NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence) ietvaros.
NATO daudznacionālās paplašinātās klātbūtnes Latvijā mērķis ir stiprināt aizsardzības un atturēšanas spējas Alianses austrumos. Tā sūta nepārprotamu signālu par NATO valstu stingro apņemšanos uzbrukumu pret jebkuru no sabiedrotajiem uztvert kā uzbrukumu visai Aliansei. NATO paplašinātā klātbūtne ir ar izteiktu aizsardzības raksturu, proporcionāla un atbilstoša starptautiskajām saistībām un prasībām.
Daudznacionālā sabiedroto kaujas grupa ieradās Latvijā 2017. gadā. Tās vadošā valsts Kanāda apņēmusies līdz 2026.gadam kaujas grupu pārveidot kaujas spējīgā brigādē. Kaujas grupā brīvprātīgi piedalās arī Albānija, Čehija, Islande, Itālija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Polija, Slovēnija, Slovākija un Spānija. Šīs valstis rotācijā uz Latviju sūta savas militārpersonas un kaujas spējīgu tehniku, lai atturētu jebkādu iespējamo agresiju un aizsargātu NATO teritoriju, ja rastos tāda nepieciešamība. Kanādas brigādes ieviešanas plāns paredz Latvijā izvietot līdz 2000 karavīriem. Līdz 2023. gada beigām Kanāda dislocēs Latvijā 15 tankus.
Arī Dānija 2023.gadā paziņoja, ka uz Latviju nosūtīts sauszemes spēku bataljonu, fregates un kaujas lidmašīnas. Daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi” Dānija un Latvija sadarbojas kā vadošās nācijas.
Sabiedroto spēki kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem piedalās kopīgās militārajās mācībās. Prasmju pilnveidošana un salāgošana starptautiskā līmenī veicina savstarpējo savietojamību. Balstoties šajā pieredzē, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.
Lai uzņemtu sabiedroto spēkus, Latvija sadarbībā ar Kanādu turpina attīstīt iesaistīto atbilstošu infrastruktūru: Lielvārdes Gaisa spēku bāzi, Ādažu militāro poligonu, topošo Sēlijas militāro poligonu, kas būs lielākais Baltijas valstīs un piedāvās divreiz plašākas apmācību, vingrinājumu un uzturēšanās iespējas kā Ādažu poligons.
Līdztekus Kanādas vadītajai NATO daudznacionālajai paplašinātajai klātbūtnei Latvijā, Lielbritānija ir vadošā valsts bataljona lieluma spēkiem Igaunijā, Vācija – Lietuvā, un ASV – Polijā.
NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā stiprina sabiedroto kolektīvo aizsardzību, pielāgojoties jaunajai drošības videi Eiropā pēc Krievijas neizprovocētā un pretlikumīgā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā (www.likumi.lv)