Trīs jūru iniciatīva

Līdz šim notikuši deviņi 3JI Samiti: Horvātijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Igaunijā,  Bulgārijā, Latvijā, Rumānijā un Lietuvā.

2024. gada 11. aprīlī 3JI Samits un biznesa forums notika Lietuvā. Valstu vadītāju politiskā līmeņa diskusijā Latviju pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Savukārt, Biznesa forumā piedalījās satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kā arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, pārstāvot transporta, enerģētikas, finanšu un digitālo nozari.

2024. gada 3JI valstu prezidentu deklarācijā akcentēta 3JI ģeopolitiskā nozīme. Īpaša uzmanība veltīta Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu nosodījumam, uzsvērts atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un starptautiski atzītajām robežām, kā arī pausta 3JI valstu apņēmība sniegt pastāvīgu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Akcentēta sadarbības stiprināšanas nozīme ar ASV, kā arī sadarbības attīstības nepieciešamība kiberdrošības jomā. Vienlaikus uzsvērta arī privātā sektora un finanšu institūciju aktīvas iesaistes nozīme 3JI procesos, projektu attīstībā un investīciju piesaistē reģionālās savienojamības, tostarp militārās mobilitātes stiprināšanā. Samita ietvaros tika apstiprināta Japānas pievienošanās 3JI stratēģiskā partnera statusā.

3JI Samitā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā piedalījās trīspadsmit 3JI valstu līderi, 3JI asociētās partnervalstis Ukraina un Moldova, kā arī Iniciatīvas stratēģiskie partneri: ASV, Vācija, Japāna un Eiropas Komisijas. Savukārt, viesu statusā Samitā piedalījās: Izraēla, Lielbritānija, Melnkalne, Somija, Spānija un Turcija.

2025. gadā 3JI samits un biznesa forums notiks Polijā.

Iniciatīvas ekonomisko dimensiju veido 3JI Investīciju fonds (Fonds). Fonds veidots, lai sniegtu finansiālu platformu infrastruktūras projektu attīstībai enerģētikas, transporta un digitālās komunikācijas jomās, tādējādi veicinot reģiona ekonomisko izaugsmi un sadarbības iespējas.

Fonds ir papildu instruments dalībvalstu un ES finansējumam infrastruktūras projektu īstenošanai. Tas atbalsta 3JI valstu, starptautisku finanšu institūciju, kā arī privātā kapitāla piesaisti un ir balstīts uz komerciāliem principiem.

2018. gada 3JI samitā Bukarestē tika parakstīts nodomu protokols par Fonda izveidi. Fonds oficiāli tika reģistrēts 2019. gada 29. maijā.

2020. gada 27. februārī Rīgā notika Fonda konference, kurā pulcējās 3JI valstu pārstāvji, lēmumu pieņēmēji, kā arī Latvijas uzņēmēji.  

2020. gada 7. maijā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par atbalstu Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” ieguldījumam Fondā.

2020. gada 11. septembrī Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” akcionāru sapulce apstiprināja ieguldījuma veikšanu Fondā. 2020. gada 16. septembrī Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” oficiāli pievienojās Fondam.

Šobrīd Fonda ieguldījumu veikušas: Polija, Rumānija, Igaunija, Latvija, Ungārija, Bulgārija, Lietuva, Horvātija un Slovēnija. 2022. gada 20. jūnijā Rīgas Samita un biznesa foruma laikā ASV DFC paziņoja par lēmumu veikt investīcijas 3JI Investīciju fondā.

3JI Investīciju fonds šobrīd veicis investīcijas vairākos 3JI reģiona valstu projektos transporta, enerģētikas un digitālajā sektorā. 2023. gada 3JI Samita ietvaros tika iniciēta ideja par jauna, ilgtspējīgi orientēta finanšu instrumenta izveidi, kas ļautu piesaistīt Investīciju fonda finansējumu projektiem reģionā.

2022. gada 20.–21.jūnijā Rīgā notika septītais Trīs jūru iniciatīvas (3JI) Samits un ceturtais biznesa forums. 3JI prezidentūras laikā, Latvija uzsvēra Iniciatīvas potenciālu piesaistīt papildu investīcijas reģiona infrastruktūras savienojamības attīstībai, tādejādi veicinot ES līmeņa kohēziju, reģiona konkurētspēju un transatlantiskās sadarbības stiprināšanu. 

• 3JI valstu un partneru augsta līmeņa dalība 3JI samitā un biznesa forumā Rīgā;
• 3JI Investīciju fonda stiprināšana;
• sadarbības sekmēšana ar līdzīgi domājošām valstīm ārpus 3JI reģiona;
• uz investīciju piesaisti infrastruktūras projektiem, transporta, enerģētikas un digitālās komunikācija jomām fokusēta biznesa foruma organizācija;
• biznesa forums, kas sniedz paliekošu ieguvumu investīciju, transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas nozaru attīstībai Latvijā un reģionā kopumā;
• 3JI atpazīstamības veicināšana;
• 3JI reģiona Pilsoniskās sabiedrības iesaistes veicināšana;
• 3JI Parlamentārās dimensijas stiprināšana;
• 3JI valstu Tirdzniecība un rūpniecības kameru sadarbības attīstība.

• ASV DFC (United States International Development Finance Corporation)  publisks paziņojums par finansējumu 3JI Fondā 300 M$ apmērā;
• Rīgas 3JI Samitā un Biznesa forumā tika paziņots par partnervalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un uzstādīts mērķis ciešāk iesaistīt Ukrainu 3JI un infrastruktūras projektos;
• 3JI stratēģisko partneru (ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas stingrs atbalsts 3JI);
• samitā paustais Japānas un Lielbritānijas atbalsts 3JI;
• paziņojums par 3JI Investīciju Fonda investīcijām ceturtajā 3JI projektā;
• starptautisko institūciju SVF, EK, OECD, EIB, EBRD, NIB, JBIC, 3JI valstu un partneru attīstības bankas, plaša loka biznesa, kā arī investīciju sektora pārstāvju dalība 3JI Biznesa forumā;
• samitu klātienē apmeklēja 618 dalībnieki no 37 valstīm. Attālināti 103 dalībnieki no 18 valstīm;
• Google paziņojums par 5 M$ grantu 3JI valstu sabiedriskajām organizācijām, kuras sniedz ieguldījumu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā un stiprina visa reģiona konkurētspēju;
• izteikts oficiāls reģiona valstu AmCham (American Chamber of Commerce) tīkla atbalsts Iniciatīvai;
• 3JI oficiālajā mājas lapā publiskots 3JI valstu prioritāro projektu saraksts, kuru šobrīd veido 91 projekts;
• pirms Rīgas 3JI Samita un tā norises datumos notika gan 3JI valstu parlamentu pārstāvju, gan pilsoniskās sabiedrības, gan 3JI reģiona tirdzniecības kameru tikšanās. Tikšanos laikā tika apliecināts atbalsts 3JI idejai un mērķiem;
• 3JI Samita un Biznesa foruma (līdz ar to Rīgas, Latvijas un 3JI reģiona kopumā) plašs atspoguļojums starptautiskajos medijos. Vairāk kā 100 mediju pārstāvju dalība Biznesa forumā. 

3JI struktūra paredz, ka katra dalībvalsts nozīmē nacionālo koordinatoru. Koordinatora uzdevums ir nodrošināt ārpolitisku saziņu starp dalībvalstīm un koordinēt iesaistīto institūciju darbu.

2020. gada 7. maija Ministru kabineta sēdē (protokollēmums Nr. 31. 1.§) uzticēja ārlietu ministram pildīt 3JI nacionālā koordinatoru pienākumus. Saskaņā ar šo lēmumu Ārlietu ministrija pilda 3JI koordinācijas sekretariāta pienākumus.

2020. gada 11. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums par 3JI koordinācijas darba grupas izveidi. Saskaņā ar ārlietu ministra rīkojumu darba grupa izveidota 2020. gada 10. septembrī. Darba grupas vadītājs ir Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, savukārt darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

3JI koordinācijas darba grupu veido: Valsts prezidenta kancelejas, Ministru prezidenta biroja, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Attīstības finanšu institūcija ALTUM, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji. Darba grupas uzdevumi ir sniegt ieteikumus sekmīgai Latvijas iesaistei 3JI;  sagatavot dalību 3JI ietvaros organizētos pasākumos; koordinēt Latvijas interešu 3JI ietvaros saskaņošanu un virzīšanu; nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu par aktuālajiem 3JI jautājumiem.

Rīgas 3JI Samita un biznesa foruma saturiskai sagatavošanai tika izveidota sagatavošanas darba grupa, kuru vadīja 3JI speciālo uzdevumu vēstnieks. Darba grupā tika iesaistītas sekojošas institūcijas: Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).