Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedriskā doma bija apjautusi, ka nacionālās valstis nespēj nodrošināt pilnīgu cilvēktiesību aizsardzību, tādēļ nepieciešama starptautiska institūcija, kas šo lomu varētu pildīt.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir 1950.gadā Eiropas Padomes ietvaros izveidota reģionāla cilvēktiesību aizsardzības institūcija. Tiesa izskata sūdzības par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) un tās papildprotokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās papildprotokolu interpretāciju
Tiesā ir 46 tiesneši – pa vienam tiesnesim no katras Eiropas Padomes dalībvalsts. Kandidātus tiesneša amatam izvirza katra Konvencijas dalībvalsts. No trīs dalībvalsts nosauktajiem kandidātiem Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ievēl vienu. Atbilstoši tiesnešu amata kritērijiem tiesnešiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un atbilstoši kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tiesu institūcijās. Jāuzsver, ka amata pienākumu laikā tiesneši ir neatkarīgi, tie nepārstāv valsti, kura tos izvirzījusi tiesneša amatam. Tiesnešus ievēl uz 9 gadiem, un līdz ar Konvencija 15.papildprotokola spēkā stāšanos 2021.gada 1.augustā tiesnešu kandidāti nedrīkst pārsniegt 65 gadu vecumu.
2022.gada 16.martā Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma rezolūciju Nr. CM/Res(2022)2, izslēdzot Krievijas Federāciju no Eiropas Padomes. Līdz ar to kopš 2022. gada 16. septembra Krievijas Federācija atbilstoši Konvencijas 58.pantam vairs nav Konvencijas dalībvalsts.
No 46 tiesnešiem viens tiesnesis ir Tiesas prezidents, kurš vada Tiesas darbu un kuram palīdz vēl divi tiesneši – viceprezidenti. Tiesneši ir sadalīti piecās nodaļās (katrā nodaļā 9-10 tiesneši), kuru ietvaros tiek veidotas Tiesas palātas septiņu tiesnešu sastāvā un Tiesas komitejas triju tiesnešu sastāvā. Tiesas komiteja izskata sūdzības par jautājumiem, kuros Tiesai ir labi iedibināta judikatūra, savukārt Tiesas palāta izskata sūdzības par jautājumiem, kuros šāda judikatūra vēl nav izveidojusies. Ja kāda palātā izskatāmā sūdzība skar nopietnus jautājumus par Konvencijas vai tās papildprotokolu interpretāciju vai sūdzības izskatīšana var novest pie rezultāta, kas nesaskan ar Tiesas iepriekš iedibināto judikatūru, palāta sūdzību var nodot izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Tiesvedības puses lietu var lūgt nodot izskatīšanai Lielajā palātā pēc tam, kad ir pieņemts palātas spriedums.
2024.gada 16.aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no Latvijas Tiesas tiesneša amatā ievēlēja Artūru Kuču, un kopš 2024.gada 3.septembra Artūrs Kučs pilda Tiesas tiesneša amata pienākumus, darbojoties Tiesas Pirmajā nodaļā.
Artūrs Kučs ir ceturtais no Latvijas ievēlētais tiesnesis Tiesā. Pirmais no Latvijas ievēlētais tiesnesis no 1995. līdz 2004.gadam bija Egils Levits. No 2005. līdz 2014.gadam no Latvijas ievēlētā tiesnese bija Ineta Ziemele, savukārt no 2015.gada līdz 2024.gadam – Mārtiņš Mits.
Konvencijas dalībvalstīm jāiesniedz trīs līdz piecu ad hoc tiesnešu saraksts, no kura Tiesas priekšsēdētājs var izvēlēties ad hoc tiesnesi konkrētas lietas izskatīšanai, ja no attiecīgās valsts ievēlētā tiesneša amats šīs lietas izskatīšanas laikā ir vakants vai ievēlētais tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā.
2024.gada 5.novembrī Ministru kabinets grozīja Latvijas ad hoc tiesnešu sarakstu, kurā šobrīd pēc Artūra Kuča stāšanās Tiesas pastāvīgā tiesneša amatā ir iekļauti Jautrīte Briede, Mārtiņš Mits, Jānis Neimanis un Daiga Rezevska.