Publicēts: 08.12.2022.
Atjaunināts: 28.09.2024.

1991. gada 25. janvārī Ziemeļmaķedonijas Republika[1] deklarēja savu suverenitāti. Latvija Ziemeļmaķedonijas neatkarību atzina 1993. gada 23. martā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ziemeļmaķedoniju tika nodibinātas 1996. gadā.

Latvijas un Ziemeļmaķedonijas divpusējās attiecības ir labas un draudzīgas.

Kopš 2005. gada Ziemeļmaķedonija ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts. 2022. gada 19. jūlijā tika noturēta politiska starpvaldību konference ar Ziemeļmaķedoniju, lai sāktu pievienošanās sarunas ar ES. Latvija atbalsta Ziemeļmaķedonijas integrāciju ES un ir gatava dalīties savā ES integrācijas un iekšējo reformu pieredzē.

2020. gada 27. martā Ziemeļmaķedonija kļuva par NATO dalībvalsti.

Latvijas pārstāvība Ziemeļmaķedonijā

Latviju  Ziemeļmaķedonijā pārstāv Latvijas vēstniecība Prāgā, Čehijā.

Latvijas goda konsuls Ziemeļmaķedonijā ir Zorančo Mitrovskis (Zorančo Mitrovski). Kopš 2019. gada goda konsula rezidence atrodas galvaspilsētā Skopjē.

Ziemeļmaķedonijas pārstāvība Latvijā

Ziemeļmaķedoniju Latvijā pārstāv Ziemeļmaķedonijas vēstniecība Prāgā, Čehijas Republikā.

Plašāk

Ziemeļmaķedonijas Republikas Asamblejas parlamentārā grupa sadarbībai ar Baltijas valstu parlamentiem: Igaunija, Latvija un Lietuva. Vadītāja Monika Zajkova (pārstāv Liberal – Democratic Party).

[1] Kopš 2019. gada 12. februāra tiek lietots starptautiski pieņemtais konstitucionālais valsts nosaukums “Ziemeļmaķedonijas Republika”, saīsināti – “Ziemeļmaķedonija”. Līdz šim lietotie valsts nosaukumi “bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija” un “Maķedonijas Republika” vairs netiek lietoti.