ANO Cilvēktiesību komiteja izskata individuālās sūdzības par iespējamiem 1966. gada Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (Pakts) garantēto tiesību pārkāpumiem. Personas tiesības vērsties ANO Cilvēktiesību komitejā paredz Pakta Pirmais Papildprotokols, kurš Latvijā stājās spēkā 1994.gada 10.maijā, Latvijai atzīstot ANO Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt sūdzības par iespējamiem Pakta pārkāpumiem Latvijā.
Lai iesniegtu sūdzību ANO Cilvēktiesību komitejā, personai ir jābūt Pakta dalībvalsts jurisdikcijā. Tāpat sūdzību var iesniegt tikai pret Pakta un minētā Papildprotokola dalībvalsti. Sūdzībā jānorāda iespējamais Paktā garantēto tiesību pārkāpums, un sūdzība nedrīkst būt anonīma. Pirms sūdzības iesniegšanas ir jābūt izsmeltiem visiem nacionālajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, un tiesības vērsties ANO Cilvēktiesību komitejā nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Jāņem vērā, ka ANO Cilvēktiesību komiteja ierasti neizskata tās sūdzības, kuras iepriekš jau bijušas izskatītas kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības mehānismā.
Pēc sūdzības saņemšanas ANO Cilvēktiesību komiteja par to informē dalībvalsti, pret kuru sūdzība iesniegta, dodot dalībvalstij iespēju sniegt savus apsvērumus par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem. Pušu iesniegtos materiālus ANO Cilvēktiesību komiteja izvērtē slēgtā sēdē un pēc tam pusēm paziņo pieņemto lēmumu.
ANO Cilvēktiesību komiteja nav tiesa, tās viedokļi nav juridiski saistoši. Tomēr Pakta dalībvalstij šie viedokļi ir jāņem vērā un jānovērš tajos norādītie trūkumi.
Salīdzinājumā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu ANO Cilvēktiesību komitejā iesniegto sūdzību skaits ir daudz mazāks.
Zemāk apskatāms uzskaitījums ar ANO Cilvēktiesību komitejas pieņemtajiem viedokļiem lietās, kurās Latvijas bijusi valsts-atbildētāja.