2020. gada 21. maijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs attālināti vadīja 17. Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēdi, kurā skatīja ziņojumus par Latvijas tautsaimniecības attīstības stratēģiju, valsts tēla veidošanas stratēģijas progresu, kā arī priekšlikumiem Latvijas valstij vēlamā ārvalstu investora profila izveidē un aktualitātēm Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību tīkla optimizācijā. Sanāksmes noslēgumā tika apspriestas konkrētas iespējas atjaunot tūristu plūsmu uz Latviju no epidemioloģiski mazāk skartajām reģiona valstīm.
Atklājot sanāksmi, E. Rinkēvičs norādīja: “Šie darbakārtības jautājumi ir īpaši aktuāli tieši šobrīd, kad strādājam pie ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas. Jautājumi, kas skar eksporta veicināšanu un investīciju piesaisti “jaunajā realitātē”. Tādēļ svarīgi tikties jau šodien.”
Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga prezentētā stratēģija Latvijas tautsaimniecības attīstībai vēl ir tapšanas stadijā un gaida apstiprinājumu Ministru Kabinetā. Stratēģijas mērķis: īstermiņā – panākt pēc iespējas mazāku krīzes negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmējdarbību, vidējā termiņā – panākt strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai.
Vienotā, skaidrā un fokusētā stratēģija būs nozīmīgs pamatdokuments eksporta atbalstam un investīciju piesaistei. Svarīgi sākt tās ātru ieviešanu, tādēļ padome to konceptuāli atbalstīja.
Jūnijā plānots nākt klajā ar Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu, septembrī – ar mārketinga piedāvājumu, bet decembrī – jau ar konkrētu mārketinga plānu. Jaunā koncepcija iekļaus 24 dažādas esošās valsts tēlu raksturojošās stratēģijas, ar mērķi veicināt eksportu un inovācijas un piesaistīt investīcijas un tūrismu.
Īsākā termiņā plānots fokusēties uz starptautisku atzinību iemantojušo veiksmīgo Latvijas pieeju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tā ļauj popularizēt Latviju kā valsti, kas “spēj sarežģītas lietas izdarīt ātri, radoši un pasaules līmenī”. Vienota valsts ekonomiskā tēla koncepcija ir īpaši nozīmīga Latvijas pārstāvjiem vēstniecībās un pārstāvniecībās un katram, kurš pārstāv Latviju ārvalstīs.
Padome vienbalsīgi pauda gatavību savā darbā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī izmantot ekonomiskā valsts tēla mārketinga piedāvājumu, kā arī aktīvi iesaistīties mārketinga ieviešanas plāna izstrādē, ar mērķi to apstiprināt līdz gada beigām.
Attiecībā uz ārvalstu investīcijām un vēlamo ārvalstu investora profilu, padomes dalībnieki vienojās par nepieciešamību īstenot proaktīvu rīcību tādu investoru piesaistē, kas nāk no demokrātiskām un drošām valstīm, ir finansiāli stabili, un kuru līdzšinējā darbībā nav pamanīti reputācijas riski.
LIAA sniegtie priekšlikumi Latvijas valstij vēlamā ārvalstu investora profila izveidē guvuši jaunu aktualitāti ekonomikas atveseļošanas kontekstā. Situācija saistībā ar investīcijām visā pasaulē ir ļoti komplicēta. No vienas puses to raksturo daudzu investoru piesardzība, no otras puses - tiek ieguldīti ievērojami publiskie finanšu līdzekļi. Daudzas nozares ir kļuvušas īpaši ievainojamas, un jāraugās, lai nenotiktu to nevēlama pārņemšana. Tāpat daudzu valstu valdības spriež par ražotņu atgriešanu to izcelsmes valstīs.
LIAA informēja padomi par tās pārstāvniecību tīkla optimizāciju. Šobrīd LIAA ir 20 pārstāvniecības 18 valstīs. LIAA tīklu optimizācija notiek, ņemot vērā uzņēmēju aptaujas, izvērtējot esošo pārstāvniecību izmaksas, lietderību un pienesumu, kā arī konsultējoties ar Ārlietu ministriju. Atsevišķas LIAA pārstāvniecības paredzēts slēgt, bet citas – esošajā budžetā atvērt prioritārās valstīs un pilsētās. Padome pauda atbalstu LIAA iecerēm.
Sanāksmes noslēgumā E. Rinkēvičs aicināja Ekonomikas ministriju, LIAA un Satiksmes ministriju cieši sadarboties ar Ārlietu ministriju ienākošā tūrisma veicināšanā no epidemioloģiski mazāk skartajām reģiona valstīm, pakāpeniski paplašinot Baltijas valstīs ieviesto brīvo ceļošanu. Lai tas darbotos, nepieciešams izvērtēt iespēju atcelt 14 dienu pašizolācijas prasību mērķa valstu pilsoņiem, ierodoties Latvijā. Satiksmes ministrs un ekonomikas ministrs pauda atbalstu priekšlikumam un atsaucās E. Rinkēviča aicinājumam iecelt atbildīgos, kuri savstarpēji koordinētos, lai identificētu risināmos jautājumus.
Ārējās ekonomiskās koordinācijas padomes sēdē piedalījās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Valsts prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkana un ekonomikas padomniece Alise Pīka, Ministru prezidenta ārlietu padomniece Dana Goldfinča un ekonomikas padomnieks Jānis Upenieks, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš; LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Padomes sēdē tika pieaicināta Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomniece Anda Catlaka, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne un Latvijas Institūta direktore Vita Timermane-Moora.
Informācijai
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome dibināta 2012. gadā un ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes un citu institūciju sadarbību sekmīgas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā. Tā veido sistemātisku dialogu starp valsts un nevalstisko sektoru. Tajā pārstāvēti arī ekonomikas, satiksmes un zemkopības ministri, Valsts prezidenta un Ministru prezidenta padomnieki ārlietu un ekonomikas jautājumos, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāji. Padome sanāk vidēji divas reizes gadā.