Dzimis 1905. gada 17. Novembrī, Valmierā Miris 1942. gada 16. martā, Astrahaņas cietumā Nr. 2

Mācījies Valmieras reālskolā, 1921. gadā beidzis Bērzaines Valsts ģimnāziju.

1924. gadā beidzis Turkuēnas liceju Francijā, 1927. gadā – Parīzes Universitātes Juridisko fakultāti un Parīzes Politikas zinātņu skolas Diplomātisko nodaļu.

Dienests Latvijas Ārlietu ministrijā

No 1927. gada – III šķiras sekretārs, atašejs, II un I šķiras sekretārs Administratīvajā un protokola nodaļā (1930.–1932. gadā – atašejs sūtniecībā Itālijā); no 1934. gada septembra – Administratīvās un protokola nodaļas vadītājs; no 1936. gada janvāra – Juridiskās nodaļas vadītājs, vienlaikus arī ministrijas pārstāvis Valūtas komisijā; no 1938. gada novembra līdz 1940. gada augustam – Līgumu departamenta direktors.

Vairāku Ārlietu ministrijas nodaļu pārziņā esošos starptautisko konvenciju un divpusējo līgumu izstrādes un slēgšanas jautājumus 1938. gada novembrī pārņēma jaundibinātais Līgumu departaments. Tā vadītājs A. Kampe devās daudzos ārvalstu komandējumos. Ar viņa aktīvu dalību 1939. gadā tika noslēgti Latvijas valstij svarīgi līgumi ar PSRS un Vāciju.

Apbalvots ar Austrijas, Beļģijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas ordeņiem.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570. f., 14. apr., 712., 713. l.

Represijas 

Apcietināts 1940. gada 18. oktobrī un ieslodzīts Rīgas 1. cietumā.

Apsūdzība 1941. gada 5. aprīlī: “1928. gadā iestājies un aktīvi darbojies kontrrevolucionāri fašistiskajā partijā “Zemnieku savienība” [..], 1939. gadā iestājies militāri-fašistiskajā organizācijā “aizsargi”. [..] strādāja atbildīgas amatos Ārlietu ministrijā. Būdams Ārlietu ministrijas Līgumu departamenta direktors, nodarbojies ar informācijas vākšanu pret PSRS. [..] vervējis aģentus”.

Apsūdzēts pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 584. un 586. panta

Nosūtīts uz Astrahaņas cietumu Nr. 2. PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes 1942. gada 7. februāra nolēmums – nāves sods nošaujot.

Spriedums izpildīts 1942. gada 16. martā.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., P-6638. l.