2023. gada 28. un 29. novembrī Briselē ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš piedalījās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē. Ministri pārrunāja NATO aizsardzības spēju stiprināšanu, nepieciešamību palielināt visa veida atbalstu Ukrainai, kā arī gatavošanos NATO samitam Vašingtonā 2024. gada jūlijā, kurā tiks atzīmēta alianses 75. gadadiena. NATO-Ukrainas padomes sanāksmē ārlietu ministrs apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainas integrācijai NATO.
"NATO pamatuzdevums ir atturēšana un savas teritorijas aizsardzība no pirmā centimetra, no pirmās minūtes. NATO jauno reģionālo plānu izpilde tiek pilnveidota un nostiprināta. Tuvojoties Latvijas 20. gadskārtai NATO nākamgad un NATO 75. gadskārtai, šobrīd alianse ir būtiski stiprinājusi spējas sevi aizstāvēt,” pauda ārlietu ministrs.
Sabiedrotie pastāvīgi turpina palielināt investīcijas aizsardzībā. Nākamgad Latvijas investīcijas pietuvosies 2,4% no IKP. Arī citas NATO valstis strādā, lai palielinātu investīcijas līdz vismaz 2% atbilstoši kopīgi pieņemtajiem lēmumiem. Investīciju pieaugums īpaši būtisks aizsardzības industrijas attīstīšanai, tādējādi saīsinot piegāžu ķēdes.
Kopējās diskusijās par Krieviju K. Kariņš stingri iestājās par nepieciešamību vienoties par visaptverošu Krievijas iegrožošanas stratēģiju. “Krievija ir un būs tiešākais drauds sabiedroto drošībai. Mums jāstrādā, lai novērstu jebkāda veida Krievijas mēģinājumus apdraudēt mūs militāri un šķelt mūsu sabiedrības ar dažādām hibrīdajām operācijām.”
Apspriežot konfliktu Tuvajos Austrumos, ministri pauda, ka jādara viss iespējamais, lai nepieļautu saasinājuma pāraugšanu plašākā reģionālā konfliktā. Diskusijās par Ķīnas radītajiem izaicinājumiem eiroatlantiskajai drošībai ārlietu ministrs K. Kariņš uzsvēra NATO aktīvākas rīcības nepieciešamību.
Darba sesijā par drošības izaicinājumiem Rietumbalkānu reģionā ministri apsprieda pēdējā laikā pieredzētās vardarbīgās sadursmes Kosovā, pieaugošo separātisko retoriku Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Krievijas centienus destabilizēt reģiona valstis. Lai nepieļautu situācijas eskalāciju, oktobra sākumā NATO valstis lēma par papildspēku nosūtīšanu uz NATO vadīto miera uzturēšanas operāciju Kosovā (KFOR).
“Rietumbalkānu reģions ir neatņemama eiroatlantiskās drošības arhitektūras sastāvdaļa. Aicinām Serbiju un Kosovu atgriezties pie ES vadīto sarunu galda, lai risinātu savstarpējās nesaskaņas diplomātiskā ceļā. Novērtējam lēmumu stiprināt KFOR misiju, turpināsim sniegt ieguldījumu miera uzturēšanas centienos reģionā,” norādīja ministrs.
Latvijas kontingents KFOR 130 karavīru sastāvā darbojas no 2021. gada. Tā ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvniecība ārpus Latvijas teritorijas. Septembrī Saeima lēma pagarināt NBS kontingenta KFOR mandātu līdz 2025. gada decembrim.
Sanāksmes ietvaros uz pirmo tikšanos ārlietu ministru formātā sanāca NATO-Ukrainas padome, kurā Ukrainu pārstāvēja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Sabiedrotie apliecināja gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu un tika pārrunāti turpmākie soļi NATO un Ukrainas sadarbības stiprināšanai. Ārlietu ministrs uzsvēra: “Latvija būs līdzās Ukrainai līdz tās uzvarai. Mūsu atbalsts ir svarīgs gan frontē, gan arī Ukrainas rekonstrukcijā un tās ceļā uz NATO. Novērtējam Ukrainas progresu reformu īstenošanā, kas panākts aktīvas karadarbības apstākļos.”
K. Kariņš Latvijas pārstāvniecībā NATO uzņēma Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministrus, lai apspriestu turpmāko sadarbību. “Latvija šogad koordinē Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Šis gads paliks vēsturē ar Somijas pilntiesīgu dalību NATO . Tas ievērojami stiprina mūsu reģiona drošību. Ceru, ka drīzumā tiks noslēgts arī Zviedrijas pievienošanās process aliansei, kas nostiprinās stabilitāti transatlantiskajā telpā un mūsu sadarbību.”
