Ārlietu ministrija nosoda Krievijas varasiestāžu rīcību, tām ierosinot arvien jaunas tiesvedības un citus administratīvus pasākumus pret opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju, viņa līdzgaitniekiem un atbalstītājiem.
15. februāra tiesas sēde par ierosinātajām lietām pret A. Navaļniju, apsūdzot viņu par krāpniecību lielos apmēros un par necieņu pret tiesu, ir vērtējama kā kārtējais politiski motivētais pasākums A. Navaļnija apklusināšanai un viņa iespējamai ilgstošai paturēšanai apcietinājumā. Tiesas sēdes noturēšana ieslodzījuma vietā ir bezprecedenta gadījums. Ierobežojot plašākas sabiedrības pieeju sēdei, process tiek padarīts necaurskatāms.
A. Navaļnijs jau vairāk kā gadu atrodas apcietinājumā, bet liela daļa viņa domubiedru ir bijuši spiesti pamest Krieviju ierosināto tiesvedību vai personiskās drošības risku rezultātā. Viņa vadītās organizācijas (Korupcijas apkarošanas fonds un A.Navaļnija štābi) ir pārtraukušas darbību, jo 2021. gada vasarā Krievijas tiesa tās atzina par ekstrēmistiskām organizācijām.
Izmantojot šo pašu formālo iemeslu, Krievijas varasiestādes īsteno vārda brīvību ierobežojošus pasākumus un pieprasa dzēst ar A. Navaļniju saistītus materiālus plašsaziņas līdzekļos, kas informē par A. Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda veiktajām izmeklēšanām.
Šis statuss ir arī liedzis A.Navaļnija līdzgaitniekiem dalību pagājušā gadā notikušajās Valsts Domes vēlēšanās.
Pēc neatkarīgo cilvēktiesību organizāciju vērtējuma, par piedalīšanos vērienīgajās A. Navaļnija atbalstam rīkotajās protesta akcijās, kas 2021.gada sākumā notika daudzviet Krievijā un tika brutāli apspiestas, ir ierosinātas 170 krimināllietas.
Latvija atkārtoti aicina Krieviju ievērot demokrātijas pamatvērtības un starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies EDSO un Eiropas Padomē un pieprasa atbrīvot opozīcijas līderi A.Navaļniju atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem un izbeigt pret viņu, viņa līdzgaitniekiem un atbalstītājiem vērsto politisko vajāšanu.