2022. gada 15.–16. jūnijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darba vizītē Vašingtonā ar ASV amatpersonām pārrunāja gatavošanos gaidāmajam NATO samitam Madridē, alianses klātbūtni Austrumu flangā, kā arī tālāko atbalstu Ukrainai.
Tiekoties Valsts departamentā ar ASV valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šermani (Wendy Sherman), ministrs atzinīgi novērtēja ASV stingro nostāju pret Krievijas izraisīto kara Ukrainā. E. Rinkēvičs sacīja, ka jāturpina Krievijas izolācija un sankciju spiediens, vienlaikus sniedzot politisku, finansiālu un militāru atbalstu Ukrainai. Amatpersonas uzsvēra, ka būtiski ar līdzīgi domājošiem partneriem koordinēt sankciju izstrādi pret Krieviju, kā arī militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Latvijas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka Rietumiem ir jāturpina ierobežojošie pasākumi pret Krieviju.
E. Rinkēvičs akcentēja, ka nav pieļaujami “miera risinājumi” uz Ukrainas rēķina. Risinājumam karadarbības pārtraukšanā jābalstās Ukrainas nacionālajās interesēs un leģitīmajās tiesībās noteikt, kad un uz kādiem noteikumiem jāpārtrauc konflikts.
Tikšanās laikā Latvijas un ASV amatpersonas pārrunāja arī Ukrainas graudu eksporta problēmas risinājumus. E. Rinkēvičs teica, ka Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta atjaunošanai jābalstās Ukrainas interesēs un iespējās.
Sarunas laikā ministrs uzsvēra, ka ASV līderība Eiropas drošības garantēšanā ir neaizstājama. Latvija novērtē līdzšinējo sniegto atbalstu un ciešo sadarbību.
Apspriežot aktuālo drošības situāciju reģionā, E. Rinkēvičs uzsvēra, ka NATO jāpielāgojas stratēģiskās drošības vides izmaiņām, īpaši Baltijas valstīs. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis reģiona realitāti, un tāda tā paliks ilgtermiņā. NATO pieder vadošā loma, nosakot drošības vidi atbilstoši alianses interesēm un vajadzībām. “Krievijas karš Ukrainā pierādījis, ka līdzšinējie drošības risinājumi Baltijas valstīs nav pietiekami un nepieciešama pāreja uz pastāvīgu aizsardzības klātbūtni,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Latvija sagaida, ka NATO samitā Madridē, kas notiks jau jūnija beigās, tiks pieņemti stingri un skaidri politiskie lēmumi saistībā ar Austrumu flanga drošības stiprināšanu, lai alianses militārie pārstāvji var strādāt tālāk ar šīm vadlīnijām, pielāgojot NATO atturēšanas un aizsardzības spējas. E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Madrides samitā dalībvalstīm ir jāvienojas par būtisku NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstīs, kas ir objektīva nepieciešamība esošajā drošības situācija reģionā.
Saistībā ar Trīs jūru iniciatīvu (TJI) Latvijas ārlietu ministrs pozitīvi atzīmēja ASV pausto atbalstu Iniciatīvas mērķiem esošajā ģeopolitiskajā situācijā. “Uzskatām, ka TJI kontekstā svarīgi ir attīstīt sinerģiju starp dažādiem finanšu instrumentiem, kas veicinātu reģiona infrastruktūras attīstību,“ teica E. Rinkēvičs un piebilda, ka arī TJI potenciāls būtu izmantojams atbalsta sniegšanai Ukrainai.
Vizītes laikā Vašingtonā ārlietu ministram bija tikšanās ASV Nacionālās Drošības padomē. E. Rinkēvičam bija saruna arī ar ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas Eiropas Apakškomitejas vadītāju Viljamu Kītingu (William Keating), kā arī ar ASV domnīcas “Heritage Foundation” ekspertiem tika pārrunāti reģiona drošības izaicinājumi un aktuālā situācija.