Latviju un Šveici vieno aktīvs politiskais dialogs un sadarbība starptautiskajās organizācijās, veiksmīga sadarbība ekonomikā – īpaši augstajās tehnoloģijās, biomedicīnā un pētniecībā, kā arī virkne kopīgu projektu kultūrā un izglītībā.
Latvija ir ieinteresēta ciešās ES un Šveices attiecībās un ir viena no ES dalībvalstīm, kas saņēmusi atbalstu Šveices Finanšu palīdzības programmas ietvaros (Swiss contribution).
Šveices Konfederācija Latvijas valsti atzina 1921. gada 23. aprīlī. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. septembrī.
Šveicei ir bijusi būtiska loma Latvijas kā neatkarīgas valsts idejiskajā tapšanā un Latvijas diplomātu profesionālajā izaugsmē. Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS.
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Vīnē, Austrijā.
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Austrijas Republikā ir arī nerezidējošā vēstniece Šveices Konfederācijā. Kopš 2021. gada decembra Latvijas intereses Šveicē pārstāv vēstniece Guna Japiņa.
Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Cīrihes (Zürich), Lucernas (Lucerne), Uri, Švices (Schwyz), Obvaldenes (Obwalden), Nidvaldenes (Nidwalden) un Cugas (Zug) kantonos ar rezidenci Cīrihē ir Larss Geršpahers (Lars Gerspacher).
Šveices Konfederācijas vēstniecība atrodas Rīgā.
Kopš 2021. gada 30. augusta Šveices Konfederācijas vēstnieks Latvijā ir Martēns Mišlē (Martin Michelet). Vēstnieks pārstāv Šveici arī Igaunijā un Lietuvā.
Konsulāros pakalpojumus Šveices pilsoņiem Latvijā kopš 2015. gada 19. oktobra sniedz Šveices Reģionālais Konsulārais centrs Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Konsulārais centrs atrodas Stokholmā.
2014. gada 26. maijā abas valstis noslēdza vīzu pārstāvības līgumu. Saskaņā ar līgumu Latvija pārstāv Šveici Šengenas vīzu izsniegšanā Kaļiņingradas apgabalā un kopš 2015. gada 1. jūlija arī Uzbekistānā. Šveice pārstāv Latviju Ganā, Senegālā, Palestīnas pašpārvaldē, Kirgizstānā, kā arī Nepālā un Ekvadorā.
| Šveices amatpersonu vizītes Latvijā | |
|---|---|
|
2021. g. 5. jūlijs |
Šveices ārlietu ministrs Ignacio Kassis (Ignazio Cassis) oficiālā vizīte Latvijā un tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. |
|
2020. g. 20.–22. oktobris |
Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes Izabellas Morē (Isabelle Moret) oficiālā vizīte Latvijā. Šveices delegācija tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, veselības ministri Ilzi Viņķeli. |
|
2019. g. 9. decembris |
Šveices Konfederācijas Ārlietu departamenta valsts sekretāra Roberto Balcareti (Roberto Balzaretti) vizīte Latvijā |
|
2018. g. 13.–14. maijs |
Šveices Konfederācijas prezidenta Alēna Bersē (Alain Berset) valsts vizīte Latvijā |
|
2014. g. 27.–28. oktobris |
Šveices parlamenta Kantonu palātas Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā |
|
2014. g. 10.–11. septembris |
Šveices Konfederācijas prezidenta un Federālā Ārlietu departamenta vadītāja (ārlietu ministra) Didjē Burkhaltera (Didier Burkhalter) vizīte Latvijā |
|
2007. g. 11.–13. aprīlis |
Šveices Konfederācijas prezidentes un ārlietu ministres Mišelīnes Kalmī-Rejas (Micheline Calmy-Rey) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2005. g. 19.–21. jūnijs |
Šveices Konfederācijas prezidenta Samuela Šmida valsts vizīte Latvijā |
| Latvijas amatpersonu vizītes Šveicē | |
|---|---|
|
2024.g. 18. janvarī |
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar Šveices prezidenti Violu Amherdu (Viola Amherd) Pasaules ekonomikas foruma Dovosā ietvaros |
|
2022. g. 4.–6. jūlijā |
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces darba vizīte Šveicē, tikšanās ar Šveices Konfederācijas parlamenta Nacionālās padomes prezidenti Irēnu Kelīnu (Irene Kälin) un dalība Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē. |
|
2022. g. 10.–12. aprīlī |
Valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizīte Šveicē |
|
2020. g. 21.–24. janvārī |
Valsts prezidenta Egila Levita dalība Pasaules ekonomikas forumā Davosā |
|
2015. g. 15. janvāris |
Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Šveicē |
|
2012. g. 26. septembris |
Latvijas Republikas Valsts prezidenta Andra Bērziņa divpusēja tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidenti Evelinu Vidmeri-Šlumpfu (Eveline Widmer-Schlumpf) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros, Ņujorkā |
|
2002. g. 30.–31. oktobris |
Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas valsts vizīte Šveicē |
1991. gadā Šveicē tika izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalsta grupa – privāta asociācija "Pro Baltikum", kas īpašu uzmanību pievērš ekonomikas un kultūras attīstībai Baltijas reģionā. "Pro Baltikum" prezidents ir Gerhards Pfisters (Gerhard Pfister).
2023. gada 16. martā Latvijas 14. Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Šveices parlamentu. Sadarbības grupas vadītāja ir Ingrīda Circene (JV). Šobrīd grupā ir 17 deputāti.
Tirdzniecību starp Latviju un Šveici regulē 1972. gadā parakstītais Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Šveices Konfederāciju, kas paredz brīvu rūpniecības preču tirdzniecību. Lauksaimniecības preču tirdzniecību regulē 2002. gadā Bilateral I ietvaros parakstītais Līgums starp ES un Šveici par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. 2023. gada 19. jūnijā Latvija un Šveice parakstīja sadarbības programmas otrā perioda ietvarlīgumu, kas ļaus Šveicei atbalstīt noteiktas Latvijas ekonomikas jomas, kā rezultātā tiks mazinātas ekonomiskās un sociālās atšķirības Latvijā un Eiropas Savienībā.
Latvijai un Šveicei ir labas sadarbības iestrādes augstajās tehnoloģijās, biomedicīnā, pētniecībā. 2021. gada janvārī darbu uzsācis Swisscom DevOps centrs Rīgā (dibināts 2020. gada oktobrī). Pie kopīgiem projektiem veiksmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Šveices uzņēmums Roche. Latvijas vadošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādātājs “Tilde” attīsta mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītas tulkošanas tehnoloģijas, kā arī digitālos asistentus. Tilde ir Šveicē reģistrētās organizācijas European Association of Machine Translation (EAMT) biedrs. Tai ir cieša sadarbība ar vairākiem Šveices uzņēmumiem, kā arī sadarbība pētniecībā ar Cīrihes Universitāti.
2014. gada 17. septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Šveices Izglītības, pētniecības un inovāciju valsts sekretariāts parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību profesionālajā izglītībā. Memorands paredz sadarbību un pieredzes apmaiņu starp abu valstu izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sociālajiem partneriem.
Latvijas jaunie zinātnieki un doktorantūras studenti, kā arī mākslas augstskolu studenti ar iegūtu bakalaura grādu var piedalīties starptautiskā stipendiju konkursā un iegūt Šveices valdības izcilības stipendijas pētniecībai un studijām Šveices augstskolās. Pieteikšanās katru gadu notiek Šveices Valsts izglītības, pētniecības un inovācijas sekretariātā (SERI).
Šveice ir viens no būtiskākajiem pētniecības jomas partneriem Latvijas zinātniekiem. Lielākā daļa pētniecības projektu norisinājušies dabaszinātņu un medicīnas jomās. Galvenie sadarbības partneri Latvijas pusē – Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Šveices pusē – Paula Šerēra institūts (Paul Scherrer Institute), Cīrihes Universitāte (Universität Zürich), Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē (ETH Zürich).
Pētnieki no Latvijas un Šveices ir sadarbojušies vairākos “Horizon 2020” projektos. Lielākais sadarbības projekts programmā “Horizon 2020”, kurā piedalījušies arī Latvijas un Šveices zinātnieki, ir projekts par biomateriālu attīstību kaulu reģenerācijai. Lielākie partneri ir Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas organiskās sintēzes institūts un Pētniecības institūts Davosā (AO Forschungsinstitut Davos).
Latviju un Šveici vieno aktīvs kultūrpolitiskais dialogs un sadarbība vairākās kultūras jomās.
Daudzus pasākumus izglītības un kultūras jomās atbalstījis Šveices Kultūras fonds Pro Helvetia. Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs sadarbībā ar Pro Helvetia un citu valstu mākslas organizācijām piedalījās starptautiskā programmā „Peer-to-Peer Programme”, kas norisinājās 2021. gada maijā, jūnijā, septembrī un oktobrī. Programma „Peer-to-Peer” ir kopīga iniciatīva, kas apvieno māksliniekus, kuratorus un kritiķus no dažādām Eiropas valstīm ar mērķi veicināt profesionālas diskusijas un tīklošanos. No Latvijas 2021. gadā piedalījās astoņi pārstāvji. Ar Šveices kultūras fonda Pro Helvetia atbalstu no 2020. gada 8. līdz 10. oktobrim Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) norisinājās RIXC festivāls „Ekodati” ar vairākām izstādēm un starptautisko konferenci „Open Fields 2020”.
2020. gadā Uldis Mākulis atvēra galeriju “ARS28” Šveicē, Cīrihē, kurā apmeklētāji var iepazīt Baltijas valstu laikmetīgo mākslu.
Prestižajā Lucernas festivālā (Lucerne Festival) uzstājušies vairāki Latvijas mākslinieki – koris „Latvija”, Latvijas Radio koris, kamerorķestris Kremerata Baltica, vijolniece Baiba Skride, pianisti Vestards Šimkus un Reinis Zariņš, operdziedātāja Marina Rebeka, akordeoniste Ksenija Sidorova un citi.
Īpaši jāizceļ Memoriālo muzeju apvienības un Lugāno pilsētas arhīva sadarbība. Ar Lugāno pilsētas pašvaldības atbalstu arhīva telpās jau kopš 20. gs. 60.–70. gadiem ir izveidota Raiņa un Aspazijas piemiņas ekspozīcija. Ekspozīcijas izveide un atklāšana jaunajās telpās 2018. gada 15. jūnijā, klātesot abu valstu vēstniekiem, bija būtisks publiskās diplomātijas notikums Latvijas valsts simtgades pasākumu programmā.
2019. gadā novembrī Cīrihes kinoteātrī „Filmpodium” tika organizēta plaša Latvijas kino skate, kurā tika demonstrētas 24 Latvijas filmas. Tā bija pirmā lielākā un žanriski plašākā Latvijas kino skate Šveicē, iekļaujot gan animācijas, gan dokumentālās, gan spēlfilmas.
Latvijas filmas visai regulāri piedalās Šveices kinofestivālos – Lokarno starptautiskajā filmu festivālā, festivālos Fantoche, Visions du Réel, u.c.
