Latviju un Beļģiju vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Cieša sadarbība Latvijai ir ar Beļģijas reģioniem Flandriju un Valoniju. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos. Tāpat starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās.
- Nozīmīgākās vizītes
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība aizsardzības jomā
- Sadarbība ar Beļģijas reģioniem
- Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Informācijas avoti
Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī.
Latvijas pārstāvība Beļģijā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Briselē
Kopš 2023. gada 9. novembra Latvijas vēstniece Beļģijā ir Aiga Liepiņa.
Latvijai ir arī divi goda konsuli Beļģijā – Kristofs van Mehelens Antverpenē (Christophe van Mechelen) un Paskāle Rute (Pascale Ruth) Valonijā.
Belģijas pārstāvība Latvijā
Beļģijas Karalistes vēstniecība atrodas Stokholmā. Kopš 2021. gada 5. oktobra Beļģijas vēstnieks Latvijā ir Karls Pēterss (Carl Peeters).
Beļģijas goda konsuls Latvijā ir Didzis Gavars.
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES
| 2021. g. 14.–16. jūnijā | Valsts prezidenta Egila Levita dalība NATO samitā Briselē. Vizītes laikā notika arī Valsts prezidenta tikšanās ar Beļģijas karali Filipu. |
| 2019. g. 23.–26. novembrī | Valsts prezidenta Egila Levita vīzīte Briselē, kuras laikā notika tikšanās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu (Charles Michel) un sniegta lekcija Lēvenes Katoļu Universitātē. |
| 2015. g. 21.–22. maijā |
Beļģijas premjerministra Šarla Mišela (Charles Michel) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā |
| 2015. g. 4. februārī | Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Beļģijas Senāta prezidenti Kristīni Defreņu (Christine Defraigne) Eiropas parlamentārās nedēļas ietvaros Briselē |
| 2015. g. 2. februārī | Pārstāvju palātas prezidentu Sīgfrīdu Braki (Siegfried Bracke) ES dalībvalstu parlamentu Savienības un Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) priekšsēdētāju sanāksmes ietvaros |
| 2013. g. 10. maijā | Beļģijas premjerministra vietnieka, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministra Didjē Reindersa (Didier Reynders) darba vizīte Latvijā |
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Beļģija ir svarīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.
Briselē atrodas Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība.
Plašāk par tirdzniecību:
Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)
Plašāk par investīcijām:
https://statdb.bank.lv/lb/Data/128
SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ
2010. gadā noslēgta Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā. Beļģija bija pirmā valsts, kura, Baltijas valstīm kļūstot par NATO dalībvalstīm, ar četrām F-16 iznīcinātāja lidmašīnām nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā. Rotācijas kārtībā Beļģija turpina patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.
Ilgstoša sadarbība izveidota arī starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās.
SADARBĪBA AR BEĻĢIJAS REĢIONIEM
Latvija veido ciešas attiecības ne tikai ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem. Vairāki ārpolitikas aspekti ir reģionālo institūciju pārziņā, piemēram, starptautiskā tirdzniecība, kultūra, izglītība, veselība un vide.
Flandrija
Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā.
Latvijas un Flandrijas sadarbības līgums aptver tādas jomas kā uzņēmējdarbība, ekonomiskā attīstība un ārējā tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība, vide un enerģētika, ostas un loģistika, izglītība, zinātne, pētniecība un inovācijas, kultūra un radošās industrijas, kā arī labklājība, veselības aprūpe un valsts pārvalde.
Flandrijas valdību Latvijā pārstāv Flandrijas valdības reģionālā pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs. Tā atrodas Varšavā, Polijā.
Valonija
2002. gada 12. jūlijā Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona sadarbības līgums, kas stājās spēkā 2004. gada 19. aprīlī.
Koordinējošā institūcija sadarbībai ar Valoniju - Briseli Latvijā ir Ārlietu ministrija, savukārt Valonijas pusē sadarbību koordinē Valonijas un Briseles franču valodīgās kopienas apvienotais ārlietu dienests Wallonie - Bruxelles International.
Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs pārstāv Valoniju Baltijas valstīs un Somijā, un tas atrodas Rīgā.
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. 1927. gadā ģenerālkonsulāt sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. No 1937. līdz 1940. gadam Latvijas sūtnis Beļģijā bija Dr. Miķelis Valters. Beļģija neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā.
INFORMĀCIJAS AVOTI
Svarīgākie līgumi:
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem
Saites par Beļģijas Karalisti:
Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija
Beļģijas Karalistes nerezidējošā vēstniecība Latvijas Republikā
