 |
|
| Dzimis 1902. gada 5. oktobrī, Rīgā | Miris 1986. gada 15. janvārī, Valmierā |
1921. gadā beidzis Valsts vidusskolu pieaugušajiem Rīgā. 1921. gadā sācis studijas Latvijas Augstskolā, 1929. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tieslietu nodaļu.
Dienests Latvijas Ārlietu ministrijā
No 1919. gada augusta – jaunākais kancelejas ierēdnis Ārlietu ministrijas Informācijas departamentā (pēc tam – vecākais kancelejas ierēdnis, sekretāra palīgs un III šķiras sekretārs); 1924.–1934. gadā uzraudzījis goda konsulātu darbību Balkānu valstīs, strādājis sūtniecībās Francijā un Polijā, Ārlietu ministrijas Preses nodaļā un Baltijas valstu nodaļā (no 1927. gada novembra I šķiras sekretārs); 1934. gada martā iecelts par Rietumu nodaļas vadītāju; no 1936. gada janvāra – I šķiras sekretārs, padomnieks Latvijas sūtniecībā Vācijā; no 1938. gada aprīļa – Politiski ekonomiskā departamenta (no novembra – Politiskā departamenta) direktors; no 1939. gada novembra, saglabājot amatu Ārlietu ministrijā, strādāja Tieslietu ministrijā par Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes priekšnieku; 1940. gada augustā atbrīvots amata likvidācijas dēļ.
1941. gadā strādājis Latvijas PSR Finanšu tautas komisariāta Valsts ieņēmumu pārvaldē par vecāko inspektoru.
Diplomāta A. Stegmaņa un kara ministra, ministru prezidenta biedra Jāņa Baloža ģimenes saistīja tuva draudzība. 1939.–1940. gadā, pastāvot asam konfliktam starp J. Balodi un prezidentu Kārli Ulmani, Ministru kabinets uzdeva Politiskā departamenta direktoram A. Stegmanim kārtot vācbaltiešu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas lietas. Kopš 1939. gada novembra strādāja Tieslietu ministrijā un ārlietu jautājumu lemšanā vairs nepiedalījās.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Beļģijas, Dienvidslāvijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas ordeņiem.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570. f., 14. apr., 1437. l.
Represijas
Apcietināts 1941. gada 16. jūnijā. Aizvests uz Vjatkas labošanas darbu nometni Kirovas apgabalā.
Apsūdzība uzrādīta 1941. gada 23. novembrī: “[..] Izmeklēšanā noskaidrots, ka Stegmanis no 1919. līdz 1939. gadam strādāja buržuāziskās Latvijas Ārlietu ministrijā dažādos diplomātiskajos amatos, bija buržuāziski fašistiskās Latvijas diplomātiskais pārstāvis daudzās Rietumeiropas valstīs. No 1938. līdz 1939. gadam ieņēma Ārlietu ministrijas Politiski ekonomiskā departamenta direktora vietu. Par sekmīgu diplomātisko darbību Stegmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un dažādiem citiem ordeņiem, ņemot vērā iepriekš teikto, Stegmanis tiek apsūdzēts par to, ka [..] daudzus gadus bijis vadošajos amatos Latvijas buržuāziski fašistiskajā valsts aparātā Ārlietu ministrijā, tas ir, noziegumos, kas noteikti KPFSR Kriminālkodeksa 5813. pantā”.
Ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes 1942. gada 9. decembra nolēmumu notiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 5813. panta, piespriežot 10 gadus ieslodzījuma labošanas darbu nometnē.
1948. gada 31. maijā PSRS Iekšlietu ministrijas Vjatkas labošanas darbu nometnes ieslodzīto atlases komisija pieņēma slēdzienu par A. Stegmaņa nosūtīšanu uz speciālo nometni – Luglagu – Kazahijas PSR Karagandas apgabala Doļinskas ciemā. 1951. gada februārī viņš nosūtīts izsūtījuma nometinājumā uz Krasnojarskas novada Abanas rajonu (strādājis Abanas mežsaimniecībā par atsveķotāju, meistaru kokapstrādes cehā). 1956. gada aprīlī atbrīvots no izsūtījuma nometinājumā un nosūtīts speciālajā nometinājumā uz Kirovas apgabala Kajas rajonu (strādāja par svešvalodu skolotāju Kajas vidusskolā). 1962. gada janvārī noņemts no speciālā nometinājuma uzskaites bez tiesībām dzīvot Latvijas PSR.
1964. gada oktobrī atļauts atgriezties Latvijā. Atgriezies 1965. gadā. Skolotājs Valmieras vakarskolā.
Miris 1986. gada 15. janvārī Valmierā.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., P-5398. l.; 1987. f., 1. apr., 14069. l.