Ārlietu ministre Baiba Braže un ministrijas amatpersonas ar Latvijas 31 pašvaldības, Lielo pilsētu asociācijas un Pašvaldību savienības pārstāvjiem pārrunāja aktuālos ārpolitikas izaicinājumus un iespējamo sadarbību valsts drošības, noturības un ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Ministre norādīja, ka situācija pasaulē šobrīd ir izaicinājumu pilna, un aicināja starptautiskos procesus vērtēt izsvērti, neļauties publiskām viedokļu vētrām un saglabāt vēsu prātu.
B. Braže uzsvēra, ka Ukraina ir Latvijas prioritāte, jo Ukrainas panākumi kaujas laukā ir tieši saistīti ar drošības situāciju visā Eiropā un transatlantiskajā telpā. Ukraina šobrīd karo par mums visiem, un tas ir mūsu un visas Eiropas morālais pienākums atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos.
B. Braže uzsvēra, ka galvenais drauds Latvijas drošībai ir Krievija, un Baltkrievija ir tās līdzagresors. Krievijas politika ir karš, un nekas neliecina, ka tas mainīsies. Tādēļ ir būtiski stiprināt mūsu pašu aizsardzības spējas, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas. Valsts drošības stiprināšanas kontekstā ministre uzsvēra pašvaldību lomu un nozīmi, tai skaitā uzņēmumu izvietošanā reģionos un piegāžu ķēžu nodrošināšanā. Ministre aicināja uz regulāru dialogu, īpaši par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem.
Saistībā ar Krievijas ierobežošanu B. Braže informēja par paveikto ES sankciju jomā, tostarp par Latvijas ieguldījumu, lai stiprinātu sankcijas un novērstu to apiešanu.
Ārlietu ministrijas amatpersonas informēja pašvaldību pārstāvjus par drošības situāciju reģionā un pasaulē, progresu ES ieviesto sankciju īstenošanā un praktisko sankciju kontroli uz Latvijas kā ES un NATO ārējās robežas, sadarbību ar trešajām valstīm, ārlietu dienesta, tostarp Konsulārā departamenta palīdzību krīzes situācijās ārvalstīs un atbalstu diasporai, īpaši uzsverot remigrācijas jautājumu. Ārlietu ministrijas eksperti pašvaldības informēja arī par gatavošanos nākamā ES daudzgadu budžeta (2028–2034) sarunām, kur viena no prioritātēm ir drošība un aizsardzība.
Ministre aicināja pašvaldības vēl mērķtiecīgāk sadarboties ar Latvijas vēstniecībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas goda konsuliem ārvalstīs, lai maksimāli efektīvi izmantotu ārlietu dienesta instrumentus Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai, uzņēmējdarbības veicināšanai, investīciju projektu piesaistei un īstenošanai reģionos.
Ārlietu ministre 2024. gadā reģionālajā vizītē Latgalē apmeklēja Rēzekni, kur tikās ar Valsts Robežsardzes koledžas pārstāvjiem, uzņēmējiem un Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāju Gunu Pūci. Kopā ar Muitas un Robežsardzes dienestiem ministre apmeklēja muitas un robežkontroles punktus uz Latvijas / ES / NATO ārējās robežas – Terehovā un Pāterniekos.
2025. gadā ārlietu ministre apmeklēja Tukumu (23. janvārī) un 21. februārī dosies uz Ādažiem.
Ārlietu ministre un ārlietu dienesta eksperti ar pašvaldību pārstāvjiem tikās trešdien, 18. februārī, Ārlietu ministrijā.
