2023. gada 9. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš Ministru kabineta sēdē iepazīstināja Ministru prezidenti un ministrus ar “Ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos” (turpmāk – Ārpolitikas ziņojums).
“Situācija pasaulē kļūst aizvien sarežģītāka – Krievija turpina savu brutālo karu pret Ukrainu, Tuvajos Austrumos starp teroristisko grupējumu “Hamās” un Izraēlu izcēlies karš, kam ir risks pāraugt plašākā reģionālā konfliktā ar globālām sekām. Āfrikā Sāhila reģiona valstis, kur nozīmīga ietekme ir bijusi Krievijas Vāgnera grupas kaujiniekiem, piedzīvo politisko nestabilitāti un militāros konfliktus. Arī Āzijas kontinentā situācija ir nemierīga gan Ķīnas ambīciju, gan Ziemeļkorejas antirietumnieciskās uzvedības dēļ. Mūsu atbilde uz to ir sadarbības padziļināšana ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem un partneriem, konsekvents atbalsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, kā arī stingrs atbalsts Ukrainai,” uzsvēra K. Kariņš. Viņš arī norādīja, ka šogad ārlietu dienests lielāku uzmanību pievērsīs dialoga stiprināšanai ar līdzīgi domājošām valstīm pasaulē, tostarp skaidrojot Krievijas kara pret Ukrainu cēloņus, proti, Krievijas imperiālistiskās ambīcijas.
“Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Latvija turpina sekmīgi attīstīties ciešā sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem NATO un Eiropas Savienībā,” atzīmēja ārlietu ministrs.
Ārlietu ministrs arī norādīja, ka turpinās uzturēt un stiprināt saikni ar diasporu pasaulē, ņemot vērā tās potenciāla izmantošanas iespējas Latvijas attīstības veicināšanai.
Jau vēstīts, ka ārpolitikas ziņojumā izvērtētas pašreizējās starptautiskās situācijas attīstības tendences un problemātika, aplūkots Latvijas paveiktais ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2023. gadā, kā arī definētas Latvijas ārpolitikas prioritātes 2024. gadam.
Lai īstenotu Latvijas ārpolitikas virsmērķi – demokrātiskas valsts neatkarību, ilgtspējīgu drošību un sabiedrības labklājību – pieaugošās starptautiskās nestabilitātes apstākļos par svarīgāko uzdevumu ir izvirzīta drošība.
Ziņojums iezīmē trīs galvenos Latvijas ārpolitikas virzienus 2024. gadā:
- Latvijas drošības un noteikumos balstītās starptautiskās kārtības stiprināšana;
- ekonomiskās izaugsmes, noturības veicināšana un Eiropas Savienības konkurētspējas un globālās ietekmes palielināšana;
- Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība, sabiedrības iesaiste ārpolitikas īstenošanā un diasporas potenciāla efektīvāka izmantošana.
Ārpolitikas ziņojuma sagatavošanas laikā ārlietu ministrs tikās ar ārpolitikas ekspertiem, pētniekiem, jauniešu organizāciju, nevalstiskā sektora, kā arī uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem un uzklausīja sabiedrības pārstāvju viedokli un ieteikumus par paveikto un darāmo ārpolitikā. Tāpat K. Kariņš ar ziņojumu iepazīstināja un uzklausīja Saeimas deputātu ierosinājumus Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē.
Ārlietu ministra ikgadējais ārpolitikas ziņojums sagatavots saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118. pantu, kurš nosaka, ka ziņojums iesniedzams Saeimā līdz 16. janvārim un tiek izskatīts Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas sēdē. Pirms ziņojuma iesniegšanas Saeimā ar tā saturu tiek iepazīstināts Ministru kabinets.