2024. gada 5. jūlijā Latviju darba vizītē apmeklēs Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna). Šī būs pirmā ienākošā ārvalstu ārlietu ministra vizīte, ko uzņem Baiba Braže. Darba vizītes fokusā būs divpusējā sadarbība ekonomikas un drošības jomās, kā arī sadarbība starptautiskajās organizācijās un formātos – ES, ANO, NATO un citās. Amatpersonas runās arī par turpmāko atbalstu Ukrainai un Krievijas iegrožošanas stratēģiju pirms gaidāmā NATO samita Vašingtonā šī gada 9.–11. jūlijā.
Vizītes laikā abi ārlietu ministri apmeklēs arī PATRIA grupas uzņēmuma SIA “Defence Partnership Latvia” militāro transportlīdzekļu ražotni Valmierā. M. Cahkna tiksies arī ar Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.
Dienas noslēgumā pulksten 19.45 abi ārlietu ministri piedalīsies sarunu festivāla LAMPA paneļdiskusijā “Neko par mums bez mums. Mazo valstu loma ANO”. Abas amatpersonas pasniegs arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu 5000 eiro apmērā.
Paneļdiskusijā piedalīsies arī ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidents Deniss Fransiss (Dennis Francis) un Latvijas Jauniešu delegāts ANO Kristofers Kārlis Krūmiņš. Diskusiju vadīs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs, dzejnieks Kārlis Vērdiņš.
Informācija
Latvijas Ārlietu ministrijas organizētās diskusijas mērķis ir pārrunāt mazo valstu aktuālos izaicinājumus un intereses un iespējas ietekmēt ANO. Diskusijā pārrunās arī tādas tēmas kā klimata pārmaiņas un jaunās paaudzes draudi – kiberdrošība, dezinformācija, mākslīgais intelekts.
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)
Latvija kandidē uz dalību ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Tas ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, kas minēts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Vēlēšanas paredzētas 2025. gada jūnijā Ņujorkā un, lai Latvija tiktu ievēlēta, ir nepieciešams iegūt 2/3 ANO dalībvalstu atbalstu.
Par Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu
Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva dibināta 2010. gadā. Tās mērķis ir stiprināt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi un pielietošanu, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī lai sekmētu latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Valodu balvas vērtība ir 5000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Balva šogad tiek pasniegta jau piecpadsmito reizi.
Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga (2009, 2012), Guntars Godiņš (2010, 2013, 2018), Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) (2011), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra (2014), Valts Ernštreits (2015), Livija Vītola (Livia Viitol) (2016), Rūta Karma (2017), Ilze Tālberga (2019), Lembits Vaba (Lembit Vaba) (2020), Daila Ozola (2021) un izdevniecība “Hea Lugu” (2022).