Rīga, 29.sept., LETA. Klimata pārmaiņu ietekme uz mazo salu likteni aktualizē jautājumu par šo salu valstiskumu, aģentūrai LETA atzina ANO Starptautisko tiesību komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks profesors Mārtiņš Paparinskis.
Viņš atzīmēja, ka viena no tēmām, ar kurām strādā ANO Starptautisko tiesību komisija, ir jūras līmeņa celšanās, savukārt šajā kontekstā viena no apakštēmām, kas tiek vērtēta, ir jūras līmeņa celšanās iespējamā ietekme uz valstiskumu.
Paparinskis uzsvēra, ka, domājot par valsti, tā tradicionāli tiek definēta vai aprakstīta ar atsauci uz teritoriju, kurā dzīvo valsts pilsoņi un kuru kontrolē valsts valdība. Viņš skaidroja, ka jautājums šajā kontekstā ir par to, kā jūras līmeņa celšanās ietekmē valstis. Tās var pilnībā pazust zem ūdens, taču tuvāks drauds ir dzīvotspējai neatbilstoša dzīves kvalitāte, piemēram, ja jūras ūdens saindē dzeramā ūdens krājumus.
"Jautājums ir par to, vai šādā gadījumā var turpināt runāt par valstiskumu," sacīja profesors.
Pēc viņa teiktā, mazās salu valstis ANO aizvadīto pēdējo sešu, septiņu gadu laikā bijušas ļoti aktīvas un aktualizējušas jautājumu par valstiskumu, uzstājot, ka šajā īpašajā situācijā, kad mazo valstu turpmāko pastāvēšanu apdraud no klimata pārmaiņām izrietošā jūras līmeņa celšanās, tās ir ārkārtīgi negodīgā situācijā.
Pēc eksperta paustā, mazās valstis uzskata, ka, lai gan to ietekme uz antropogēnām klimata izmaiņām ir bijusi minimāla, tās ir gan pirmās, gan visvairāk cietušās no šīm pārmaiņām, tādēļ būtu netaisnīgi tām atņemt valstiskumu. Paparinskis atzīmēja, ka starptautisko tiesību un politikas jomā šis ir viens no aktuālākajiem jautājumiem.
Paparinskis klāstīja, ka šie jautājumi tiek risināti daudzos formātos, taču, iespējams, ar nedaudz citiem akcentiem. Viņš pieminēja, ka daudzās starptautiskās organizācijās un institūcijās šis jautājums ir būtisks.
ANO Starptautisko tiesību komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks minēja, ka maijā Starptautiskais jūras tiesību tribunāls pieņēma konsultatīvo viedokli. Tas bija tiesas process, kurā pagājušajā gada nogalē piedalījās arī Latvija. Tribunāls izskatīja jautājumu par jūras tiesībām un ietekmi uz vidi. ANO Starptautiskā tiesa patlaban ir konsultatīvā viedokļa vērtēšanas procesā, kur ir uzdots plašāks jautājums par klimata izmaiņām un to iespējamo ietekmi īpaši attiecībā uz mazajām salu valstīm.
"ANO Starptautisko tiesību komisijā mēs runājam ne tikai par jūras līmeņa celšanās ietekmi uz valstiskumu, bet arī uz jūras robežām un cilvēktiesībām. Tas ir diezgan nozīmīgs starptautiskās dienaskārtības jautājums ANO Ģenerālajā asamblejā un citās institūcijās, kas strādā tieši ar jūras jautājumiem," uzsvēra profesors.
Taujāts, kāpēc Latvijai ir svarīgi piedalīties šajās diskusijās par mazo salu likteni un to valstiskumu, Paparinskis uzsvēra, ka daļēji šis ir jautājums par ārpolitisko dimensiju, kas būtu uzdodams Latvijas Ārlietu ministrijai un diplomātiem. Taču, raugoties no juridiskā viedokļa, pievienotā vērtība ir divos aspektos. Pirmkārt, Latvija atgādina par Baltijas valstu juridisko pozīciju attiecībā uz turpinātību un ienes to arī plašākā diskusijā.
"Tas nostiprina Latvijas pozīciju svarīgajā jautājumā par turpinātību attiecībā uz pirms Otrā pasaules kara Latviju. Otrkārt, starptautiskajās organizācijās rīcības efektivitātei bieži ir svarīgi tas, ka valstis rīkojas ne pilnībā oportūnistiski. Protams, katrai valstij ir arī savas īpašas intereses, jautājumi, kas ir ļoti tieši saistīti ar valsts vai reģiona drošību," teica Paparinskis.
Viņš norādīja, ka tajā pašā laikā rīcības efektivitāti palielina tas, ka valstis parāda savu ieinteresētību un spēju kompetenti strādāt ar jautājumiem, kas tām var nebūt paši degošākie. Profesors skaidroja, ka, runājot, piemēram, par citiem, tieši aktuāliem jautājumiem, citas valstis atcerēsies, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kam rūpēja arī vispārības problēmas. Viņaprāt, tas ir praktisks diplomātisks apsvērums, lai palielinātu pozīcijas leģitimitāti citos jautājumos.
ANO Starptautisko tiesību komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks arī atgādināja, ka valsts turpinātības princips Latvijas kontekstā bija svarīgs, jo tas atspoguļoja Latvijas un Baltijas valstu pozīciju, proti, ka mēs neesam jauna, 1990.gadā dibināta valsts. Atbilstoši šim principam Baltijas valstis turpina pirms padomju okupācijas pastāvējušo valstu juridisko personību, un ar ļoti būtiskām sekām attiecībā uz starptautiskām tiesībām un pienākumiem. Viņaprāt, Latvijas starptautisko tiesību kontekstā šis ir viens no centrālajiem jautājumiem.
Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA norādīja, ka mazo salu jaunattīstības valstīs dzīvo aptuveni 65 miljoni cilvēku. Klimata pārmaiņas izraisa jūras līmeņa celšanos, kas apdraud mazo salu valstu pastāvēšanu, jo tām paredz teritoriju applūšanu. Tāpēc ir būtiski attiecināt starptautiskās tiesības uz valstīm, kuras skārušas klimata pārmaiņas.
ĀM atzīmēja, ka Latvija, dibināta 1918.gadā un zaudējusi kontroli pār savu teritoriju okupāciju periodā, juridiski turpināja pastāvēt. Šo valsts nepārtrauktības principa piemērošanu Latvija atbalsta arī saistībā ar jūras līmeņa celšanos. Tas nozīmē atzīt mazo salu valstu valstiskumu un jūras robežas, neatkarīgi no klimata pārmaiņu ietekmes uz tās teritoriju. Šādu apņemšanos Latvija izteikusi Tuvalu, tādējādi paužot atbalstu ANO dalībvalstīm, kuras skar klimata pārmaiņas.
Kā ziņots, ANO Ģenerālās asamblejas laikā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) piedalījās sanāksmē par jūras līmeņa celšanos un tās juridiskajām dimensijām. Ministre uzsvēra, ka klimata pārmaiņu izraisītā jūras līmeņa celšanās nedrīkst ietekmēt valstiskumu.
Publicēta: 29.09.2024 10:19
Inese Trenča, LETA