu simtgadi svin latviešu kolonija “Vārpa”.
Latvieši Brazīlijā ieceļoja jau 19. gadsimta beigās. Brazīlijā ir lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā – aptuveni 20 tūkstoši latviešu un viņu pēcnācēju. Lielākās latviešu kopienas Brazīlijā atrodas Novaodesā (Nova Odessa) un Ižuī (Ijuí) pilsētās.
Brazīlijā darbojas Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība (DAKLA), Brazīlijas latviešu kultūras apvienība, kā arī latviešu izveidoti un uzturēti muzeji, kuros glabājas unikālas 20. gs. sākuma liecības par pirmo latviešu ieceļotāju dzīvi, darbu, tradīcijām Brazīlijā.
