Ārlietu ministrija stingri nosoda Krievijā izvērsto politiskās opozīcijas, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo mediju vajāšanu un vārda brīvības apspiešanu. Svaigākā liecība tam ir opozīcijas politiķa, žurnālista, publicista un vēsturnieka Vladimira Kara-Murzas notiesāšana uz 25 gadiem cietumā, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām.
V. Kara-Murza ir viens no redzamākajiem Krievijas opozīcijas politiķiem, aktīvs cilvēktiesību cīnītājs, tuvs 2015. gadā nogalinātā opozicionāra Borisa Ņemcova līdzgaitnieks, kā arī ilggadējs Krievijā valdošā režīma kritiķis. Bijis Magņitska saraksta pieņemšanas veicinātājs. Politiķis aktīvi iestājas pret Krievijas agresiju Ukrainā.
V. Kara-Murza tika aizturēts 2022.gada aprīlī, viņam tika izvirzītas absurdas apsūdzības saistībā ar pretkara pozīciju un cilvēktiesību, tajā skaitā politieslodzīto tiesību aizsardzības aktivitātēm.
Politiķim piespriestais sods ir vērtējams kā tieša vēršanās pret viņa politisko aktivitāti un publiski paustajiem, no varas atšķirīgajiem uzskatiem, īpaši par kritiku Krievijas karam Ukrainā. Nepamatotais spriedums, kas smaguma ziņā pielīdzināms vien sodam par vissmagākajiem kriminālnoziegumiem, ir uzskatāms par paraugprāvu citu pilsonisko aktīvistu iebiedēšanai, lai vēl vairāk mazinātu alternatīvu viedokļu izpausmes Krievijas publiskajā telpā.
V. Kara-Murzas notiesāšana nav atsevišķs gadījums Krievijā. Līdz ar Krievijas karu Ukrainā Krievijas iekšienē ir daudzkārt pastiprinājusies sabiedriskās un informācijas telpas kontrole un alternatīvo viedokļu apspiešana. Tiek stiprināta represīvā likumdošana un sodītas jebkādas sabiedriskās aktivitātes, kas kritizē Kremļa politiku, īpaši attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā. Personu sodīšana par publiski paustu kritiku karam ir ieguvusi masveida raksturu. Varas īstenotā represīvā politika faktiski atņem iespēju paust alternatīvu viedokli, izskauž vietu publiskai diskusijai un sabiedriskajiem protestiem.
Latvijas vēstniecība Krievijā ir piedalījusies V. Kara-Murzas tiesas sēžu novērošanā. Tiesas sēdes ir bijušas slēgtas. Tiesas procesa necaurskatāmība vēlreiz apliecina režīma bailes no atklātības un lietas politisko raksturu.
Ievērojot absurdo un nehumāno tiesas prāvu pret V. Kara-Murzu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir lēmis Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā iekļaut 10 personas, kas līdzatbildīgas par V. Kara-Murzas vajāšanu. Lēmums pieņemts atbilstoši Imigrācijas likuma 61. panta otrajai daļai un paredz noteikt liegumu šīm personām ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.