2024. gada 10. un 11. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Ženēvā, Šveicē, tikās ar Šveices Federālo padomnieku, Ārlietu departamenta vadītāju Ignacio Kassisu (Ignazio Cassis), kā arī uzrunāja Ženēvas Zinātnes un diplomātijas (Geneva Science and Diplomacy Anticipator, GESDA) samita dalībniekus.
B. Braže sarunā ar Šveices kolēģi pārrunāja Latvijas un Šveices politisko dialogu un dipusējo sadarbību. Latvijas ārlietu ministre augstu novērtēja Latvijas un Šveices sadarbības programmu 2019.–2029. gadam, tostarp izceļot programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” atklāšanu š. g. 2. oktobrī Latvijas Bērnu slimnīcā. Savukārt Eiropas Kodolpētniecības organizācijā (CERN, Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire), kuras galvenā mītne atrodas Ženēvā, šobrīd darbojas 18 Latvijas zinātnieki. Tiek strādāts, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu CERN dalībvalsti.
Pārrunājot starptautiskās aktualitātes, ārlietu ministre B. Braže pateicās par Šveices atbalstu Ukrainai, tostarp, organizējot pirmo Ukrainas miera samitu.
Attiecībā uz Ukrainu ministri bija vienisprātis – lai atbalstītu Ukrainu, jāturpina rīkoties izlēmīgi.
“Ar Šveices kolēģi pārrunājām iespējas ciešāk sadarboties, lai sasniegtu ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainā, kas balstītos ANO Statūtos,” uzsvēra Baiba Braže.
Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē 2026.–2027.g. kontekstā B. Braže pauda Latvijas interesi par Šveices kā ANO Drošības padomes dalībvalsts 2023.–2024. gada pieredzi. Ministre arī apsveica Šveici ar neseno ievēlēšanu ANO Cilvēktiesību padomē.
Vizītes ietvaros ārlietu ministre piedalījās arī Ženēvas Zinātnes un diplomātijas samita diskusijā par to, kā labāk paredzēt un sagatavoties nākotnes izaicinājumiem, ņemot vērā zinātnes un tehnoloģiju straujo attīstību. Augsta līmeņa panelī kopā ar Šveices, Indijas, Polijas, AAE un Salvadoras pārstāvjiem, B. Braže uzsvēra nepieciešamību sadarboties zinātnes, uzņēmēju un politiķu kopienām katrā valstī un starptautiskā līmenī, apvienojot labākās zināšanas un to ieviešanas praksi dzīvē.
“Zinātnes sasniegumi ir vairāk jāstāsta plašākai sabiedrībai. Zinātnes komercializācijā un eksportā svarīga ir komunikācija – lai starp akadēmisko vidi un uzņēmējiem būtu savstarpējā izpratne. Tāpat tas ir svarīgi, veidojot pierādījumos balstītu politiku. Attiecībā uz investīcijām nākotnes tehnoloģijās jāspēj pieņemt drosmīgi lēmumi,” konferencē norādīja B. Braže.
Tāpat viņa uzsvēra, ka “mēs – Latvija – esam pasaules līderi kvantu tehnoloģiju attīstībā, kā arī 5G un 6G attīstībā. Jāmin, ka Latvija izceļas ES valstu vidū ar salīdzinoši augstu sieviešu īpatsvaru zinātnē”.
Tiekoties ar Ženēvā strādājošajiem latviešiem, B. Braže pateicās par latviskuma saglabāšanu svešumā un aicināja dalīties ar zināšanām un pieredzi, atbalstot Latvijas ekonomikas attīstību.
Ārlietu ministre sniedza interviju Šveices laikrakstam Der Tages-Anzeiger..
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)
Latvija kandidē ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Mērķis ir panākt, lai mūsu reģionam svarīgākie jautājumi – atbalsts Ukrainai, starptautisko tiesību stiprināšana, seksuālās vardarbības konfliktos izskaušana, kiberdrošība, MI un dezinformācijas apkarošana – būtu ANO DP uzmanības lokā. Latvija dara visu iespējamo, lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos. ANO Drošības padomē ir 15 valstis, no kurām piecas ir pastāvīgās padomes locekles.
