2023. gada 29. novembrī Ārlietu ministrijā notika seminārs “Latvijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā: līdzšinējā pieredze un turpmākais”. Ukrainas un Latvijas valsts sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju pārstāvji, kā arī Latvijas uzņēmēji diskutēja par priekšnosacījumiem Latvijas uzņēmēju iesaistei Ukrainas atjaunošanā un dalījās viedokļiem par līdzšinējo pieredzi un gūtajām mācībām.
Semināru atklāja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols (Anatolii Kutsevol) un attālināti – Ukrainas Kopienu, teritoriju, un infrastruktūras attīstības ministrijas ministra vietniece Eiropas lietās Anna Jurčenko (Anna Yurchenko).
Valsts sekretārs uzrunā uzsvēra, ka Ukraina arī turpmāk būs Latvijas prioritāte rekonstrukcijas un attīstības sadarbības projektu jomā, kā arī pateicās uzņēmējiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem par līdzšinējo iesaisti. A.Pelšs aicināja uzņēmumiem aktīvi dibināt kontaktus un meklēt sadarbības iespējas Ukrainā jau tagad.
Seminārā piedalījās LIAA pārstāvis Ukrainā Ainārs Mežulis, fonda “Uzņēmēji mieram” direktore Laura Skrodele, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ES projektu nodaļas vadītāja Līga Šiceva, ALTUM Eksporta garantiju daļas vecākais projektu vadītājs Aivis Dembovskis un Latvijas vēstniecības Ukrainā vadītāja vietniece Madara Siliņa. Semināru apmeklēja vai tiešsaistes norisi vēroja Latvijas uzņēmēju un nevalstiskā sektora pārstāvji.
Informācijai
Latvija iesaistās Ukrainas rekonstrukcijas procesā, pamatā darbību fokusējot uz Čerņihivas apgabala vajadzībām. 2023. gadā Ārlietu ministrija Ukrainā īstenojusi rekonstrukcijas projektus kopā ar sadarbības partneriem: ANO Attīstības programmu (sociālās infrastruktūras objekti), fondu “Uzņēmēji mieram” (mājokļu atjaunošana Jahindes ciemā), “Centrs MARTA” (sieviešu rehabilitācijas centru izveide) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (atbalsts teritoriālai plānošanai rekonstrukcijas jomā). Latvija iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijā ilgtermiņā, ik gadu šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem atvēlot 5 miljonus eiro.
