2021. gada 12. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Igaunijas organizētajā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes neformālajā tiešsaistes diskusijā par situāciju Krimā septiņus gadus pēc Krievijas Federācijas īstenotās prettiesiskās aneksijas. Ārlietu ministrs apliecināja stingru Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un tās teritoriālajai nedalāmībai, norādot, ka Latvija turpinās uzturēt Krimas okupācijas neatzīšanas politiku. “Krievijas rīcība ir starptautisko tiesību pārkāpums, kas negatīvi ietekmē starptautisko drošību un stabilitāti. Jau septiņus gadus starptautiskā sabiedrība skaidri paudusi atbalstu Ukrainai un starptautisko tiesību ievērošanai.”
E. Rinkēvičs norādīja, ka situācija Krimā arvien pasliktinās. Latviju īpaši satrauc cilvēktiesību pārkāpumi un represijas pret Krimas tatāru kopienas pārstāvjiem un citām etniskajām grupām. Visi cilvēktiesību pārkāpumi ir jāizmeklē, un vainīgie jāsauc pie atbildības. Vienlaikus ārlietu ministrs atkārtoja prasību Krievijai nodrošināt starptautiskajiem cilvēktiesību pārraudzības mehānismiem piekļuvi okupētajām teritorijām. Ministrs pauda bažas par pieaugošo militarizāciju Krimā, kas negatīvi ietekmē drošības situāciju Melnās jūras reģionā. Īpaši satraucoši ir Krievijas centieni mainīt Krimas demogrāfisko stāvokli, tāpat arī turpinās Krievijas īstenotā “pasportizācijas” politika un Krimas iedzīvotāju iesaukšana Krievijas bruņotajos spēkos, tā pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības.
ANO Drošības padomes neformālo (tā dēvēto Arria formāta) sanāksmi “Krima: septiņi gadi Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu” vadīja Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa (Eva-Maria Liimets). Latvija bija starp vairāk nekā 20 diskusijas galvenajām atbalstītājvalstīm. Brīfingu par situāciju Krimā sniedza ANO ģenerālsekretāra vietniece cilvēktiesību jautājumos Ilze Brands-Kehris, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji.