Baiba Braže, Māris Riekstiņš un Edgars Rinkēvičs apspriežas
Foto: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja

Atzīmējot alianses 75. pastāvēšanas gadadienu, Vašingtonā no 9. līdz 11. jūlijam norisinājās ikgadējais NATO valstu un valdību vadītāju samits. Latvijas delegāciju vadīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

NATO samita laikā 32 dalībvalstu līderu uzmanības centrā bija jautājumi, kas saistīti ar NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

Lai turpmāk vēl efektīvāk atturētu Krieviju un ierobežotu tās agresīvās darbības pret Alianses dalībvalstīm, NATO samitā Vašingtonā dalībvalstu līderi vienojās par vienotas NATO stratēģijas izstrādi.

Vienlaikus NATO dalībvalstis apņēmās tuvākā gada laikā Ukrainai piešķirt militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krievijas izvērsto militāro agresiju.

Ņemot vērā gūtās atziņas no kara Ukrainā, NATO valstu un valdību vadītāji bija vienisprātis, ka Alianses valstīm ir nepieciešams ieguldīt aizsardzībā vairāk nekā 2% no valsts IKP, finansējumu ieguldot kaujas spēju attīstībā – tālās darbības raķešu sistēmās, pretgaisa aizsardzības sistēmās un iepērkot munīcijas rezerves šīm sistēmām. Tāpat tika pieņemti lēmumi par NATO klātbūtnes stiprināšanu NATO austrumu flangā, tai skaitā Baltijas valstīs.

NATO Samita ietvaros notika arī tikšanās NATO-Ukrainas Padomes formātā, kurā NATO valstu līderiem pievienojās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī tikšanās ar NATO partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā (Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Dienvidkoreju).

Vašingtonas samits bija pēdējais, kuru kā NATO Ģenerālsekretārs vadīja Jenss Stoltenbergs, kurš šo amatu ieņēma 10 gadu garumā. Kopš 2024. gada 1. oktobra NATO Ģenerālsekretāra pienākumus pilda bijušais Nīderlandes premjerministrs Marks Rute.

Plašāk

09.-11.07.2024. Ārlietu ministre Baiba Braže piedalās NATO samitā Vašingtonā