Varšavas samits apliecināja sabiedroto apņemšanos turpināt 2014. gadā aizsākto NATO pielāgošanās procesu, stiprinot Alianses kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējas Eiropā, lai atbildētu uz jauno drošības vidi un izaicinājumiem pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014. gadā un karadarbības Austrumukrainā.
Latvijai būtiskākais samitā pieņemtais lēmums saistās ar Alianses klātbūtnes stiprināšanu mūsu reģionā. Samitā tika paziņots, ka Kanāda uzņemsies vadošās valsts pienākumus daudznacionālajai bataljona lieluma kaujas grupai Latvijā.
Tāpat samitā Lielbritānija paziņoja, ka būs vadošā valsts kaujas grupai Igaunijā, Vācija – Lietuvā, bet ASV nodrošinās bataljonu Polijā. Tāpat samitā Alianse apstiprināja gatavību nodrošināt aizsardzību pret jebkāda veida drošības izaicinājumiem gan no austrumiem, gan no dienvidiem, gan konvencionāliem un asimetriskiem draudiem. Tostarp sabiedrotie vienojās stiprināt noturību pret hibrīddraudiem, apliecinot Alianses gatavību nepieciešamības gadījumā piemērot Vašingtonas līguma 5. pantu hibrīdā apdraudējuma gadījumā. Latvija augstu novērtē arī samitā pieņemto NATO un ES līderu kopīgo deklarāciju par turpmākās politiskās un praktiskās sadarbības stiprināšanu.
NATO Varšavas samits norisinājās 2016. gada 8. un 9. jūlijā.