Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs.
DIVPUSĒJĀS ATTIECĪBAS
Francija bija to pirmo piecu valstu vidū, kas jau 1921. gada 26. janvārī atzina Latviju starptautiski un nodibināja diplomātiskās attiecības.
Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā.
1991. gada 27. augustā Francija kopā ar citām ES valstīm atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.
2020.gadā 30. septembrī Rīgā Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrs Žans-Īvs Ledriāns un Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču parakstīja deklarāciju par prioritātēm Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam.
2018. gada 9. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs un Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministre Natalī Luazo (Nathalie Loiseau) parakstīja Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plānu 2018.–2022. gadam, kas aizstāj 2012. gada 12. februārī abu valstu ārlietu ministru parakstīto rīcības plānu.
Rīcības plāns 2018.–2022. gadam nosaka konkrētu darbību abu valstu sadarbības attīstīšanai un iekļauj konkrētas jomas un projektus. Jaunajā plānā pēc abu pušu vienošanās iekļautas šādas tēmas: sadarbība ES jautājumos (Eiropas nākotne, ārējās attiecības, drošība un iekšlietas, iekšējais tirgus un konkurētspēja, enerģētika un transports, ekonomika un finanses); divpusējā sadarbība, daudzpusējā sadarbība (ANO, EDSO, Eiropas Padome, Frankofonijas organizācija); sadarbība ekonomikā, enerģētikā un lauksaimniecībā; sadarbība aizsardzībā un iekšējā drošībā; sadarbība valsts pārvaldes attīstībā, kultūrā, izglītībā, zinātnē un valodas apguvē.
2008. gada 23. maijā starp Latvijas Republiku un Francijas Republiku tika parakstīta Politiskā deklarācija, kas kalpo kā vadlīnijas Latvijas un Francijas sadarbībai. Latvija un Francija ir vienojušās, ka Politisko deklarāciju papildina detalizēts rīcības plāns, kuru var aktualizēt jebkurā brīdī saskaņā ar abu valstu nacionālajām un starptautiskajām prioritātēm.
Latvijas pārstāvība Francijā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Parīzē
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Francijas Republikā kopš 2020. gada 5. oktobra ir Eduards Stiprais.
Latvijai ir pieci goda konsuli Francijā.
- Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;
- Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;
- Rišārs Burgštālers (Richard Burgstahler), ar rezidenci Strasbūrā, no 2006. gada;
- Sandra Juhansone Mutē (Sandra Juhansone Mouttet), ar rezidenci Marseļā, no 2020. gada;
- Žans-Mišels Žoržs Millers dit Vulkofs (Jean-Michel Georges Müller dit Woulkoff), ar rezidenci Lionā, no 2021. gada.
Francijas pārstāvība Latvijā
Francijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā. Kopš 2020. gada 16. jūnija Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā ir Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin).
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.
Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.
Francijas vēstnieki Latvijā:
1920–1921 |
Luī de Sartižs (Louis de Sartiges) |
1921-1924 |
Damjens de Martels (Damien de Martel) |
1924-1925 |
Šarls Barē (Charles Barret) |
1925-1930 |
Odons de Kastijons Sen Viktors (Odon de Castillon-Sain-Victor) |
1930-1939 |
Žans Tripjē (Jean Tripier) |
1939-1940 |
Anrī Guarāns (Henri Goiran) |
1991-1993 |
Žaks de Boss (Jacques de Beausse) |
1993-1996 |
Žanna Debenē (Jane Debenest) |
1996-1999 |
Bernards Ponsē (Bernard Poncet) |
1999-2002 |
Luīze Avona (Louise Avon) |
2002-2006 |
Mišels Fušē (Michel Foucher) |
2006- 2008 |
Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel) |
2008-2010 |
Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi) |
2010-2013 |
Šantāla Puarē (Chantal Poiret) |
2013-2016 |
Stefans Viskonti (Stéphane Visconti) |
2016-2020 |
Odile Supizona (Odile Soupison) |
Kopš 2020.gada 16. jūnija |
Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin) |
Latvijas vēstnieki Francijā:
1919-1924 |
Oļģerts Grosvalds |
1924-1926 |
Miķelis Valters |
2016–2020 |
Imants Viesturs Lieģis |
1926-1933 |
Vilis Šūmanis |
1993-1934 |
Fēlikss Cielēns |
1934-1962 |
Oļģerts Grosvalds |
1992-1997 |
Aina Nagobads–Ābols |
1997-2003 |
Sandra Kalniete |
2003-2008 |
Rolands Lappuķe |
2008-2010 |
Jānis Kārkliņš |
2010-2016 |
Sanita Pavļuta-Deslandes |
2016-2020 |
Imants Viesturs Lieģis |
Kopš 2020.g 5.oktobra |
Eduards Stiprais |