No 2021. gada 9.maija līdz 2022. gada 9. maijam norisinājās Konference par Eiropas nākotni. Konference bija uz iedzīvotājiem orientēts augšupējs (bottom-up) process, kurā eiropieši varēja paust savu viedokli par to, ko viņi sagaida no ES un kādu vēlētos redzēt tās nākotni. Konferences mērķi un darbība tika definēta tās reglamentā, kā arī valstu kopīgajā deklarācijā. Konferences mērķis bija palielināt iedzīvotāju lomu ES nākotnes politikas un mērķu veidošanā, uzlabojot tās noturību. Konferences noslēguma dienā tika prezentēts gala ziņojums (atrodams Konferences tīmekļvietnē), kurā ir apkopoti visi pilsoņu izstrādātie priekšlikumi. Gala ziņojumā formulēti 49 priekšlikumi, kas ietver vairāk nekā 300 rekomendācijas noteiktajās jomās.
Pašlaik turpinās aktīvs darbs ES līmenī, lai pilsoņu priekšlikumus ieviestu praksē. Aptuveni divas trešdaļas no pilsoņu priekšlikumiem ir iekļauti 2023. gada Eiropas Komisijas darba programmā. Kopumā ap 80% no Eiropas Komisijas 2023. gada darba programmas ir no Konferences ierosmēm izrietoši. Kā piemērus jaunajām Konferences iedvesmotajām iniciatīvām var minēt jaunas pārtikas un tekstila atkritumu pārstrādes iniciatīvas, ilgtspējīgas pārtikas un dzīvnieku labklājības iniciatīvas, jaunas ģenētikas tehnoloģijas, digitālos risinājumus, ES budžeta un ekonomiskās pārvaldības stiprināšanu, Eiropas veselības datu telpas izveidi un jaunu pieeju mentālajai veselībai, arī sistemātisku tiesiskuma stiprināšanu dalībvalstīs.
Ikvienam eiropietim bija iespēja iesaistīties Konferences procesā kādā no 24 ES oficiālajām valodām, izmantojot Konferences digitālo platformu, lai piedalītos pasākumos, iesniegtu savas idejas vai apmainītos viedokļiem par kādu no 9 tēmām:
- klimata pārmaiņas un vide;
- veselība;
- spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība;
- ES pasaulē;
- vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība;
- digitālā pārveide;
- Eiropas demokrātija;
- migrācija;
- izglītība, kultūra, jaunatne un sports.
Platformas darbības laikā tika reģistrēti 43 734 dažādi pienesumi – 16 274 idejas, 21 264 komentāri un 6196 pasākumi –, kas aptver visus 9 tematiskos blokus. Kā izklāstīts platformas gala ziņojumā (atrodams Konferences tīmekļvietnē), visaktīvākie bijuši Luksemburgas un Ungārijas pilsoņi, kamēr Latvijas valstspiederīgie iesnieguši 228 dažādus pienesumus. Populārākie tematiskie bloki - klimats, Eiropas demokrātisko institūciju darbs, kā arī vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība.
Ņemot vērā iedzīvotāju centrālo lomu Konferences procesā, ar Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Politologu biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politiku pētījumu institūta atbalstu 2021. gada septembrī - oktobrī tika veikts pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums”. Tas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju skatījumu uz ES nākotnes prioritātēm par visiem 10 Eiropas nākotnes konferences tematiskajiem blokiem. Ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit.
Nozīmīga loma Konferences procesā bija arī Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām. Kopumā tika organizētas četras paneļdiskusijas, kurās piedalījās 200 nejauši, bet proporcionāli dalībvalstu iedzīvotāju skaitam izvēlēti Eiropas pilsoņi. Arī no Latvijas katrā panelī piedalījās divi pilsoņu pārstāvji.
Pamatojoties uz Eiropas pilsoņu paneļu un digitālajā platformā sagatavotajiem ieteikumiem, plenārsēde apkopoja idejas un izstrādāja rekomendācijas noslēguma ziņojumam. No Latvijas plenārsēdēs piedalījās:
- divi valdības pārstāvji: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un nozaru ministrs atbilstoši plenārsēdes darba kārtībai;
- četri Saeimas deputāti: Vita Anda Tērauda, Rihards Kols, Anda Čakša, Igors Pimenovs;
- divi Eiropas Parlamenta deputāti: Dace Melbārde, Nils Ušakovs;
- viens pilsoņu pārstāvis, kuru izvirza NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.
