Latvijas dalībai Eiropas Savienībā 20

• Dalība NATO un Eiropas Savienībā stiprina mūsu reģiona drošību. Latvijas spēks ir kolektīvas aizsardzības un individuālas atbildības apvienojums.
• Eiropas Savienība sniedz lielāko palīdzību Ukrainai, atbalstot to cīņā par mūsu kopējo drošību.
• Demokrātijas investē demokrātijās. Esot Eiropas Savienībā veidojam daļu no drošas, noteikumos balstītas[1] pasaules. Drošība ir mūsu ekonomiskās attīstības un nākotnes pamats.

[1] ES iestājas par starptautiskajās tiesībās balstītiem (rules-based-order) noteikumiem pasaulē un agresorvalsts Krievijas saukšanu pie atbildības.

• Brīvi dzīvo, mācies, strādā, ceļo 27 dalībvalstīs bez robežām vai ierobežojumiem. Tavas tiesības un brīvības ir vienādas, kā Latvijā, tā citviet Eiropas Savienībā. Šīs brīvības jau 20 gadus pieejamas arī Tev. Tu esi mājās. Tu esi ES.
• Dalība Eiropas Savienībā sniedz Latvijas uzņēmējiem brīvu piekļuvi 450 miljonu iedzīvotāju lielam tirgum, kā arī plašas iespējas pasaules valstu tirgos. Šīs brīvības jau 20 gadus pieejamas arī Tev. Tu esi mājās. Tu esi ES.
• Latvijas, kā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi bez vīzas var ieceļot vairāk kā 100 valstīs un teritorijās. Šīs brīvības jau 20 gadus pieejamas arī Tev. Tu esi mājās. Tu esi ES.

• Eiropas Savienība vieno valstis, kas respektē un aizsargā cilvēka cieņu[2], iestājas par cilvēktiesībām, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.
• Eiropas Savienība apvieno neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valstis. Mūsu līdzdalība stiprina Latvijas drošību, brīvību un labklājību. Mēs esam kopā. Jau 20 gadus.
• Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu tās cīņā par brīvību, demokrātiju un noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Esot Eiropas Savienībā veidojam daļu no drošas, noteikumos balstītas[3] pasaules. Drošība ir mūsu ekonomiskās attīstības nākotnes pamats.

[2] Cilvēka cieņa ir pirmā un primārā ES pamatvērtība, ar to iesākas ES Pamattiesību harta: “Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā.” (1. sadaļa, 1. pants). ES vērtības sākotnēji formulētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir vērtību un ideālu stūrakmens, uz kura balstīta ES. ES Pamattiesību harta uzskatāma par pamatu no pamatvērtībām atvasinātām citām ES politiskajām un pilsoniskajām vērtībām, kas papildinātas un nostiprinātas arī Lisabonas līgumā.

[3] ES iestājas par starptautiskajās tiesībās balstītiem (rules-based-order) noteikumiem pasaulē un agresorvalsts Krievijas saukšanu pie atbildības.

• Dalība ES nodrošina – stabilus un prognozējamus noteikumus, brīvu piekļuvi gandrīz 450 miljonu iedzīvotāju lielam noieta tirgum 27 dalībvalstīs, kā arī pārliecību par preču un pakalpojumu drošību un atbilstību augstas kvalitātes standartam.
• Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 20 gadu laikā tiešās investīcijas pieaugušas gandrīz 10 reizes, preču un pakalpojumu eksports pieaudzis 6 reizes, kā arī iedzīvotāju labklājība neatlaidīgi tuvojas vidējam līmenim Eiropā.
• Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 20 gadu laikā vidējā darba alga ir pieaugusi vairāk kā 5 reizes un no saņēmējvalsts esam kļuvuši par donorvalsti, sniedzot palīdzību citiem.

• Dalība Eirozonā nodrošina izdevīgāku darījumu veikšanu, atbrīvo no valūtas konvertācijas izmaksām ar tirdzniecības partneriem un ļauj ērtāk ceļot.
• Dalība Eirozonā sniedz labākus kredītreitingus, garantē pret krīzēm un satricinājumiem noturīgāku finanšu sistēmu. Eirozona ir droša osta vētras laikā.

• Dalība Eiropas Savienībā dod iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, savstarpēji mācīties un iedvesmoties. Pieejams līdzfinansējums izglītībai visām vecuma grupām. Izglītība ir vērtība, par kuru iestājas visas dalībvalstis kopā.
• Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir iespēja jauniešiem īstenot starptautiskus Eiropas apmaiņas, iniciatīvu, solidaritātes vai brīvprātīgā darba projektus, brīvi ceļot, īstenot savas idejas un saņemt finansiālu atbalstu.
• “Erasmus+” paver iespējas tūkstošiem cilvēku – studentiem, skolēniem, skolotājiem, jaunatnes, sporta darbiniekiem un citiem – iegūt vērtīgu starptautisko pieredzi un zināšanas, iedzīvināt kopīgās Eiropas vērtības.
• Dalība ES pētniecības un inovācijas programmās ir veicinājusi inovācijas un stiprinājusi Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju.

• Ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu atjaunotas muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas visā Latvijā. Kopīgs  atbalsts palīdz Latvijas kultūras mantojumam un arhitektūras pieminekļiem uzmirdzēt no jauna.
• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu veikta kultūras mantojuma digitalizācija padarot to pieejamu ikvienam iedzīvotājam. Digitālajā bibliotēkā ir atrodamas vairāk nekā 3,8 miljonu kultūras mantojuma vērtības no Latvijas un visas pasaules vairāk nekā 500 krājumos.

• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu atjaunotas 156 publiskās ēkas, tai skaitā 70 bērnudārzi, 23 skolas, 7 kultūras centri vai bibliotēkas, 14 sociālās palīdzības un aprūpes nami, kā arī citas sabiedriskās ēkas Latvijas reģionos.
• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu izbūvēti vairāk kā 1800 km ceļu, uzlabojot to drošību, tiek modernizēta dzelzceļa infrastruktūra.[4]
• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu siltinātas un modernizētas ēkas un komunikāciju tīkli, uzlabotas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas, ieklāts bruģis, veidoti un uzturēti parki visā Latvijā.
• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu Latvijā uzbūvēti elektrolīniju starpsavienojumi, lai pievienotos Eiropas vienotajam elektrotīklam.

[4] Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu soli tuvāk iedzīvotājiem ērtai, drošai un zaļai transporta sistēmai

• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu Latvija kļūst tīrāka un zaļāka. Ar fondu finansējumu atjaunotas dabas takas, labiekārtoti parki un pilsētvide – Latvijas dabas vērtības Latvijas iedzīvotājiem un viesiem.
• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu atjaunotas ūdenssaimniecības sistēmas visā Latvijā. Mūsu tiesības ir visiem dzīvot tīrā, patīkamā un sakārtotā vidē. Mūsu pienākums – to uzturēt.
• Ar kopīgu Eiropas Savienības atbalstu attīstīts videi draudzīgāks sabiedriskais transports – iegādāti 143 videi draudzīgi autobusi,[5] mūsdienīgi un ērti elektrovilcieni,[6] izveidots elektroautouzlādes staciju tīkls ar 139 uzlādes stacijām visā Latvijā.[7]

[5] Eiropas Savienības fondi atbalsta 143 videi draudzīgu autobusu iegādi valstspilsētās

[6] Jaunie elektrovilcieni – labāks komforts un vairāk ērtību!; Sāk pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem elektrovilcieniem

[7] CSDD noslēdz nacionālā līmeņa elektromobiļu ātrās uzlādes staciju izveidošanas projektu

• Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ikgadējais lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports audzis 16 reizes, sasniedzot 4,77 miljardus eiro[8].
• Dalība Eiropas Savienībā stiprina kopējo pārtikas nodrošinājumu un veicina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
• Dalība Eiropas Savienībā devusi iespēju vairāk kā 120 000 lauksaimniekiem, pārtikas uzņēmumiem, mežsaimniekiem, maziem lauku uzņēmējiem, lauku tūrisma uzņēmumiem attīstīt projektus Latvijas laukos.

[8] 2022. gadā Latvija kopumā eksportēja lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus 4,77 miljardu eiro vērtībā, kas salīdzinot ar 2004. gadu, ir palielinājies par 4,47 miljardiem eiro (jeb 16 reizes). 2004. gadā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība bija tikai 299,6 milj. eiro.